0.1 nāndyante
tataḥ
praviśati
sūtradhāraḥ
1
śaṅkha-kṣīra-vapuḥ purā kṛta-yuge nāmnā tu nārāyaṇas
tretāyāṃ tri-padā^rpita-tri-bhuvano viṣṇuḥ su-varṇa-prabhaḥ
dūrvā-śyāmā-nibhaḥ sa rāvaṇa-vadhe rāmo yuge dvāpare
nityaṃ yo 'ñjana-sannibhaḥ kali-yuge vaḥ pātu dāmodaraḥ
nepathye
1.4 ahaṃ
gagana-sañcārī
sūtradhāraḥ
1.5 bhavatu
vijñātam
2
pataty asau puṣpamayī ca vṛṣṭir nadanti tūryāṇi ca devatānām
draṣṭuṃ hariṃ vṛṣṇikule prasūtam abhyāgato nārada eṣa tūrṇam
2.1 niṣkrāntaḥ
3
ahaṃ gagana-sañcārī triṣu lokeṣu viśrutaḥ
brahma-lokād iha prāpto nāradaḥ kalaha-priyaḥ
4
kṣīṇeṣu devā^sura-vigraheṣu nitya-praśānte na rame 'ntarikṣe
ahaṃ hi vedā^dhyayanā^ntareṣu tantrīś ca vairāṇi ca ghaṭṭayāmi
5
bhaktiḥ parā mama pitā-maha-bhāṣiteṣu
sarvāṇi me bahu-matāni tapo-vanāni
satyaṃ bravīmi kara-jā^gra-hatā ca vīṇā
vairāṇi bhīma-kaṭhināḥ kalahāḥ priyā me
6
lokānām abhaya-karaṃ guruṃ surāṇāṃ
daityānāṃ nidhana-karaṃ rathā^ṅga-pāṇim
śokā^rtā śaśi-vadanā niśi praśāntā
bāhubhyāṃ girim iva mandaraṃ vahantī
7
an-anta-vīryaḥ kamalā^yatā^kṣaḥ
sure^ndra-nātho 'sura-vīrya-hantā
tri-loka-ketur jagataś ca kartā
bhartā janānāṃ puruṣaḥ purāṇaḥ
8
nārāyaṇāya nara-loka-parāyaṇāya
lokā^nanāya kamalā^'-mala-locanāya
rāmāya rāvaṇa-virocana-pātanāya
vīrāya vīrya-nilayāya namo varāya
8.1 niṣkrāntaḥ
8.2 tataḥ
praviśati
bāla-hastā
devakī
devakī
8.3 haddhi
puttaassa
me
mahāṇubhāvattaṇaṃ
sūaissandāṇi
jamma-samaa-samubbhūdāṇi
mahā-ṇimittāṇi
paccakkhī-karaantī
avi
kaṃsa-hadaa-ṇisaṃsattaṇaṃ
cintaantī
suṭṭhu
ṇa
paccaāmi
manda-bhāiṇī
8.4 kahiṃṇu
gado
ayya-'utto
8.3b hādhik
putrakasya
me
mahānubhāvatvaṃ
sūcayiṣyanti
janma-samaya-samudbhūtāni
mahā-nimittāni
pratyakṣī-kurvaty
api
kaṃsa-hataka-nṛśaṃsatvaṃ
cintayantī
suṣṭhu
na
pratyemi
manda-bhāginī
8.4b kvanu
gata
ārya-putraḥ
8.5 parikramya
agrato
vilokya
8.6 ammo
eso
ayya-'utto
harisa-vihmaa-phuḷḷa-ṇaaṇo
ido
eva
āacchadi
8.6b ammo
eṣa
ārya-putro
harṣa-vismaya-phulla-nayana
ita
evā^gacchati
vasudevaḥ
8.8 savimarśam
8.9 bhoḥ
kin
nu
khalv
idam
9
bhramati nabhasi vidyuc caṇḍa-vātā^nuviddhair
nava-jala-da-ninādair medinī saprakampā
iha tu rahasi nūnaṃ rakṣaṇā^rthaṃ prajānām
a-sura-samiti-hantā viṣṇur adyā^vatīrṇaḥ
10
a-gaṇita-parikhedā yāti ṣaṇṇāṃ sutānām
apacaya-gamanā^rthaṃ saptaṃ rakṣamāṇā
bahu-guṇa-kṛta-lobhā janma-kāle nimittaiḥ
suta iti kṛta-saṃjñaṃ kaṃsa-mṛtyuṃ vahantī
devakī
10.1 upasṛtya
10.2 jedu
ayya-'utto
10.2b jayatv
ārya-putraḥ
vasudevaḥ
10.3 devaki
ardha-rātraṃ
khalu
vartate
10.4 prasupto
madhurāyāṃ
sarvo
janaḥ
10.5 tasmād
yāvan
na
kaścit
paśyati
tāvad
bālaṃ
gṛhītvā^pakrāmāmi
devakī
10.6 kahiṃ
ayya-'utto
imaṃ
ṇaissadi
10.6b kvā^rya-putra
imaṃ
neṣyati
vasudevaḥ
10.7 devakī
satyaṃ
bravīṣi
10.8 aham
api
na
jāne
10.9 kin
tu
eka-cchatra-cchāyāṃ
pṛthivīṃ
samājñāpayati
durātmā
kaṃsaḥ
10.10 tat
kva
nu
khalv
ayam
āyuṣmān
netavyo
bhaviṣyati
10.11 athavā
yatra
daivaṃ
vidhāsyati
tatra
bālaṃ
gṛhītvā^pakrāmāmi
devakī
10.12 ayya-'utta
icchāmi
dāva
ṇaṃ
sudiṭṭhaṃ
kattuṃ
10.12b ārya-putra
icchāmi
tāvad
enaṃ
sudṛṣṭaṃ
kartum
vasudevaḥ
10.13 ayi
ati-putra-vatsale
11
kiṃ draṣṭavyaḥ śaśāṅko 'yaṃ rāhor vadana-maṇḍale
tvayā^py asya su-ḍṛṣṭasya kaṃso mṛtyur bhaviṣyati
devakī
11.1 savvahā
ṇa
bhavissadi
11.1b sarvathā
na
bhaviṣyati
vasudevaḥ
11.2 yad
bhavatyā^bhihitaṃ
tat
sarva-daivatair
abhihitaṃ
bhavatu
11.3 ānaya
devakī
11.4 gahṇadu
ayya-'utto
11.4b gṛhṇātv
ārya-putraḥ
vasudevaḥ
11.5 gṛhītvā
11.6 aho
gurutvaṃ
bālasya
11.7 sādhu
12
vindhya-mandara-sāro 'yaṃ bālaḥ padma-dale^kṣaṇaḥ
garbhe yayā dhṛtaḥ śrīmān aho dhairyaṃ hi yoṣitaḥ
devakī
12.2 esā
gacchāmi
manda-bhāā
12.2b eṣā
gacchāmi
manda-bhāgā
12.3 niṣkrāntā
13
hṛdayene^ha tatrā^ṅgair dvidhā-bhūte^va gacchati
yathā nabhasi toye ca candra-lekhā dvidhā-kṛtā
14
prathama-suta-vināśa-jāta-manyur
nṛ-pati-bhayā^kulitaḥ pragṛhya bālam
tvaritataram iha prayāmi mārge
girim iva mandaram udvahan bhujābhyām
15
limpatī^va tamo 'ṅgāni varṣatī^vā^ñjanaṃ nabhaḥ
a-sat-puruṣa-seve^va dṛṣṭir niṣ-phalatāṃ gatā
16
a-prakāśā iva diśo ghanī-bhūtā iva drumāḥ
su-niviṣṭasya lokasya kṛto rūpa-viparyayaḥ
17
tamasā saṃvṛte loke mama mārgam a-paśyataḥ
apakramaṇa-hetos tu kumāreṇa prabhā kṛtā
18
imāṃ nadīṃ grāha-bhujaṅga-saṅkulāṃ
maho^rmi-mālāṃ manasā^pi dus-tarām
bhuja-plavenā^śu gatā^rtha-viklabo
vahāmi siddhiṃ yadi daivataṃ sthitaṃ
18.16 tataḥ
praviśati
dārikāṃ
gṛhītvā
nandagopaḥ
nandagopaḥ
18.17 sa-śokam
18.18 dāḷie
dāḷie
kiṃ
dāṇi
ṇo
geha-ḷaṣṣiṃ
ṇa
ḷamia
tado
ṇo
ujjhia
ṇaṃ
gacchaṣi
18.19 ṣampadi
hi
mahiṣa-ṣada-sampāda-ṣadiṣaṃ
aho
baḷiaṃ
andhaāḷaṃ
18.18b dārike
dārike
kim
idānīṃ
no
geha-lakṣmyāṃ
na
rantvā
tato
na
ujjhitvā
nanu
gacchasi
18.19b saṃprati
hi
mahiṣa-śata-saṃpāta-sadṛśam
aho
balavad
andhakāram
19
dud-diṇa-viṇaṭṭha-johṇā ḷattī vaṭṭai ṇimīḷiā^kāḷā
ṣampāuda-ppaṣuttā ṇīḷa-ṇivaṣaṇā jahā govī
19b
dur-dina-vinaṣṭa-jyotsnā rātrir vartate nimīlitā^kāśā
saṃprāvṛta-prasuptā nīla-nivasanā yathā gopī
vasudevaḥ
19.6 ko
nu
khalv
ayaṃ
rātrau
paridevayati
19.7 asmat-sa-brahmacārī
khalv
ayaṃ
tapasvī
nandagopaḥ
19.8 kiṃ
dāṇiṃ
ṇo
geha-ḷaṣṣiṃ
ṇa
ḷamia
tado
ṇo
ujjhia
ṇaṃ
gacchaṣi
19.8b kim
idānīṃ
no
geha-lakṣmyāṃ
na
rantvā
tato
na
ujjhitvā
nanu
gacchasi
vasudevaḥ
19.9 svareṇa
pratyabhijānāmi
19.10 mama
vayasyena
nandagopena
bhavitavyam
19.11 yāvac
chabdāpayāmi
19.12 vayasya
nandagopa
itas
tāvat
nandagopaḥ
19.13 sa-bhayam
19.14 avihā
ko
dāṇi
maṃ
ṣuda-puḷuveṇa
via
ṣaḷa-yogeṇa
ṇandagova
ṇandagova
tti
maṃ
ṣaddāvedi
19.15 kiṇṇu
ḷakkhaśo
vā
ādu
piṣāṣo
vā
19.16 īdisīe
padibhaa-ḷaaṇīe
madaḷiā
dāḷiā
mama
hatthe
19.17 kiṃṇuhu
kaḷiṣṣaṃ
19.14b avihā
ka
idānīṃ
māṃ
śruta-pūrveṇe^va
svara-yogena
nandagopa
nandagopa
iti
māṃ
śabdayati
19.15b kiṃnu
rākṣaso
vā
uta
piśāco
vā
19.16b īdṛśyāṃ
pratibhaya-rajanyāṃ
mṛtā
dārikā
mama
haste
19.17b kinnukhalu
kariṣyāmi
vasudevaḥ
19.18 vayasya
nandagopa
alam
anyaśaṅkayā
19.19 itas
tāvat
nandagopaḥ
19.20 karṇaṃ
dattvā
19.21 sāvadhānam
19.22 ammo
ṣala-yogeṇa
bhaṭṭā
vaṣudeva
tti
jāṇāmi
19.23 jāva
uvaṣappiṣṣaṃ
19.24 ahava
tahi
mama
kiṃ
kayyaṃ
19.25 ediṇā
kaṃṣaṣṣa
ḷañño
vaaṇaṃ
ṣuṇia
avaḷaddho
kaṣāhi
tāḷia
ṇiaḷehi
baddho
hmi
19.26 tā
ṇa
gamiṣṣaṃ
19.27 ahava
dhikkhu
me
ṇiṣaṃṣa-bhāvaṃ
19.28 mama
guṇa-ṣahaṣṣaṃ
kidaṃ
dukkhe
dukkhai
ṣuhe
ṣuhiṇo
hodi
taha
vi
ṣumaḷāmi
ḷāa-ṣāṣaṇeṇa
kidaṃ
ekka-bandhaṇaṃ
19.29 jāva
uvaṣappiṣṣaṃ
19.30 iyaṃ
dāḷī
19.31 kiṃ
kaḷiṣṣaṃ
19.32 hodu
evaṃ
dāva
kaḷiṣṣaṃ
19.22b ammo
svara-yogena
bhartā
vasudeva
iti
jānāmi
19.23b yāvad
upasarpsyāmi
19.24b athavā
tatra
mama
kiṃ
kāryam
19.25b etena
kaṃsasya
rājño
vacanaṃ
śrutvā^parāddhaḥ
kaśābhis
tāḍayitvā
nigalair
baddho
'smi
19.26b tan
na
gamiṣyāmi
19.27b athavādhik
khalu
me
nṛśaṃsa-bhāvam
19.28b mama
guṇa-sahasraṃ
kṛtaṃ
duḥkhe
duḥkhyati
sukhe
sukhī
bhavati
tathā^pi
smarāmi
rāja-śāsanena
kṛtam
eka-bandhanam
19.29b yāvad
upasarpsyāmi
19.30b iyaṃ
dārī
19.31b kiṃ
kariṣyāmi
19.32b bhavatv
evaṃ
tāvat
kariṣyāmi
19.33 upasṛtyāvalokya
ca
19.34 savismayam
19.35 pabhādā
ḷaaṇī
19.36 eṣo
bhaṭṭā
vaṣudevo
dāḷaaṃ
gahṇia
ṭṭhido
19.35b prabhātā
rajanī
19.36b eṣa
bhartā
vasudevo
dārakaṃ
gṛhītvā
sthitaḥ
19.37 upasṛtya
19.38 jedu
bhaṭṭā
jedu
19.38b jayatu
bhartā
jayatu
vasudevaḥ
19.39 vayasya
nandagopa
api
bhagavatībhyo
gobhyaḥ
kuśalam
nandagopaḥ
19.40 āma
bhaṭṭā
kuṣaḷaṃ
19.40b āma
bhartaḥ
kuśalam
vasudevaḥ
19.41 atha
bhavataḥ
parijanasya
kuśalam
nandagopaḥ
19.42 parijaṇam
iti
19.43 āma
bhaṭṭā
kuṣaḷaṃ
19.42b parijanam
iti
19.43b āma
bhartaḥ
kuśalam
vasudevaḥ
19.44 vayasya
kim
idānīṃ
pracchādyate
nandagopaḥ
19.45 bhaṭṭā
ṇatthi
kiñci
19.45b bhartaḥ
nāsti
kiṃcit
vasudevaḥ
19.46 mama
khalu
prāṇaiḥ
śāpitaḥ
syād
yadi
satyaṃ
na
brūyāt
nandagopaḥ
19.47 kā
gaī
19.48 ṣuṇādu
bhaṭṭā
19.49 ajja
aḍḍhaḷatte
ahmāṇaṃ
kuḍumbiṇīe
ṇa
hi
ṇa
hi
tuhmāṇaṃ
dāṣīe
jaṣodāe
paṣūdā
iaṃ
ca
dāḷī
tavaṣṣiṇī
jāda-mattā
evva
oggada-ppāṇā
ṣaṃvuttā
19.50 ṣuve
ahmāṇaṃ
ghoṣaṣṣa
uido
inda-yañño
ṇāma
uṣṣavo
bhaviṣṣadi
19.51 tā
mā
khu
edaṃ
dukkhaṃ
gova-jaṇehi
aṇuhūamāṇaṃ
tti
mae
ekkāiṇā
ṇigaḷa
guḷu-caḷaṇeṇa
imaṃ
dāḷiaṃ
gahṇia
ṇiggado
hmi
19.52 jaṣodā
vi
tavaṣṣiṇī
ṇai^va
jāṇādi
dāḷao
dāḷiā
vā
paṣūda
tti
mohaṃ
gadā
19.47b kā
gatiḥ
19.48b śṛṇotu
bhartā
19.49b adyā^rdharātre
'smākaṃ
kuṭumbinyā
na
hi
na
hi
yuṣmākaṃ
dāsyā
yaśodayā
prasūte^yaṃ
ca
dārī
tapasvinī
jāta-mātrai^vā^pagata-prāṇā
saṃvṛttā
19.50b śvo
'smākaṃ
ghoṣasyo^cita
indra-yajño
nāmo^tsavo
bhaviṣyati
19.51b tad
mā
khalv
etad
duḥkhaṃ
gopa-janair
anubhūyamānam
iti
mayai^kākinā
nigala-guru-caraṇene^māṃ
dārikāṃ
grāhayitvā
nirgato
'smi
19.52b yaśodā^pi
tapasvinī
nai^va
jānāti
dārako
dārikā
vā
prasūta
iti
mohaṃ
gatā
vasudevaḥ
19.53 hanta
bhoḥ
na
śakyaṃ
lokasyā^dhiṣṭhāna-bhūtaṃ
kṛtāntaṃ
vañcayitum
19.54 vayasya
kāṣṭha-bhūtaṃ
kalebaraṃ
tyajyatām
nandagopaḥ
19.55 ṇa
ṣakkuṇomi
bhaṭṭā
ṇa
ṣakkuṇomi
19.55b na
śankomi
bhartaḥ
na
śankomi
vasudevaḥ
19.56 īdṛśo
loka-dharmaḥ
19.57 tyajyatām
nandagopaḥ
19.58 jaṃ
bhaṭṭā
āṇavedi
19.59 dāḷie
dāḷie
19.58b yad
bhartā^jñāpayati
19.59b dārike
dārike
19.60 iti
roditi
vasudevaḥ
19.61 vayasya
alam
alaṃ
ruditena
19.62 uttiṣṭho^ttiṣṭha
nandagopaḥ
19.63 tathā
kṛtvopagamya
19.64 jedu
bhaṭṭā
19.65 imiṇā
dāṣa-jaṇeṇa
kiṃ
kattavvaṃ
19.64b jayatu
bhartā
19.65b anena
dāsa-janena
kiṃ
kartavyam
vasudevaḥ
19.66 vayasya
nanu
tvam
api
jānāsi
dur-ātmanā
kaṃsena
mama
ṣaṭ-putrā
nidhanam
upānītā
iti
nandagopaḥ
19.67 jāṇāmi
bhaṭṭā
jāṇāmi
19.67b jānāmi
bhartaḥ
jānāmi
vasudevaḥ
19.68 tat
saptamo
'yaṃ
dīrghā^yuḥ
19.69 nā^sti
mama
putreṣu
bhāgyam
19.70 tava
bhāgyāj
jīvituṃ
gṛhyatām
nandagopaḥ
19.71 bhāāmi
bhaṭṭā
bhāāmi
19.72 jadi
kaṃṣo
ḷāā
ṣuṇādi-vaṣudevaṣṣa
dāḷao
ṇandagovaṣṣa
hatthe
ṇāṣo
ṇikkhitto
tti
kiṃ
bahuṇā
gadaṃ
evva
me
ṣīṣaṃ
19.71b bibhemi
bhartaḥ
bibhemi
19.72b yadi
kaṃso
rājā
śṛṇoti
vasudevasya
dārako
nandagopasya
haste
nyāso
nikṣipta
iti
kiṃ
bahuṇā
gatam
eva
me
śīrṣam
vasudevaḥ
19.73 ātmagatam
19.74 hanta
vipannaṃ
kāryam
19.75 ukta-jñāḥ
khalu
nṛśaṃsāḥ
19.76 tad
evaṃ
kathayāmi
19.77 prakāśam
19.78 vayasya
nandagopa
20
yady asmi bhavataḥ kiñcin mayā pūrva-kṛtaṃ bhavet
tasya pratyupakārasya kālas te samupāgataḥ
nandagopaḥ
20.1 kiṃ
kiṃ
paccuvakāḷaṃ
tti
20.2 jadi
kaṃṣo
vā
hodu
kaṃṣaṣṣa
pidā
uggaṣeṇo
vā
hodu
20.3 āṇedu
bhaṭṭā
dāḷaaṃ
20.1b kiṃ
kiṃ
pratyupakāra
iti
20.2b yadi
kaṃso
vā
bhavatu
kaṃsasya
pito^graseno
vā
bhavatu
20.3b ānayatu
bhartā
dārakam
vasudevaḥ
20.4 vayasya
gṛhyatām
nandagopaḥ
20.5 bhaṭṭā
a-cokkhida
'hmi
madaḷiā
dāḷiā
gahīdā
20.6 muhuttaaṃ
paḍivāḷedu
bhaṭṭā
jāva
jamuṇā-haḷaaṃ
gacchia
cokkhaṃ
kaḷemi
20.5b bhartaḥ
a-śaucito
'smi
mṛtā
dārikā
gṛhītā
20.6b muhūrtakaṃ
pratipālayatu
bhartā
yāvad
yamunā-hradaṃ
gatvā
śaucaṃ
karomi
vasudevaḥ
20.7 vayasya
ghoṣa-vāsāt
prakṛtyā
śucir
eva
bhavān
nandagopaḥ
20.8 teṇa
hi
ahmāṇaṃ
ghoṣaṣṣa
uidaṃ
paṅkhuṇā
cokkhaṃ
kaḷemi
20.8b tena
hy
asmākaṃ
ghoṣasyo^citaṃ
pāṃsunā
śaucaṃ
karomi
vasudevaḥ
20.9 ko
'tra
doṣaḥ
20.10 kriyatāṃ
śaucam
nandagopaḥ
20.11 jaṃ
bhaṭṭā
āṇavedi
20.11b yad
bhartā^jñāpayati
20.12 tathā
kurvan
savismayam
20.13 acchaḷīaṃ
acchaḷīaṃ
bhaṭṭā
acchaḷīaṃ
20.14 paṅkhūṇi
maggamāṇaṣṣa
dhaḷaṇīṃ
bhindia
juga-ppamāṇā
ṣaḷiḷa-dhāḷā
uṭṭhidā
20.13b āścaryam
āścaryaṃ
bhartaḥ
āścaryam
20.14b pāṃsūn
mārgayato
dharaṇīṃ
bhittvā
yuga-pramāṇā
salila-dhāro^tthitā
vasudevaḥ
20.15 bālasyai^va
prabhāvaḥ
20.16 kriyatāṃ
śaucam
nandagopaḥ
20.17 bhaṭṭā
taha
20.17b bhartaḥ
tathā
20.18 tathā
kṛtvopasṛtya
20.19 bhaṭṭā
aa
'hmi
20.19b bhartaḥ
ayam
asmi
nandagopaḥ
20.21 bhaṭṭā
adi-dubbaḷā
me
bāhā
mandaḷa-ṣadiṣaṃ
bāḷaaṃ
gahṇiduṃ
ṇa
ṣamatthā
20.21b bhartaḥ
ati-durbalau
me
bāhū
mandara-sadṛśaṃ
bālakaṃ
grahītuṃ
na
samarthau
vasudevaḥ
20.22 vayasya
mahā-bala-parākramaḥ
khalu
bhavān
nandagopaḥ
20.23 ṣuṇādu
bhaṭṭā
mama
baḷa-paḷakkamaṃ
20.24 ṣandāḷiamāṇe
vaṣabhe
ṣiṅgaṃ
gahṇia
mocemi
20.25 paṅku-ṇimaggāṇi
bhaṇḍa-ṣaaḍaāṇi
āghaṭṭaāmi
20.26 īdiṣo
dāṇi
ahaṃ
dāḷaaṃ
gahṇiuṃ
ṇa
ṣamattho
hmi
20.23b śṛṇotu
bhartā
mama
bala-parākramaṃ
20.24b sandārayamāṇe
vṛṣabhe
śṛṅgaṃ
gṛhītvā
mocayāmi
20.25b paṅka-nimagnān
bhāṇḍa-śakaṭakān
āghaṭṭayāmi
20.26b īdṛśa
idānīm
ahaṃ
dārakaṃ
grahītuṃ
na
samartho
'smi
20.27 tataḥ
praviśanti
pañcā^yudhāni
garuḍaś
ca
21
ahaṃ suparṇo garuḍo mahā-javaḥ
śārṅgā^yudhasyā^sya ratho dhvajaś ca
purā hi devā^'-sura-vigraheṣu
vahāmi bho viṣṇu-balena viṣṇum
22
cakro 'smi kṛṣṇasya karā^gra-śobhī
madhyā^hna-sūryapratimogratejāḥ
trivikrame cā^mṛta-manthane ca
mayā hatā dānava-daitya-saṅghāḥ
23
śārṅgo 'smi viṣṇu-kara-lagna-suvṛtta-madhyā
strī vigrahāt puruṣa-vīrya-balā^tidarpā
yasyā^rtham āhava-mukheṣu mayā^ri-saṅghāḥ
prabhraṣṭa-nāga-ratha-vāji-narāḥ prabhagnāḥ
24
kaumodakī nāma harer gadā^ham
ājñā-vaśāt prāk sarayūṃ pramathya
mayā hatānāṃ yudhi dānavānāṃ
prapīḍitaṃ śoṇita-nimna-gāsu
25
śaṅkho 'ham asmi kṣīrodād viṣṇunā svayam uddhṛtaḥ
mama śabdena naśyanti yuddhe te deva-śatravaḥ
26
nandako 'haṃ na me kaścit saṅgrāmeṣv aparāṅmukhaḥ
gacchāmi smṛta-mātreṇa viṣṇunā prabhaviṣṇunā
27
cakra-śārṅga-gadā-śaṅkha-nandakā daityam ardanāḥ
vāsudevasya kāryā^rthaṃ prāptāḥ pāriṣadā vayam
sarve
27.3 tathā^stu
27.4 viṣṇum
upasthitāḥ
vasudevaḥ
27.5 vayasya
bāla
eva
namasyatām
nandagopaḥ
27.6 bhaṭṭā
taha
27.7 ḷāa-dāḷaa
ṇamo
de
ṇamo
de
27.8 hī
gopajaṇaṣṣa
tumaṃ
gahṇiduṃ
ko
baḷa-paḷakkamo
27.6b bhartaḥ
tathā
27.7b rāja-dāraka
namas
te
namas
te
27.8b hī
gopajanasya
tvāṃ
grahītuṃ
ko
bala-parākramaḥ
cakraḥ
27.9 namo
bhagavate
nārāyaṇāya
27.10 bhagavan
mahāviṣṇo
28
kāryāṇy a-kāryāṇy akhilā^marāṇāṃ
tvayā bhaviṣyanti balāni loke
tasmāj janasyā^sya laghutva-yogāt
kuru prasādaṃ yadu-vaṃśa-keto
nandagopaḥ
28.2 jaṃ
bhaṭṭā
āṇavedi
28.2b yad
bhartā^jñāpayati
28.3 gṛhṇāti
vasudevaḥ
28.4 vayasya
prabhātā
rajanī
28.5 pratinivartatāṃ
bhavān
nandagopaḥ
28.6 acchaḷīaṃ
acchaḷīaṃ
bhaṭṭā
acchaḷīaṃ
28.7 ime
bandhaṇe
paḍide
28.6b āścaryam
āścaryaṃ
bhartaḥ
āścaryam
28.7b ime
bandhane
patite
vasudevaḥ
28.8 sarvam
etat
kumārasya
prabhāvaḥ
28.9 pratinivartatāṃ
bhavān
nandagopaḥ
28.10 jaṃ
bhaṭṭā
āṇavedi
28.10b yad
bhartā^jñāpayati
vasudevaḥ
28.11 athavā
ehi
tāvat
nandagopaḥ
28.12 bhaṭṭā
aa
'hmi
28.12b bhartaḥ
ayam
asmi
29
jāne nityaṃ vatsalaṃ tvāṃ prakṛtyā
sneho 'py asminn arthyate rūḍha-bhāvaḥ
asmin kāle dagdha-bhūyiṣṭha-śeṣaṃ
nyastaṃ bījaṃ rakṣituṃ yādavānām
nandagopaḥ
29.2 ṣuṇādu
bhaṭṭā
29.3 ekaṣṣiṃ
gehe
gacchia
khīraṃ
pibai
aṇṇaṣṣiṃ
gehe
gacchia
dadhiṃ
bhakkhai
29.4 aparaṣṣiṃ
gehe
gacchia
ṇavaṇīdaṃ
giḷai
29.5 aṇṇaṣṣiṃ
gehe
gacchia
pāasaṃ
bhuñjai
29.6 idaḷaṣṣiṃ
gehe
gacchia
takkaghaṭaṃ
paḷoadi
29.7 kiṃ
bahuṇā
ahmāṇaṃ
ghoṣaṣṣa
padī
hoi
29.2b śṛṇotu
bhartā
29.3b ekasmin
gehe
gatvā
kṣīraṃ
pibati
anyasmin
gehe
gatvā
dadhi
bhakṣayati
29.4b aparasmin
gehe
gatvā
navanītaṃ
gilati
29.5b anyasmin
gehe
gatvā
pāyasaṃ
bhuṅkte
29.6b itarasmin
gehe
gatvā
takraghaṭaṃ
pralokate
29.7b kiṃ
bahunā
asmākaṃ
ghoṣasya
patir
bhavati
vasudevaḥ
29.8 evam
astu
29.9 pratinivartatāṃ
bhavān
nandagopaḥ
29.10 jaṃ
bhaṭṭā
āṇavedi
29.10b yad
bhartā^jñāpayati
29.11 niṣkrāntaḥ
vasudevaḥ
29.12 nanu
nirgato
nandagopaḥ
29.13 yāvad
aham
api
madhurām
eva
yāsyāmi
29.14 parikramya
29.15 rudita-śabda
iva
śrūyate
29.16 kin
nu
khalu
kaṃsa-bhayāt
pratinivṛtto
nandagopaḥ
29.17 parikramya
29.18 aye
pratyāgata-prāṇe^yaṃ
dārikā
29.19 yāvad
imāṃ
gṛhītvā
devakyā
haste
nikṣipya
dur-ātmānaṃ
kaṃsaṃ
vañcayāmi
29.20 gṛhītvā
29.21 aho
gurutvam
asyāḥ
29.22 etad
api
kumārāt
kiñcidantaraṃ
mahadbhūtam
29.23 yāvad
apakrāmāmi
29.24 aye
iyaṃ
bhagavatī
yamunā
tathā
eva
sthitā
29.25 yāvad
apakrāmāmi
29.26 niṣkrānto
'smi
yamunāyāḥ
29.27 etan
nagara-dvāram
29.28 tathai^va
prasupto
madhurāyāṃ
sarvo
janaḥ
29.29 yāvat
praviśāmi
29.30 praviśya
29.31 idaṃ
khalu
dur-ātmanaḥ
kaṃsasya
gṛhaṃ
jyeṣṭhāśritam
iva
dṛśyate
29.32 idam
asmadīyaṃ
gṛhaṃ
śriyā^rūḍham
iva
dṛśyate
29.33 yāvad
aham
apy
antaḥpuraṃ
praviśya
devakīṃ
samāśvāsayāmi
29.34 īśvarāḥ
svasti
kurvantu
29.35 niṣkrāntaḥ