0.1 tataḥ
praviśati
lekham
alaṅkaraṇasthagikāṃ
mudritām
ādāya
siddhārthakaḥ
siddhā
0.2 hī
hīmāṇahe
hīmāṇahe
0.2b hī
ārścayam
āścaryam
1
buddhi-jala-ṇijjharehiṃ siñcantī desa-kāla-kalasehiṃ
daṃsissadi kajja-phalaṃ guruaṃ cāṇakka-ṇīdi-ladā
1b
buddhi-jala-nirjharaiḥ sicyamānā deśa-kāla-kalaśaiḥ
darśayiṣyati kārya-phalaṃ gurukaṃ cāṇakya-nīti-latā
kṣapaṇakaḥ
1.7 praviśya
2
alahantāṇaṃ paṇamamāmi je de gaṃbhīladāe buddhīe
lo-uttalehiṃ loe siddhiṃ maggehiṃ gacchandi
2b
arhataḥ praṇamāmi ye te gambhīratayā buddheḥ
loko^ttarair loke siddhiṃ mārgair gacchanti
siddhā
2.1 bhadanta
vandāmi
2.1b bhadanta
vande
kṣapa
2.2 sāvagā
dhamma-siddhī
hodu
2.2b śrāvaka
dharma-siddhir
bhavatu
2.3 nirvarṇya
2.4 sāvagā
patthāṇa-samuvvahaṇe
kida-vvavasāaṃ
via
tumaṃ
pekkhāmi
2.4b śrāvaka
prasthāna-samudvahane
kṛta-vyavasāyam
iva
tvāṃ
paśyāmi
siddhā
2.5 kahaṃ
bhadanto
jāṇādi
2.5b kathaṃ
bhadanto
jānāti
kṣapa
2.6 sāvagā
kiṃ
ettha
jāṇidavvaṃ
2.7 eso
de
maggā^desa-kusalo
sauṇo
kara-gado
leho
a
sūadi
2.6b śrāvaka
kim
atra
jñātavyam
2.7b eṣa
te
mārgā^deśa-kuśalaḥ
śakunaḥ
kara-gato
lekhaś
ca
sūcayati
siddhā
2.8 jāṇidaṃ
bhadanteṇa
2.9 desa-'ntaraṃ
patthido
'hmi
2.10 tā
kahedu
bhadanto
kīdiso
ajja
divasā
2.8b jñātaṃ
bhadantena
2.9b deśā^ntaraṃ
prasthito
'smi
2.10b tasmāt
kathayatu
bhadantaḥ
kīdṛśo
'dya
divasaḥ
kṣapa
2.11 vihasya
2.12 sāvagā
muṇḍia-muṇḍo
ṇakkhattāiṃ
pucchasi
2.12b śrāvaka
muṇḍita-muṇḍo
nakṣatrāṇi
pṛcchasi
siddhā
2.13 bhadanta
sappadaṃ
vi
kiṃ
jādaṃ
2.14 kahehi
patthāṇassa
jai
aṇukūlaṃ
bhavissadi
tado
gamissaṃ
2.15 aṇṇadhā
nivattissaṃ
2.13b bhadanta
sāṃpratam
api
kiṃ
jātam
2.14b kathaya
prasthānasya
yady
anukūlaṃ
bhaviṣyati
tadā
gamiṣyāmi
2.15b anyathā
nivartiṣye
kṣapa
2.16 sāvagā
ṇa
saṃpadaṃ
edassiṃ
malaakedu-kaḍae
aṇukūlaṃ
bhavissadi
2.16b śrāvaka
na
sāṃapratam
etasmin
malayaketu-kaṭake
'nukūlaṃ
bhaviṣyati
siddhā
2.17 bhadanta
kahehi
kudo
edam
2.17b bhadanta
kathaya
kuta
etat
kṣapa
2.18 sāvagā
ṇisāmehi
2.19 puḍhamaṃ
dāva
ettha
kaḍae
loassa
a-ṇivārido
ṇiggama-ppaveso
āsī
2.20 dāṇīṃ
ido
paccāsaṇṇe
kusumapule
ṇa
ko
vi
a-muddā-laṃcchio
ṇiggamiduṃ
paveṭhṭhuṃ
vā
aṇumodīadi
2.21 tā
jadi
bhāurāṇassa
muddā-laṃcchio
tado
gaccha
vissaddho
aṇṇahā
ciṭhṭha
2.22 mā
gummā^hiāriehiṃ
sañjamia-kala-calaṇo
rāa-kulaṃ
pavesīasi
2.18b śravaka
niśāmaya
2.19b prathamaṃ
tāvad
atra
kaṭake
lokasyā^'-nivārito
nirgama-praveśa
āsīt
2.20b idānīm
itaḥ
pratyāsanne
kusumapure
na
ko
'py
a-mudrā-lāṅchito
nirgantuṃ
praveṣṭuṃ
vā^numodyate
2.21b tad
yadi
bhāgurāyaṇasya
mudrā-lāṅchitas
tadā
gaccha
viśrabdho
'nyathā
tiṣṭha
2.22b mā
gulmā^dhikārikaiḥ
saṃyamita-kara-caraṇo
rāja-kulaṃ
praveśyase
siddhā
2.23 kiṃ
ṇa
jāṇādi
bhadanto
amacca-rakkhasassa
saṇṇihido
tti
2.24 tā
a-muddā-laṃcchidaṃ
vi
maṃ
ṇikkamantaṃ
kassa
sattī
ṇivāreduṃ
2.23b kiṃ
na
jānāti
bhadanto
amātya-rākṣasasya
sannihita
iti
2.24b tad
a-mudrā-lāñchitam
api
māṃ
niṣkrāmantaṃ
kasya
śaktir
nivārayitum
kṣapa
2.25 sā^vegam
2.26 sāvagā
rakkhasassa
pisācassa
vā
hohi
ṇa
uṇa
a-muddā-laṃcchidassa
ido
ṇikkamaṇo^vāo
2.26b śrāvaka
rākṣasasya
piśācasya
vā
bhava
na
punar
a-mudrā-lāñchitasye^to
niṣkramaṇo^pāyaḥ
siddhā
2.27 bhadanta
mā
kupya
me
kajja-siddhī
hodu
2.27b bhadanta
mā
kupya
me
kārya-siddhir
bhavatu
kṣapa
2.28 sāvagā
gaccha
2.29 hodu
de
kajja-siddhi
2.30 ahaṃ
vi
bhaurāaṇādo
muddaṃ
jācemi
2.28b śrāvaka
gaccha
2.29b bhavatu
te
kārya-siddhiḥ
2.30b aham
api
bhāgurāyaṇān
mudrāṃ
yāce
2.31 iti
niṣkrāntau
2.32 tataḥ
praviśati
puruṣeṇā^nugamyamāno
bhāgurāyaṇaḥ
bhāgu
2.33 sva-gatam
2.34 aho
vaicitryam
ārya-cāṇakya-nīteḥ
3
muhur lakṣyo^dbhedā muhur adhigamā^'-bhāva-gahanā
muhuḥ saṃpūrṇā^ṅgī muhur atikṛśā kārya-vaśataḥ
muhur naśyad-bījā muhur api bahu-prāpita-phale^
ty aho citrā^kārā niyatir iva nītir naya-vidaḥ
puru
3.4 edaṃ
āsaṇaṃ
3.5 upaviśadu
ajjo
3.4b etad
āsanam
3.5b upaviśatv
āryaḥ
bhāgu
3.6 upaviśya
3.7 bhadra
yaḥ
kaścin
mudrā^rthī
māṃ
draṣṭum
icchati
sa
tvayā
praveśayitavyaḥ
puru
3.8 jaṃ
ajjo
āṇavedi
3.8b yad
ārya
ājñāpayati
3.9 iti
niṣkrāntaḥ
bhāgu
3.10 sva-gatam
3.11 kaṣṭam
evam
ayam
asmāsu
snehavān
kumāro
malayaketur
atisandhātavya
ity
aho
duṣkaram
3.12 athavā
4
kule lajjāyāṃ ca sva-yaśasi ca māne ca vimukhaḥ
śarīraṃ vikrīya kṣaṇika-dhana-lobhād dhanavati
tad-ājñāṃ kurvāṇo hitam a-hitam ity etad adhunā
vicārā^tikrāntaḥ kim iti para-tantro vimṛśati
mala
4.2 sva-gatam
4.3 aho
rākṣasaṃ
prati
vikalpa-bāhulyād
ākulā
me
buddhir
na
niścayam
adhigacchati
4.4 kutaḥ
5
bhaktyā nanda-kulā^nurāga-dṛḍhayā nandā^nvayā^lambinā
kiṃ cāṇakya-nirākṛtena kṛtinā mauryeṇa sandhāsyate
sthairyaṃ bhakti-guṇasya vā^dhigaṇayan kiṃ satya-sandho bhaved
ity ārūḍha-kulālacakram iva me cetaś ciraṃ bhrāmyati
pratīhārī
5.3 kumāra
eso
khu
kaḍaādo
ṇikkamidu-kāmāṇaṃ
muddā-saṃpadāṇaṃ
aṇuciṭhṭhadi
5.3b kumāra
eṣa
khalu
kaṭakān
niṣkramitu-kāmānāṃ
mudrā-saṃpradānam
anutiṣṭhati
mala
5.4 vijaye
muhūrtam
a-sañcārā
bhava
yāvad
asya
parāṅ-mukhasyai^va
pāṇibhyāṃ
nayane
pidadhāmi
pratī
5.5 jaṃ
kumāro
āṇavedi
5.5b yat
kumāra
ājñāpayati
puruṣaḥ
5.6 praviśya
5.7 ajja
eso
khu
khavaṇao
muddā-ṇimittaṃ
ajjaṃ
pekkhidum
icchadi
5.7b ārya
eṣa
khalu
kṣapaṇako
mudrā-nimittam
āryaṃ
prekṣitum
icchati
puruṣaḥ
5.9 tahā
5.9b tathā
5.10 iti
niṣkrāntaḥ
kṣapaṇakaḥ
5.11 praviśya
5.12 dhamma-siddhī
sāvagāṇaṃ
hodu
5.12b dharma-siddhiḥ
śrāvakāṇāṃ
bhavatu
bhāgu
5.13 avalokya
sva-gatam
5.14 aye
rākṣasasya
mitraṃ
jīvasiddhiḥ
5.15 prakāśam
5.16 bhadanta
na
khalu
rākṣasasya
prayojanam
eva
kiṃ
cid
uddiśya
gamyate
kṣapa
5.17 karṇau
pidhāya
5.18 santaṃ
pāvaṃ
santaṃ
pāvaṃ
5.19 sāvagā
tahiṃ
gamissaṃ
jahiṃ
rakkhasassa
pisācassa
vā
ṇāmaṃ
vi
ṇa
suṇīadi
5.18b śāntaṃ
pāpaṃ
śāntaṃ
pāpam
5.19b śrāvaka
tatra
gamiṣyāmi
yatra
rākṣasasya
piśācasya
vā
nāmā^pi
na
śrūyate
bhāgu
5.20 balavān
suhṛdi
praṇaya-kopaḥ
5.21 tat
kim
aparāddhaṃ
rākṣasena
bhadantasya
kṣapa
5.22 sāvagā
ṇa
mama
kiṃ
vi
rakkhaseṇa
avaraddhaṃ
5.23 saaṃ
jevva
manda-bhāo
attaṇo
avaladdhāmi
5.22b śrāvaka
na
me
kim
api
rākṣasenā^parāddham
5.23b svayam
eva
manda-bhāgya
ātmano
'parādhyāmi
bhāgu
5.24 bhadanta
varddhayasi
me
kutūhalam
5.25 śrotum
icchāmi
mala
5.26 sva-gatam
5.27 aham
api
śrotum
icchāmi
kṣapa
5.28 sāvagā
kiṃ
aṇeṇa
a-suṇidavveṇa
sudeṇa
5.28b śravaka
kim
anenā^'-śrotavyena
śrutena
bhāgu
5.29 yadi
rahasyaṃ
tat
tiṣṭhatu
kṣapa
5.30 sāvagā
ṇa
rahasyaṃ
kiṃ
du
adi-ṇisaṃsaṃ
5.30b śrāvaka
na
rahasyaṃ
kiṃ
tv
ati-nṛśaṃsam
bhāgu
5.31 yadi
na
rahasyaṃ
tat
kathyatām
kṣapa
5.32 sāvaga
ṇa
rahassaṃ
edaṃ
taha
vi
ṇa
kahissaṃ
5.32b śravaka
na
rahasyam
etat
tathā
'pi
na
kathayiṣyāmi
bhāgu
5.33 aham
api
mudrāṃ
na
dāsyāmi
kṣapa
5.34 sva-gatam
5.35 yuktam
idānīm
arthine
kathayitum
5.36 prakāśam
5.37 kā
gadī
suṇādu
sāvago
5.38 atthi
dāva
ahaṃ
manda-bhaggo
paḍhaṃ
pāḍaliutte
ṇivasamāṇe
lakkhaseṇa
mittattaṇaṃ
uvagade
5.39 tahiṃ
avasale
lakkhaseṇa
gūḍhaṃ
visa-kaṇṇaā-paoaṃ
uppādia
ghādide
deve
pavvadīsale
5.37b kā
gatiḥ
śṛṇotu
śrāvakaḥ
5.38b asti
tāvad
ahaṃ
manda-bhāgyaḥ
prathamaṃ
pāṭaliputre
nivasan
rākṣasena
mitratvam
upagataḥ
5.39b tasminn
avasare
rākṣasena
gūḍha-viṣa-kanyakā-prayogam
utpādya
ghātito
devaḥ
parvateśvaraḥ
mala
5.40 sa-bāṣpam
ātma-gatam
5.41 kathaṃ
rākṣasena
ghātitas
tāto
na
cāṇakyena
bhāgu
5.42 bhadanta
tatas
tataḥ
kṣapa
5.43 tato
hage
lakkhasassa
mittaṃ
tti
kadua
cāṇakka-hadaeṇa
sa-ṇikālaṃ
ṇaarādo
ṇivvāside
5.44 dāṇīṃ
vi
lakkhaseṇa
aṇea-a-kajja-kusaleṇa
kiṃ
vi
tālisaṃ
ālahīadi
jeṇa
hage
jīa-loādo
ṇikkāsijjemi
5.43b tato
'haṃ
rākṣasasya
mitram
iti
kṛtvā
cāṇakya-hatakena
sa-nikāraṃ
nagarān
nirvāsitaḥ
5.44b idānīm
api
rākṣasenā^nekā^'-kārya-kuśalena
kim
api
tādṛśam
ārabhyate
yenā^haṃ
jīva-lokān
niṣkāsiṣye
bhāgu
5.45 bhadanta
pratiśruta-rājyā^rddham
a-yacchatā
cāṇakya-hatakene^dam
a-kāryam
anuṣṭhitaṃ
na
rākṣasene^ti
śrutam
asmābhiḥ
kṣapa
5.46 karṇau
pidhāya
5.47 santaṃ
pāvaṃ
5.48 cāṇakkeṇa
visa-kaṇṇāe
ṇāmaṃ
vi
ṇa
sudam
5.47b śāntaṃ
pāpam
5.48b cāṇakyena
viṣa-kanyāyā
nāmā^pi
na
śrutam
bhāgu
5.49 bhadanta
iyaṃ
mudrā
dīyate
5.50 ehi
kumāraṃ
śrāvaya
6
śrutaṃ sakhe śravaṇa-vidāraṇaṃ vacaḥ
suhṛn-mukhād ripum adhikṛtya bhāṣitam
pitur vadha-vyasanam idaṃ hi yena me
cirād api dvi-guṇam ivā^dya vardhate
kṣapa
6.1 sva-gatam
6.2 aye
śrutaṃ
malayaketu-hatakena
6.3 hanta
kṛtā^rtho
'smi
6.4 iti
niṣkrāntaḥ
mala
6.5 pratyakṣavad
ākāśe
lakṣyaṃ
baddhvā
6.6 rākṣasa
rākṣasa
yuktaṃ
yuktam
7
mitraṃ mamā^yam iti nirvṛta-citta-vṛttiṃ
viśrambhatas tvayi niveśita-sarva-kāryam
tātaṃ nipātya saha bandhu-janā^śru-toyair
anvarthato 'pi nanu rākṣasa rākṣaso 'si
bhāgu
7.1 sva-gatam
7.2 rakṣaṇīyā
rākṣasasya
prāṇā
ity
āryā^deśaḥ
7.3 bhavatv
evaṃ
tāvat
7.4 prakāśam
7.5 kumāra
alam
āvegena
7.6 āsana-sthaṃ
kumāraṃ
kiṃ
cid
vijñāpayitum
icchāmi
mala
7.7 upaviśya
7.8 sakhe
kim
asi
vaktu-kāmaḥ
bhāgu
7.9 kumāra
iha
khalv
artha-śāstra-vyavahāriṇām
artha-vaśād
ari-mitro^dāsīna-vyavasthā
na
laukikānām
iva
sve^cchā-vaśāt
7.10 yatas
tasmin
kāle
sarvā^rtha-siddhiṃ
rājānam
icchato
rākṣasasya
candraguptād
api
balīyastayā
sugṛhīta-nāmā
devaḥ
parvateścara
evā^rtha-paripanthī
mahān
arātir
āsīt
7.11 tasmiṃś
ca
rākṣasene^dam
anuṣṭhitam
iti
nā^ti-doṣam
ivā^tre^ti
paśyāmi
7.12 paśyatu
kumāraḥ
8
mitrāṇi śatrutvam upānayantī mitratvam arthasya vaśāc ca śatrūn
nītir nayaty a-smṛta-pūrva-vṛttaṃ janmā^ntaraṃ jīvata eva puṃsaḥ
mala
8.4 evam
8.5 sakhe
samyag-dṛṣṭavān
asi
8.6 yato
'mātya-vadhe
prakṛti-kṣobhaḥ
syād
evaṃ
ca
sandigdho
vijayaḥ
8.7 praviśya
puruṣaḥ
8.8 jedu
kumāro
8.9 ajja
gumma-ṭhṭhāṇā^dhikido
dīharakkho
viṇṇavedi
8.10 eso
khu
ahmehiṃ
kaḍaādo
ṇikkamanto
a-gahīda-muddo
sa-leho
puriso
gahīdo
8.11 tā
paccakkhī-karedu
ṇaṃ
ajjo
tti
8.8b jayatu
kmāraḥ
8.9b ārya
gulma-sthānā^dhikṛto
dīrgharakṣo
vijñāpayati
8.10b eṣa
khalv
asmabhiḥ
kaṭakān
niṣkrāmann
a-gṛhīta-mudraḥ
sa-lekhaḥ
puruṣo
gṛhītaḥ
8.11b tat
pratyakṣī-karotv
enam
ārya
iti
puru
8.13 jaṃ
ajjo
āṇavedī
8.13b yad
ārya
ājñāpayati
8.14 iti
niṣkrāntaḥ
9
āṇaṃtīe guṇesu dosesu paraṃ-muhaṃ kuṇantīe
ahmārisa-jaṇaṇīe paṇamāmo sāmi-bhattīe
9b
ānayantyai guṇeṣu doṣeṣu parāṅ-mukhaṃ kurvatyai
asmādṛśa-jananyai praṇamāmaḥ svāmi-bhaktyai
puru
9.1 ajja
aaṃ
so
puriso
9.1b ārya
ayaṃ
sa
puruṣaḥ
bhāgu
9.2 nāṭyenā^valokya
9.3 bhadra
kim
ayam
āgantuka
āhosvid
ihai^va
kasya
cit
parigrahaḥ
siddhā
9.4 ajja
ahaṃ
khu
amacca-rakkhasassa
sevao
9.4b ārya
ahaṃ
khalu
amātya-rākṣasasya
sevakaḥ
bhāgu
9.5 bhadra
tat
kim
a-gṛhīta-mudraḥ
kaṭakān
niṣkrāmasi
siddhā
9.6 ajja
kajja-goraveṇa
tuvarāvido
'hmi
9.6b ārya
kārya-gauraveṇa
tvārito
'smi
bhāgu
9.7 kīdṛśaṃ
tat
kārya-gauravaṃ
yad
rāja-śāsanam
ullaṅghayati
mala
9.8 sakhe
bhāgurāyaṇa
lekham
apanaya
bhāgu
9.9 siddhārthaka-hastād
gṛhītvā
patra-mudrāṃ
dṛṣṭvā
9.10 kumāra
ayaṃ
lekhaḥ
9.11 rākṣasa-nāmā^ṅkite^yaṃ
mudrā
mala
9.12 mudrāṃ
paripālayann
udghāṭya
darśaya
bhāgu
9.13 tathā
kṛtvā
darśayati
mala
9.14 vācayati
9.15 svasti
yathā-sthānaṃ
kuto
'pi
ko
'pi
kam
api
puruṣa-viśeṣam
avagamayati
9.16 asmat-pratipakṣaṃ
nirākṛtya
daśitā
kā^pi
satyatā
satya-vādinā
9.17 sāṃpratam
eteṣām
api
prathamam
upanyasta-sandhīnām
asmat-suhṛdāṃ
pūrva-pratijñāta-sandhi-paripaṇana-protsāhanena
satya-sandhaḥ
prītim
utpādayitum
arhati
9.18 ete
'py
evam
anugṛhītāḥ
santaḥ
svā^śraya-vināśeno^pakāriṇam
āśrayiṣyanti
9.19 a-vismṛtam
etat
satyavataḥ
smārayāmaḥ
9.20 eteṣāṃ
madhye
ke
cid
areḥ
koṣa-hastibhyām
arthinaḥ
ke
cid
viṣayeṇe^ti
9.21 alaṅkāra-trayaṃ
ca
satyavatā
yad
anupreṣitaṃ
tad
upagatam
9.22 mayā
'pi
lekhasyā^'-śūnya-artha
kiṃ
cid
anupreṣitaṃ
tad
upagamanīyam
9.23 vācikaṃ
cā^ptatamād
asmāc
chrotavyam
iti
9.24 sakhe
bhāgurāyaṇa
kīdṛaśo
lekhaḥ
bhāgu
9.25 bhadra
siddhārthaka
kasyā^yaṃ
lehaḥ
siddhā
9.26 ajja
ṇa
jāṇami
9.26b ārya
na
jānāmi
bhāgu
9.27 he
dhūrta
lekho
nīyate
na
jñāyate
kasyā^yam
iti
9.28 sarvaṃ
tāvat
tiṣṭhatu
9.29 vācikaṃ
tvattaḥ
kena
śrotavyam
siddhā
9.30 bhayaṃ
nāṭayan
9.31 tuhmehiṃ
9.31b yuṣmābhiḥ
siddhā
9.33 missehiṃ
gihīdo
ṇa
āṇāmi
kiṃ
bhaṇāmi
tti
9.33b miśrair
gṛhīto
na
jānāmi
kiṃ
bhaṇāmī^ti
bhāgu
9.34 sa-roṣam
9.35 eṣa
jānāsi
9.36 bhāsuraka
bahir
nītvā
tāvat
tāḍyatāṃ
yāvat
kathayati
puru
9.37 jaṃ
amajjo
āṇavedi
9.37b yad
amātya
ājñāpayati
9.38 iti
tena
saha
niṣkramya
punaḥ
praviśya
9.39 ajja
iaṃ
muddā-laṃcchidā
peḍiā
tassa
tāḍiamāṇassa
kakkhādo
ṇivaḍidā
9.39b ārya
iyaṃ
mudrā-lāñchitā
peṭikā
tasya
tāḍyamānasya
kakṣāto
nipatitā
bhāgu
9.40 vilokya
9.41 kumāra
iyam
api
rākṣasa-mudrā^ṅkitā
eva
mala
9.42 sakhe
ayaṃ
lekhasyā^'-śūnyā^rtho
bhaviṣyati
9.43 imām
api
mudrāṃ
paripālayann
udghāṭya
darśaya
bhāgu
9.44 tathā
kṛtvā
darśayati
mala
9.45 vilokya
9.46 aye
tad
idam
ābharaṇaṃ
mayā
sva-śarīrād
avatārya
rākṣasāya
preṣitam
9.47 vyaktaṃ
candraguptasya
lekhaḥ
bhāgu
9.48 kumāra
eṣa
nirṇīyata
eva
saṃśayaḥ
9.49 bhadra
punar
api
tāḍyatām
puru
9.50 jaṃ
ajjo
āṇavedi
9.50b yad
ārya
ājñāpayati
9.51 iti
niṣkramya
siddhārthakena
saha
punaḥ
praviśya
9.52 eso
kkhu
tāḍiamāṇo
kumārassa
evva
ṇivedami
tti
bhaṇādi
9.52b eṣa
khalu
tāḍyamānaḥ
kumārasyai^va
nivedayāmī^ti
bhaṇati
siddhā
9.54 pādayor
nipatya
9.55 a-bhaeṇa
me
pasādaṃ
karedu
ajjo
9.55b a-bhayena
me
prasādaṃ
karotv
āryaḥ
mala
9.56 bhadra
a-bhayam
eva
paravato
janasya
9.57 nivedyatāṃ
yathā^vasthitam
siddhā
9.58 ṇisāmedu
kumāro
9.59 ahaṃ
khu
amacca-rakkhaseṇa
imaṃ
lehaṃ
deia
candautta-saāsaṃ
pesido
9.58b niśāmayatu
kumāraḥ
9.59b ahaṃ
khalv
amātya-rākṣasene^maṃ
lekhaṃ
dattvā
candragupta-sakāśaṃ
preṣitaḥ
mala
9.60 vācikam
idānīṃ
śrotum
icchāmi
siddhā
9.61 kumāla
ādiṭṭo
'hmi
amacceṇa
jahā
ede
maha
pia-vaassā
pañca
rāāṇe
tue
saha
samuppaṇṇa-siṇehā
9.62 te
jahā
kulūdāhivo
cittavammo
malaaṇaarāhivo
siṃhaṇādo
kahmīradesaṇāho
pukkharakkho
sindhurāo
sindhuseṇo
pārasīo
mehaṇādo
tti
9.63 edesu
paḍhama-gihīdā
tiṇṇi
rāāṇo
malaakeduṇo
visaaṃ
icchanti
avare
hatthi-balaṃ
kosaṃ
a
9.64 tā
jahā
cāṇakkaṃ
ṇirākaria
mahābhāeṇa
maha
pīdī
samuppādidā
tahā
edāṇaṃ
vi
paḍhama-bhaṇido
attho
saṃpādaidavvo
tti
ettio
vāā-sandeso
9.61b kumāra
ādiṣṭo
'smy
amātyena
yathai^te
mama
priya-vayasyāḥ
pañca
rājānas
tvayā
saha
samutpanna-snehāḥ
9.62b te
yathā
kulūtādhipaś
citravarmā
malayanagarādhipaḥ
siṃhanādaḥ
kāśmīradeśanāthaḥ
puṣkarākṣaḥ
sindhurājaḥ
sindhusenaḥ
pārasīko
meghanāda
iti
9.63b eteṣu
prathama-gṛhītās
trayo
rājāno
malayaketor
viṣayam
icchanty
aparau
hasti-balaṃ
koṣaṃ
ca
9.64b tad
yathā
cāṇakyaṃ
nirākṛtya
mahābhāgena
mama
prītiḥ
samutpāditā
tathā
eteṣām
api
prathama-bhaṇito
'rthaḥ
saṃpādayitavya
ity
etāvān
vāk-sandeśaḥ
mala
9.65 sva-gatam
9.66 kathaṃ
citravarmā^dayo
'pi
mām
abhidruhyanti
9.67 atha
vā
ta
eva
rākṣase
niratiśayā
prītiḥ
9.68 prakāśam
9.69 vijaye
rākṣasaṃ
draṣṭum
icchāmi
pratī
9.70 jaṃ
kumāro
āṇavedi
9.70b yat
kumāra
ājñāpayati
9.71 iti
niṣkrāntāḥ
9.72 tataḥ
praviśaty
āsana-sthaḥ
sva-bhavana-gataḥ
puruṣeṇa
saha
sa-cinto
rākṣasaḥ
rākṣa
9.73 ātma-gatam
9.74 pūrṇam
asmad-balaṃ
candragupta-balair
iti
yat
satyaṃ
na
me
manasaḥ
pariśuddhir
asti
9.75 kutaḥ
10
sādhye niścitam anvayena ghaṭitaṃ bibhrat sa-pakṣe sthitiṃ
vyāvṛttaṃ ca vi-pakṣato bhavati yat tat sādhanaṃ sidhaye
yat sādhyaṃ svayam eva tulyam ubhayoḥ pakṣe viruddhaṃ ca yat
tasyā^ṅgī-karaṇena vādina iva syāt svāmino nigrahaḥ
11
prasthātavyaṃ purastāt khasa-magadha-gaṇair mām anuvyūhya sainyair
gāndhārair madhya-yāne saya-vana-patibhiḥ saṃvidheyaḥ prayatnaḥ
paścāt tiṣṭhantu vīrāḥ śaka-nara-patayaḥ saṃbhṛtāś cīṇa-hūṇaiḥ
kaulūtā^dyaś ca śiṣṭaḥ pathi pathi vṛṇuyād rāja-lokaḥ kumāram
priyaṃ
11.1 tahā
11.1b tathā
11.2 iti
niṣkrāntaḥ
11.3 praviśya
pratīhārī
11.4 jedu
amacco
11.5 amacca
icchadi
tumaṃ
kumāro
pekkhiduṃ
11.4b jayatv
amātyaḥ
11.5b amātya
icchati
tvāṃ
kumāraḥ
prekṣitum
rākṣa
11.6 bhadre
muhūrtaṃ
tiṣṭha
11.7 kaḥ
ko
'tra
bhoḥ
11.8 praviśya
puruṣaḥ
11.9 āṇavedu
amacco
11.9b ājñāpayatv
amātyaḥ
rākṣa
11.10 ucyatāṃ
śakaṭadāsaḥ
11.11 yathā
paridhāpitāḥ
kumāreṇā^bharaṇāni
vayam
11.12 tan
na
yuktam
an-alaṃkṛtaiḥ
kumāra-darśanam
anubhavitum
11.13 ato
yat
tad
alaṅkaraṇa-trayaṃ
krītaṃ
tan
madhyād
ekaṃ
dīyatām
iti
puru
11.14 tathā
11.15 iti
niṣkramya
punaḥ
praviśya
11.16 tahā
11.17 amacca
idaṃ
āharaṇaṃ
11.16b tathā
11.17b amātya
idam
ābharaṇam
rākṣa
11.18 nāṭyenā^tmānam
alaṃkṛtyo^tthāya
ca
11.19 bhadre
rājo^pagāminaṃ
mārgam
ādeśaya
pratī
11.20 edu
amacco
11.20b etv
amātyaḥ
rākṣa
11.21 ātma-gatam
11.22 adhikāra-padaṃ
nāma
nir-doṣasysā^pi
puruṣasya
mahad-āśaṅkā-sthānam
11.23 kutaḥ
12
bhayaṃ tāvat sevyād abhiniviśate sevaka-janaṃ
tataḥ pratyāsannād bhavati hṛdaye cai^va nihitam
tato 'dhyārūḍhānāṃ padam a-su-jana-dveṣa-jananaṃ
gatiḥ so^cchrāyāṇāṃ patanam anukūlaṃ kalayati
pratī
12.2 amacca
aaṃ
kumāro
12.3 upasappadu
ṇaṃ
amacco
12.2b amātya
ayaṃ
kumāraḥ
12.3b upasarpatve
nam
amātyaḥ
rākṣa
12.4 vilokya
12.5 ayaṃ
kumāras
tiṣṭhati
ya
eṣa
13
pādā^gre dṛśam avadhāya niścalā^ṅgīṃ
śūnyatvād a-parigṛhīta-tad-viśeṣām
vaktre^nduṃ vahati kareṇa dur-vahāṇāṃ
kāryāṇāṃ kṛtam iva gauraveṇa namram
mala
13.3 ārya
abhivādaye
13.4 idam
āsanam
āsyatām
mala
13.6 ārya
ciram
a-darśanenā^ryasya
vayam
udvignāḥ
rākṣa
13.7 kumāra
prayāṇe
pratividhānam
anutiṣṭhatā
mayā
kumārād
ayam
upālambho
'dhigataḥ
mala
13.8 ārya
prayāṇe
kathaṃ
prativihitam
iti
śrotum
icchāmi
rākṣa
13.9 kumāra
evam
ādiṣṭāḥ
kumārā^nuyāyino
rājānaḥ
13.10 prasthātavyam
iti
pūrvoktaṃ
paṭhati
mala
13.11 sva-gatam
13.12 kathaṃ
ya
eva
mad-vināśena
candraguptam
ārādhayitum
udyatās
ta
eva
māṃ
parivṛṇvanti
13.13 prakāśam
13.14 ārya
asti
kaś
cid
yaḥ
kusumapuraṃ
prati
gacchati
tata
āgacchati
vā
rākṣa
13.15 avasitam
idānīṃ
gatā^gata-prayojanam
13.16 alpair
ahobhir
vayam
eva
tatra
gantāraḥ
mala
13.17 sva-gatam
13.18 vijñāyate
13.19 prakāśam
13.20 yady
evaṃ
tataḥ
kim
āryeṇā^yaṃ
sa-lekhaḥ
puruṣah
preṣitaḥ
rākṣa
13.21 vilokya
13.22 aye
siddhārthakaḥ
13.23 bhadra
kim
idam
siddhā
13.24 sa-bāṣpaṃ
lajjāṃ
nāṭayanam
13.25 pasīdadu
amacco
13.26 tāḍīanteṇa
mae
ṇa
pāridaṃ
rahassaṃ
dhāriduṃ
13.25b prasīdatv
amātyaḥ
13.26b tāḍyamānena
mayā
na
pāritaṃ
rahasyaṃ
dhārayitum
rākṣa
13.27 bhadra
kīdṛśaṃ
rahasyam
iti
na
khalv
avagacchāmi
siddhā
13.28 ṇaṃ
viṇṇavemi
tāḍiaṃteṇa
mae
13.28b nanu
vijñāpayāmi
tāḍyamānena
mayā
13.29 ityarddhokte
sa-bhayam
adho-mukhas
tiṣṭhati
mala
13.30 bhāgurāyaṇa
svāminaḥ
purastād
bhīto
lajjito
vā
nai^ṣa
kathayiṣyati
13.31 svayam
evā^ryāya
kathaya
bhāgu
13.32 yad
ājñāpayati
kumāraḥ
13.33 amātya
eva
kathayati
yathā^ham
amātyena
lekhaṃ
dattvā
vācikaṃ
sandiśya
candragupta-sakāśaṃ
preṣita
iti
rākṣa
13.34 bhadra
siddhārthaka
api
satyam
siddhā
13.35 lajjāṃ
nāṭyan
13.36 evaṃ
ati-tāḍiantena
mae
ṇivedidaṃ
13.36b evam
ati-tāḍyamānena
mayā
niveditam
rākṣa
13.37 anṛtam
etat
13.38 tāḍyamānaḥ
puruṣaḥ
kim
iva
na
brūyāt
mala
13.39 sakhe
bhāgurāyaṇa
darśaya
lekham
13.40 vācikam
eṣa
bhṛtyaḥ
kathayiṣyati
bhāgu
13.41 amātya
ayaṃ
lekhaḥ
rākṣa
13.42 vācayitvā
13.43 kumāra
śatroḥ
prayoga
eṣaḥ
mala
13.44 lekhasyā^'-śūnyā^rtham
āryeṇe^dam
apy
ābharaṇam
anupreṣitam
13.45 tat
kathaṃ
śatroḥ
prayoga
eṣaḥ
rākṣa
13.46 ābharaṇaṃ
nirvarṇya
13.47 kumāreṇai^tan
mahyam
anupreṣitam
13.48 mayā^py
etat
kasmiṃścit
paritoṣa-sthāne
siddhārthakāya
dattam
bhāgu
13.49 īdṛśasya
viśeṣataḥ
kumāreṇā^tma-gātrād
avatārya
prasādī-kṛtasye^yaṃ
parityāga-bhūmiḥ
mala
13.50 vācikam
apy
āptatamād
asmāc
chrotavyam
iti
likhitam
āryeṇa
rākṣa
13.51 kuto
vācikaṃ
kasya
vācikam
13.52 lekha
evā^smadīyo
na
bhavati
mala
13.53 iyaṃ
tarhi
kasya
mudrā
rākṣa
13.54 kapaṭa-mudram
utpādayituṃ
śaknuvanti
dhūrtāḥ
bhāgu
13.55 kumāra
samyag
amātyo
vijñāpayati
13.56 bhadra
siddhārthaka
kenā^yaṃ
likhito
lekhaḥ
siddhā
13.57 rākṣasa-mukham
avalokya
tūṣṇīm
adho-mukhas
tiṣṭati
bhāgu
13.58 bhadra
alaṃ
punar
ātmānaṃ
tāḍayitum
13.59 kathaya
siddhā
13.60 ajja
saaḍadāseṇa
13.60b ārya
śakaṭadāsena
rākṣa
13.61 kumāra
yadi
śakaṭadāsena
likhitas
tato
mayai^va
likhitaḥ
mala
13.62 vijaye
śakaṭadāsaṃ
draṣṭum
icchāmi
pratī
13.63 jaṃ
kumāro
āṇavedi
13.63b yat
kumāra
ājñāpayati
bhāgu
13.64 sva-gatam
13.65 na
khalv
a-niścitā^rtham
ārya-cāṇakya-praṇidhayo
'bhidhāsyanti
13.66 bhavatv
evam
13.67 āgatya
śakaṭadāso
vā
so
'yaṃ
lekha
iti
pratyabhijñāya
pūrva-vṛttaṃ
prakāśayet
13.68 evaṃ
sati
sandihāno
malayaketur
asmin
prayoge
ślathādaro
bhavet
13.69 prakāśam
13.70 kumāra
na
kadā
cid
api
śakaṭadāso
'mātyasyā^grato
mayā
likhitam
iti
pratipatsyate
13.71 ato
'nya-likhitam
asyā^nīyatāṃ
varṇa-saṃvāda
evaitaṃ
vibhāvayiṣyati
mala
13.72 vijaye
evaṃ
kriyatām
bhāgu
13.73 kumāra
mudrām
apy
ānayatv
iyam
mala
13.74 ubhayam
apy
ānīyatām
pratī
13.75 jaṃ
kumāro
āṇavedi
13.75b yat
kumāra
ājñāpayati
13.76 iti
niṣkramya
punaḥ
praviśya
13.77 kumāra
idaṃ
taṃ
saaḍadāseṇa
sa-hattha-likhidaṃ
pattaaṃ
muddā
vi
13.77b kumāra
idaṃ
tac
chakaṭadāsena
sva-hasta-likhitaṃ
patraṃ
mudrā^pi
mala
13.78 ubhayam
api
nāṭyena
vilokya
13.79 ārya
saṃvadanty
akṣarāṇi
rākṣa
13.80 sva-gatam
13.81 saṃvadanty
akṣarāṇi
13.82 śakaṭadāsas
tu
mitram
iti
ca
visaṃvadanty
akṣarāṇi
13.83 kiṃ
nu
śakaṭadāsena
14
smṛtaṃ syāt putra-dārāṇāṃ
vismṛta-svāmi-bhaktinā
caleṣv artheṣu lubdhena
na yaśaḥsv an-apāyiṣu
15
mudrā tasya karā^ṅguli-praṇayinī siddhārthakas tat-suhṛt
tasyai^vā^para-lekhya-sūcitam idaṃ lekhyaṃ prayogā^śrayam
su-vyaktaṃ śakaṭena bheda-paṭubhiḥ sandhāya sārdhaṃ parair
bhartṛ-sneha-parāṅ-mukhena kṛpaṇaṃ prāṇā^rthinā ceṣṭitam
mala
15.1 vilokya
15.2 ārya
alaṅkāra-trayaṃ
śrīmatā
yad
anupreṣitaṃ
tad
upagatam
iti
yal
likhitaṃ
tan
madhyāt
kim
idam
ekam
15.3 nirvarṇyā^tmagatam
15.4 kathaṃ
tātena
dhṛta-pūrvam
idam
ābharaṇam
15.5 prakāśam
15.6 ārya
kuto
'yam
alaṅkāraḥ
rākṣa
15.7 vaṇigbhyaḥ
krayād
adhigataḥ
mala
15.8 vijaye
api
pratyabhijānāsi
bhūṣaṇam
idam
pratīhārī
15.9 nirvarṇya
sabāṣpam
15.10 kumāra
kahaṃ
ṇa
paccabhijāṇāmi
15.11 idaṃ
sugihīda-ṇāmadheeṇa
pavvadīsareṇa
ghārida-puvvaṃ
15.10b kumāra
kathaṃ
na
pratyabhijānāmi
15.11b idaṃ
sugṛhīta-nāmadheyena
parvateśvareṇa
dhārita-pūrvam
mala
15.12 sa-bāṣpam
15.13 hā
tāta
16
etāni tāni tava bhūṣaṇa-vallabhasya
gātro^citāni kula-bhūṣaṇa bhūṣaṇāni
yaiḥ śobhito 'si mukha-candra-kṛtā^vabhāso
nakṣatravān iva śarat-samaya-pradoṣaḥ
rākṣa
16.1 sva-gatam
16.2 kathaṃ
parvateśvareṇa
dhṛta-pūrvāṇī^ty
āha
16.3 vyaktam
evā^sya
bhūṣaṇāni
cāṇakya-prayuktena
vaṇig-janenā^smāsu
vikrītāni
mala
16.4 ārya
tātena
dhṛta-pūrvāṇāṃ
viśeṣataś
candragupta-hasta-gatānāṃ
krayād
adhigamaḥ
kathaṃ
yujyate
16.5 atha
vā
yujyata
evai^tat
16.6 kataḥ
17
candraguptasya vikretur
adhikaṃ lābham icchataḥ
kalpitā mūlyam eteṣāṃ
krūreṇa bhavatā vayam
rākṣa
17.1 sva-gatam
17.2 aho
su-śliṣṭo
'bhūc
chatru-prayogaḥ
17.3 kutaḥ
18
lekho 'yaṃ na mame^ti no^ttaram idaṃ mudrā madīyā yataḥ
sauhārdaṃ śakaṭena khaṇḍitam iti śraddheyam etat katham
maurye bhūṣaṇa-vikrayaṃ narapatau ko nāma saṃbhāvayet
tasmāt saṃpratipattir eva hi varaṃ na grāmyam atro^ttaram
rākṣa
18.2 kumāra
ya
āryas
taṃ
pṛccha
18.3 vayam
idānīm
an-āryāḥ
saṃvṛttāḥ
19
mauryo 'sau svāmi-putraḥ paricaraṇa-paro mitra-putras tavā^haṃ
dātā so 'rthasya tubhyaṃ sva-matam anugatas tvaṃ tu mahyaṃ dadāsi
dāsyaṃ satkāra-pūrvaṃ nanu saciva-padaṃ tatra te 'smābhyam atra
svā^rthe kasmin samīhā punar adhikatare svām an-āryaṃ karoti
rākṣa
19.1 kumāra
evam
a-yukta-vyāhāriṇā
bhavatai^va
nirṇayo
dattaḥ
19.2 bhavatu
tava
ko
doṣaḥ
19.3 mauryo
'sau
svāmi-putra
iti
yuṣmad-asmador
vyatyayena
paṭhati
mala
19.4 lekham
alaṃkaraṇa-sthagikāṃ
ca
nirdiśya
19.5 idam
idānīṃ
kim
rākṣa
19.6 sa-bāṣpam
19.7 vidhi-vilasitam
19.8 kutaḥ
20
bhṛtyatve paribhāva-dhāmani sati snehāt prabhūṇāṃ satāṃ
putrebhyaḥ kṛta-vedināṃ kṛta-dhiyāṃ yeṣāṃ na bhinnā vayam
te lokasya parīkṣakāḥ kṣiti-bhṛtaḥ pāpena yena kṣatās
tasye^daṃ vipulaṃ vidher vilasitaṃ puṃsāṃ prayatna-cchidaḥ
mala
20.1 sa-roṣam
20.2 kim
adyā^pi
nihnūyate
eva
vidheḥ
kilai^tad
vyavasitaṃ
na
lobhasye^ti
20.3 anārya
21
kanyāṃ tīvra-viṣa-prayoga-viṣamāṃ kṛtvā kṛta-ghna tvayā
viśrambha-pravaṇaḥ purā mama pitā nītaḥ kathā-śeṣatām
saṃpraty āhita-gauraveṇa bhavatā mantrā^dhikāre ripau
prārabdhāḥ pralayāya māṃsavad aho vikretum ete vayam
rākṣa
21.1 sva-gatam
21.2 ayam
aparo
gaṇḍasyo^pari
sphoṭaḥ
21.3 prakāśam
21.4 karnau
pidhāya
21.5 śāntaṃ
pāpaṃ
śāntaṃ
pāpaṃ
21.6 nā^haṃ
parvateśvare
viṣa-kanyāṃ
prayuktavān
mala
21.7 kena
tarhi
vyāpāditas
tātaḥ
rākṣa
21.8 daivam
atra
praṣṭavyam
mala
21.9 sa-krodham
21.10 daivam
atra
praṣṭavyam
21.11 na
kṣapaṇako
jīvasiddhiḥ
rākṣa
21.12 sva-gatam
21.13 kathaṃ
jīvasiddhir
api
cāṇakya-praṇidhiḥ
21.14 hanta
ripubhir
me
hṛdayam
api
svīkṛtam
mala
21.15 sa-krodham
21.16 bhāsuraka
ājñāpyatāṃ
śikharasenaḥ
21.17 ya
ete
rākṣasena
saha
suhṛttām
utpādyā^smac
charīra-droheṇa
candraguptam
ārādhayitu-kāmāḥ
pañca
rājānaḥ
kaulūtaś
citravarmā
malayanarapatiḥ
siṃhanādaḥ
kāśmīraḥ
puṣkarākṣaḥ
siṃndhurājaḥ
suṣeṇaḥ
pārasīkādhipo
meghanāda
iti
21.18 eteṣu
trayaḥ
prathame
madīyāṃ
bhūmiṃ
kāmayante
te
gambhīra-śvabhram
abhinīya
pāṃśubhiḥ
pūryantām
21.19 itarau
tu
hasti-bala-kāmukau
hastinai^va
ghātyetām
iti
puruṣaḥ
21.20 tahā
21.20b tathā
21.21 iti
niṣkrāntaḥ
mala
21.22 sa-krodham
21.23 rākṣasa
rākṣasa
nā^haṃ
viśrambha-ghātī
rākṣaso
malayaketuḥ
khalv
aham
21.24 tad
gaccha
samāśrīyatāṃ
sarvā^tmanā
candraguptaḥ
21.25 paśya
22
viṣṇuguptaṃ ca mauryaṃ ca
samam apy āgatau tvayā
unmūlayitum īśo 'haṃ
trivargam iva durnayaḥ
bhāgu
22.1 kumāra
kṛtaṃ
kāla-haraṇena
22.2 sāṃprataṃ
kusumapuro^parodhāyā^jñāpyantām
asmad-balāni
23
gauḍīnāṃ lodhra-dhūlī-parimala-bahulān dhūmayantaḥ kapolān
kliśnantaḥ kṛṣṇimānaṃ bhramara-kula-rucaḥ kuñcitasyā^lakasya
pāṃśu-stambā balānāṃ turaga-khura-puṭa-kṣobha-labdhā^tma-lābhāḥ
śatrūṇām uttamā^ṅge gaja-mada-salila-cchinna-mūlāḥ patantu
rākṣa
23.2 sā^vegam
23.3 hā
dhik
kaṣṭam
23.4 te
'pi
ghātitāś
citravarmā^dayas
tapasvinaḥ
23.5 tat
kathaṃ
suhṛd-vināśāya
rākṣasaś
ceṣṭate
na
ripu-vināśāya
23.6 tat
kim
idānīṃ
manda-bhāgyaḥ
karavāṇi
24
kiṃ gacchāmi tapo-vanaṃ na tapasā śāmyet sa-vairaṃ manaḥ
kiṃ bhartṝn anuyāmi jīvati ripau strīṇām iyaṃ yogyatā
kiṃ vā khaḍga-sakhaḥ patāmy ari-bale nai^tac ca yuktaṃ bhavec
cetaś candanadāsa-mokṣa-rabhasaṃ rundhyāt kṛta-ghnaṃ na cet
24.1 iti
niṣkrāntāḥ
sarve