0.1 tataḥ
praviśati
cāṅgerikāhastā
māgadhikā
māgadhikā
0.2 aho
pari-jaṇassa
pamādo
0.3 ā-suyyo^daaṃ
pi
ṇa
kidā
pāsāda-raaṇā
0.4 ṇa
suṇīadi
goṭṭhī-jaṇa-koḷāhaḷo
0.5 kiṃṇukhu
bhave
0.6 ā
ratti-jāgaradāe
pabhāda-ppasuttā
bhave
0.7 jāva
bhaṭṭi-dāriaṃ
obodhemi
0.2b aho
pari-janasya
pramādaḥ
0.3b ā-sūryo^dayam
api
na
kṛtā
prāsāda-racanā
0.4b na
śrūyate
goṣṭhī-jana-kolāhalaḥ
0.5b kiṃnukhalu
bhavet
0.6b ā
rātri-jāgaratayā
prabhāta-prasuptā
bhavet
0.7b yāvad
bhartṛ-dārikām
avabodhayāmi
0.8 parikrāmati
0.9 tataḥ
praviśati
vilāsinī
vījanena
vilāsinī
0.10 māgadhie
ciṭṭha
ciṭṭha
0.10b māgadhike
tiṣṭha
tiṣṭha
māgadhikā
0.11 haḷā
mā
vārehi
0.12 bhaṭṭi-dāriāe
sumaṇāvaṇṇaaṃ
mae
āṇīadi
0.11b halā
mā
vāraya
0.12b bhartṛ-dārikāyai
sumanāvarṇakaṃ
mayā
nīyate
vilāsinī
0.13 kiṃ
bhaṭṭi-dāriāe
sumaṇāvaṇṇaeṇa
vā
aḷaṅkāreṇa
vā
0.13b kiṃ
bhartṛ-dārikāyāḥ
sumanāvarṇakena
vā^laṅkāreṇa
vā
māgadhikā
0.14 aviṇīde
mā
amaṅgaḷaṃ
bhaṇāhi
0.15 sadadā^ḷaṅkidā
bhaṭṭi-dāriā
hodu
0.14b avinīte
mā
amaṅgalaṃ
bhaṇa
0.15b satatā^laṅkṛtā
bhartṛ-dārikā
bhavatu
vilāsinī
0.16 ṇa
khu
0.17 āidī
eva
bhaṭṭi-dāriāe
alaṅkāro
tti
bhaṇāmi
0.16b na
khalu
0.17b ākṛtir
eva
bhartṛ-dārikāyā
alaṅkāra
iti
bhaṇāmi
māgadhikā
0.18 ummattie
ṇaṇu
pupphaṃ
vi
vāsīadi
0.18b unmattike
nanu
puṣpam
api
vāsyate
vilāsinī
0.19 sadisaṃ
edaṃ
0.20 sa-bhāva-ramaṇīāṇi
maṇḍidāṇi
adi-ramaṇīāṇi
honti
0.19b sadṛśam
etat
0.20b sva-bhāva-ramaṇīyāni
maṇḍitāny
ati-ramaṇīyāni
bhavanti
māgadhikā
0.21 haḷā
su-jojido
khu
bhaṭṭi-dāriāe
rūvā^ṇurūvo
bhattā
0.21b halā
su-yojitaḥ
khalu
bhartṛ-dārikāyā
rūpā^nurūpo
bhartā
vilāsinī
0.22 aḷaṃ
pakkha-vādeṇa
0.23 bhaṭṭi-dāraassa
samīve
bhaṭṭi-dāriā
padumiṇiā
via
dissadi
0.22b alaṃ
pakṣa-pātena
0.23b bhartṛ-dārakasya
samīpe
bhartṛ-dārikā
padminī^va
dṛśyate
māgadhikā
0.24 suṭṭhu
bhaṇādi
0.25 ahaṃ
vi
cintemi
sa-sarīro
bhaavaṃ
kāma-devo
īdiso
bhave
tti
0.24b suṭṭhu
bhaṇati
0.25b aham
api
cintayāmi
sa-śarīro
bhagavān
kāma-deva
īdṛśo
bhaved
iti
vilāsinī
0.26 taha
eva
bhaṭṭi-dāriā
bhaṭṭi-dāraaṃ
viṇā
khaṇa-mattaṃ
vi
ṇa
ramadi
0.26b tathai^va
bhartṛ-dārikā
bhartṛ-dārakaṃ
vinā
kṣaṇa-mātram
api
na
ramate
0.27 tataḥ
praviśati
sāsrā
nalinikā
nalinikā
0.28 saśokam
0.29 sacco
khu
loa-ppavādo
bahu-vigghāṇi
suhāṇi
tti
0.30 eso
khu
saṃvaccharo
adikkando
bhaṭṭi-dāriāe
a-vicchiṇṇa-suha-sambhoeṇa
radiṃ
karia
0.31 ahmāaṃ
puṇa
goṭṭhī-jaṇassa
uttara-kuru-vāso
saṃvutto
0.32 ajja
uṇa
mahārāeṇa
vidido
eso
khu
vuttanto
tti
suṇia
sīdadi
via
sarīraṃ
0.33 bhaṭṭi-dāriā
ca
ḷajjā-bhaa-maaṇehi
abhitāḷiamāṇā
sandāveṇa
muddhā
avaada-cedaṇā
via
saṃvuttā
0.34 eso
khu
pāsādo
ṇivvāvida-dīvo
via
me
paḍibhādi
0.35 teṇa
bhaṭṭi-dāraeṇa
virahidāe
mama
ekkaṃ
pi
hiaa-ppīdi-karaṃ
ṇa
jādaṃ
0.36 bhaṭṭi-dārao
aviggheṇa
ṇiggado
tti
suṇia
ajja
pahlādidaṃ
via
me
hiaaṃ
0.37 sampadi
su-ruddhaṃ
kaṇṇā-'uraṃ
0.29b satyaḥ
khalu
loka-pravādaḥ
bahu-vighnāni
sukhānī^ti
0.30b eṣa
khalu
saṃvatsaro
'tikrānto
bhartṛ-dārikāyā
a-vicchinna-sukha-sambhogena
ratiṃ
kṛtvā
0.31b asmākaṃ
punar
goṣṭhī-janasyo^ttara-kuru-vāsaḥ
saṃvṛttaḥ
0.32b adya
punar
mahārājena
vidita
eṣa
khalu
vṛttānta
iti
śrutvā
sīdatī^va
śarīram
0.33b bhartṛ-dārikā
ca
lajjā-bhaya-madanair
abhitāḍyamānā
santāpena
mugdhā^pagata-cetane^va
saṃvṛttā
0.34b eṣa
khalu
prāsādo
nirvāpita-dīpa
iva
me
pratibhāti
0.35b tena
bhartṛ-dārakeṇa
virahitāyā
mamai^kam
api
hṛdaya-prīti-karaṃ
na
jātam
0.36b bhartṛ-dārako
'vighnena
nirgata
iti
śrutvā^dya
prahlāditam
iva
me
hṛdayam
0.37b samprati
su-ruddhaṃ
kanyā-puram
0.38 parikramya
0.39 ammo
sahīo
0.40 haḷā
māadhie
kiṃ
edaṃ
0.39b ammo
sakhyau
0.40b halā
māgadhike
kim
etat
māgadhikā
0.41 haḷā
kiṃ
pucchasi
0.42 ṇaṃ
maṇḍaṇa-veḷā
bhaṭṭi-dāriāe
0.41b halā
kiṃ
pṛcchasi
0.42b nanu
maṇḍana-velā
bhartṛ-dārikāyāḥ
nalinikā
0.43 adikkando
ucchavo
0.43b atikrānta
utsavaḥ
0.44 roditi
ubhe
0.45 siviṇaṃ
via
kiṃ
edaṃ
0.46 bhaṇāhi
samāṇā
bhavāmo
0.45b svapna
iva
kim
etat
0.46b bhaṇa
samānā
bhavāmaḥ
nalinikā
0.47 savvahā
gao
bhaṭṭi-dārao
0.47b sarvathā
gato
bhartṛ-dārakaḥ
nalinikā
0.49 ahaṃ
pi
bhaṭṭi-dāriāe
dukkhaṃ
pekkhiduṃ
a-sahantī
iha
āada
'hmi
0.49b aham
api
bhartṛ-dārikāyā
duḥkhaṃ
prekṣitum
a-sahamāne^hā^gatā^smi
māgadhikā
0.50 ṇa
sakkaṃ
khu
bhaṭṭi-dāriāe
avatthā-daṃsaṇaṃ
0.51 taha
vi
bhaṭṭi-dāriaṃ
assāsaissāmo
0.50b na
śakyaṃ
khalu
bhartṛ-dārikāyā
avasthā-darśanam
0.51b tathā^pi
bhartṛ-dārikām
āśvāsayiṣyāmaḥ
ubhe
0.52 evaṃ
karehma
0.52b evaṃ
kurmaḥ
0.53 sarvā
niṣkrāntāḥ
0.54 tataḥ
praviśaty
avimārakaḥ
1
kanyā-purāt katham apī^ha vinirgataṃ me
bhāgyā^vaśeṣam avalambya śarīra-mātram
adyā^pi tan mama mano na tu mām upaiti
nā^vekṣate mayi tayā priyayā^varuddham
2
hrītā bhavet preṣya-jana-pravādair
bhītā ca rājñā dṛḍha-sanniruddhā
bāṣpā^vilā mām an-avekṣamāṇā
mohaṃ vrajed rātriṣu kiṃ kariṣye
3
nir-vyājaṃ paricaya-vardhamāna-rāgāṃ
rūpā^ḍhyām abhinava-yauvanāṃ mano-jñām
tyaktvā tāṃ kṣaṇam api vañcito 'smi jīvan
kaṣṭo 'nyaḥ ka iha bhavet kṛta-ghna-bhāvaḥ
4
aty-uṣṇā jvarite^va bhāskara-karair āpīta-sārā mahī
yakṣmārtā iva pāda-pāḥ pramuṣita-cchāyā davā^gny-āśrayāt
vikrośanty avaśād ivo^cchrita-guhā-vyāttā^nanāḥ parvatā loko 'yaṃ ravi-pāka-naṣṭa-hṛdayaḥ saṃyāti mūrchām iva
5
limpanti rūkṣa-pavanāḥ sikatā^gni-cūrṇaiḥ
saṃsvedayanti ca nagāḥ paruṣaiḥ palāśaiḥ
dāvair dravī-kṛta-tanuḥ sravatī^va bhāsvān āditya-pāka-calitaḥ phalatī^va lokaḥ
6
kim atra citraṃ vitatāḥ payo-dā rundhanti sūryaṃ nanu vāta-nītāḥ
antaḥ-sthitaṃ me yadi vārayanti
kāmaṃ bhaved vismayanīyam etat
7
iṣṭaṃ ced eka-cittānāṃ yady agniḥ sādhayiṣyati
paratrā^pi ca me kāntā sā bhaved eka-kīrtanī
8
dagdhāḥ sphuliṅga-nikarair nipatanti vṛkṣā
jvālāś ca me malaya-candana-paṅka-śītāḥ
agnir dayāṃ hi kurute madanā^ture 'ti putraṃ pite^va ca pariṣvajati prahṛṣṭaḥ
9
a-sita-jala-da-bṛndair miśra-sandigdha-śṛṅgo
gagana-cara-kulānāṃ viśrama-sthāna-bhūtaḥ
su-kavi-mati-vicitro mitra-saṃyoga-hṛdyo
nara-patir iva nīco dṛśyate niṣ-phalā^ḍhyaḥ
9.7 tataḥ
praviśati
vidyādharaḥ
saha
priyayā
10
prāk-sandhyā kuruṣū^ttareṣu gamitā snātaḥ punar mānase
bhūyo mandara-kandarā^ntara-taṭeṣv āmoditaṃ yauvanam
krīḍā^rthaṃ himavad-guhāsu caritā dṛṣṭiś ca saṃlobhitā yāsyāvo malayasya candana-nagān madhyā^hna-nidrā-sukhān
11
śaile^ndrāḥ kalabho^pamā jala-dhayaḥ krīḍā-taṭāko^pamā
vṛkṣāḥ śaivala-sannibhāḥ kṣiti-talaṃ pracchanna-nimna-sthalam
sīmantā iva nimna-gāḥ su-vipulāḥ saudhāś ca bindū^pamā
dṛṣṭaṃ vakram ivā^bhibhāti sakalaṃ saṃkṣipta-rūpaṃ jagat
saudāmanī
11.3 ayya
taha
11.3b ārya
tathā
11.4 ubhāv
ākāśa-yānaṃ
nirūpayataḥ
saudāmanī
11.5 ayya
ṇa
pāremi
a-vissantā
gantuṃ
11.5b ārya
na
pārayāmy
a-viśrāntā
gantum
vidyādhāraḥ
11.6 tena
hi
kasmiṃścit
parvate
muhūrtaṃ
viśramya
gamiṣyāvaḥ
saudāmanī
11.7 ayya
piaṃ
me
11.7b ārya
priyaṃ
me
11.8 ubhāvavatarataḥ
vidyādhāraḥ
11.9 saudāmani
paśya
paśya
12
jala-da-gahanam ujjhatī^va vegād
abhipatatī^va mahī samudra-mudrā
jala-da-samaya-toya-dā ivā^mī
bhṛśam abhibhānti nagā vijṛmbhamāṇāḥ
saudāmanī
12.3 ayya
evaṃ
karehma
12.3b ārya
evaṃ
kurvaḥ
vidyādhāraḥ
12.4 saudāmani
puṣpitānāṃ
nagānāṃ
ṣaḍ-bhāga-grahaṇam
asmākaṃ
dharmaḥ
12.5 tasmād
anṛṇān
vṛkṣān
kariṣyāvaḥ
saudāmanī
12.6 ayya
taha
12.6b ārya
tathā
12.7 puṣpāpacayaṃ
nāṭayataḥ
vidyādhāraḥ
12.8 avimārakaṃ
vilokya
12.9 aye
ko
nu
khalv
ayam
12.10 ā
jñātam
12.11 vidyādharaḥ
khalu
mantra-bhraṣṭaḥ
12.12 kutaḥ
rūpam
īdṛśaṃ
hi
nā^nyeṣām
12.13 diṣṭyā
yad
ayaṃ
dṛṣṭaḥ
12.14 bhavatv
aham
api
vismṛtaṃ
pṛcchāmi
avimāraka
12.15 bhavatu
kṛtaṃ
deva-kāryam
12.16 prapatāmi
12.17 pārśvato
vilokya
vidyādharaṃ
dṛṣṭvā
12.18 bhoḥ
ko
nu
khalv
ayam
12.19 athavā
svapno
'yaṃ
bhavet
12.20 na
hy
ahaṃ
suptaḥ
12.21 ā
anta-kāle
manuṣyāḥ
kim
api
paśyanti
12.22 tad
etat
syāt
12.23 tad
api
saṃmūḍhānāṃ
khalu
12.24 ahaṃ
tu
sarvaṃ
jānāmi
12.25 bhavatu
pṛcchāmy
enam
12.26 bhoḥ
katara-kulā^nvayo
bhavatā^laṅkriyate
vidyādhāraḥ
12.27 śrūyatām
ahaṃ
meghanādo
nāma
vidyādharaḥ
12.28 iyaṃ
tāvad
asmat-kuḍumbinī
saudāmanī
nāma
12.29 adya
bhagavantam
agastyam
ārādhayituṃ
malaya-parvate
vidyādharair
utsavaḥ
prārabdhaḥ
12.30 tatra
vayam
api
saṅketitāḥ
12.31 iha
muhūrtaṃ
viśramya
gamiṣyāva
ity
avatīrṇāḥ
12.32 eṣo
'smākaṃ
vṛttāntaḥ
12.33 atha
kim-artham
idānīṃ
bhavān
kṣiti-talaṃ
deva-lokī-karoti
avimāraka
12.34 ātmagatam
12.35 kin
nu
khalu
vaktavyam
12.36 vartamāne
mamā^nta-kāle
'nṛtaṃ
na
vaktavyam
12.37 prakāśam
12.38 bhoḥ
sauvīra-rāja-putro
'vimārako
nāmnā^smi
vidyādhāraḥ
12.39 ātmagatam
12.40 etad
anṛtam
12.41 ne^yam
ākṛtir
mānuṣī
12.42 prakāśam
12.43 atha
kim-artham
ekākī
bhavān
ihā^gataḥ
avimāraka
12.44 ātmagatam
12.45 kin
nu
khalu
vakṣyāmi
12.46 adhomukhastiṣṭhati
vidyādharaḥ
12.47 ātmagatam
12.48 bhavatv
aham
eva
jñāsyāmi
12.49 vidyāmāvartayati
12.50 bhoḥ
kaṣṭam
12.51 ayaṃ
khalu
bhagavato
'gneḥ
putra
ātmānaṃ
na
jānāti
kuntibhoja-duhitaraṃ
kuraṅgīm
abhilaṣamāṇo
ramamāṇaś
ca
tatra
vidite
sati
nirgataḥ
punaḥ
praveśo^pāyam
alabhamānaḥ
prāṇa-parityāgā^bhilāṣī
marut-prapātaṃ
kartum
ihā^rūḍhaḥ
12.52 sā^pi
ca
tatra
jīvan-maraṇam
anubhavati
12.53 aham
asyā^smin
kārye
sahāyo
bhaviṣyāmi
12.54 prakāśam
12.55 bho
avimāraka
a-cchalaṃ
mitratvaṃ
nāma
12.56 na
śaknoṣi
mayā
viditam
arthaṃ
pracchādayitum
vidyādhāraḥ
12.58 adya-prabhṛty
āvayoḥ
sakhyam
astu
12.59 sakalā
ca
bhavato
'smābhir
avasthā
viditā
12.60 prāṇa-parityāgā^rtham
ihā^rūḍho
bhavān
nanu
avimāraka
12.61 vayasya
evam
etat
vidyādhāraḥ
12.62 bhoḥ
prīto
'smy
anena
visrambheṇa
12.63 yadi
tatrā^'-jñātam
eva
praveṣṭuṃ
syād
upāyaḥ
kiṃ
kariṣyati
bhavān
avimāraka
12.64 saharṣam
12.65 kim
anyat
12.66 anupravekṣyāmi
12.67 tad-artho
hi
vyākṣepaḥ
vidyādhāraḥ
12.68 tena
hi
sakhe
dṛśyatām
aṅgulīyam
12.69 ity
aṅgulīyakaṃ
darśayati
avimāraka
12.70 vayasya
kim
anena
prayojanam
vidyādhāraḥ
12.71 etad
aṅgulīyakaṃ
dakṣiṇā^ṅgulyā
dhārayann
a-dṛśyo
bhavati
vāmena
prakṛti-sthaḥ
avimāraka
12.72 vayasya
etad
apy
asti
vidyādhāraḥ
12.73 ayaṃ
te
pratyayaṃ
kariṣyāmi
12.74 vayasya
kiṃ
māṃ
paśyasi
vidyādhāraḥ
12.76 avahito
bhava
vidyādhāraḥ
12.78 dakṣiṇāṅgulyāṃ
prakṣipya
12.79 vayasya
kiṃ
māṃ
paśyasi
avimāraka
12.80 vayasya
chāyā^pi
na
dṛśyate
kiṃ
punaḥ
śarīram
12.81 ete
khalu
loke
sukhino
nāma
13
ye sañcaranti gagane vanitā-sahāyāḥ
krīḍanti parvata-taṭeṣu kṛto^padeśāḥ
sarvaṃ vidanty api ca mantra-kṛtaiḥ prabhāvair
antar-hitāś ca vivṛtāś ca sukhaṃ bhramanti
vidyādhāraḥ
13.2 vāmāṅgulyāṃ
prakṣipya
13.3 tena
hi
gṛhyatām
aṅgulīyakam
avimāraka
13.4 pratigṛhya
13.5 anugṛhīto
'smi
vidyādhāraḥ
13.6 na
na
aham
evā^nugṛhītaḥ
13.7 kutaḥ
14
na tathā ratnam āsādya su-janaḥ parituṣyati
yathā tat tad-gatā^kāṅkṣe pātre dattvā prahṛṣyati
avimāraka
14.1 ekas
tu
me
saṃśayaḥ
14.2 mama
śarīre
parīkṣitum
iti
vaktum
a-sadṛśam
iva
vidyādhāraḥ
14.3 tena
hi
prakṣipa
dakṣiṇāṅgulyām
avimāraka
14.4 bāḍham
14.5 tathā
karoti
vidyādhāraḥ
14.6 vayasya
gṛhyatām
asiḥ
avimāraka
14.7 bāḍham
14.8 khaḍgaṃ
gṛhītvā
sa-vismayam
14.9 aho
khaḍgasya
prabhāvaḥ
15
pracchanna-rūpas tv aśaniḥ kathañcit
khaḍgī-kṛtaḥ syāt tu taḍit kalāpaḥ
nirbhartsayan sūrya-kṛtāṃ pradīptiṃ
vanaṃ davā^gniḥ sahasā^bhyupaiti
vidyādhāraḥ
15.1 aho
vīryam
agni-putrasya
15.2 asya
khaḍgasya
prabhāvaṃ
vidyādhareṣv
api
katicit
sahante
15.3 agniḥ
khalu
bhagavān
imaṃ
rakṣati
avimāraka
15.4 khaḍge
dṛṣṭvā
15.5 aho
bhagavatīnāṃ
vidyānāṃ
prabhāvaḥ
16
divyaṃ sva-bhāvaṃ samupāgato 'smi
sa eva nāmā^smi guṇair viśiṣṭaḥ
idaṃ yadā nir-guṇa-martya-vṛndair na jñāyate cā^sti ca me śarīram
vidyādhāraḥ
16.3 yad
iṣṭaṃ
bhavataḥ
16.4 vayasya
antar-hitaś
cā^ntar-hita-spṛṣṭaś
ca
tat-spṛṣṭaś
cā^ntarhitā
bhavantī^ti
niścayaḥ
avimāraka
16.5 sakhe
prīto
'smi
16.6 ayam
abhyudayād
abhyudayaḥ
16.7 sakhe
asmad-apekṣayā
vilambitam
iti
tarkayāmi
16.8 mā
bhūd
idānīṃ
velā^tikramaḥ
vidyādhāraḥ
16.9 praviṣṭo
'smi
yady
āpṛṣṭo
bhavān
avimāraka
16.10 kiṃ
bahunā
bhāṣitena
17
vidyā-vaśānāṃ tu bhavad-vidhānāṃ
ko 'smad-vidhaḥ syāt pratikartu-kāmaḥ
krīto 'smy ahaṃ jīvita-sampradānāt
praśādhi māṃ kiṃ karavāṇi bhṛtyaḥ
vidyādhāraḥ
17.1 jānāmy
ahaṃ
bhavato
'-cchalāṃ
buddhim
17.2 yadi
ca
bhavān
asmad-vacanam
anuvartate
18
sakhyai mama pratinivedaya mām imāṃ ca
tvaṃ mām anusmara sakhe gatir īkṣyatāṃ me
krīḍā-rasaiḥ prativilobhaya rāja-putrīṃ
kāryā^ntareṣu punar apy aham asmi pārśve
avimāraka
18.4 gacchatu
bhavān
punar-darśanāya
18.6 utthito
vidyādharaḥ
saha
priyayā
avimāraka
18.7 ūrdhvamavalokya
18.8 eṣa
hi
tatrabhavān
meghanādo
gaganā^rṇavam
avagāḍhaḥ
18.9 ya
eṣaḥ
19
vāto^ddhūtā^gra-keśaḥ salila-dhara-darī-mṛṣṭa-naṣṭā^ṅga-rāgaḥ
samyag-baddhā^si-kakṣyaḥ priya-yuvati-kara-spṛṣṭa-saṅgūḍha-madhyaḥ
vāto^ddhūto^ttarīyo mukuṭa-maṇi-gaṇais tārakāḥ sampramṛdnan
śrīmān vidyādharo 'sāv upari-gati-javaiḥ kṣīyamāṇaḥ prayāti
20
java-śithila-vimukta-pārśva-keśī
stana-taṭa-valgana-khinna-sanna-madhyā
viyati dayita-datta-pūrva-kāyā
taḍid iva toya-dhareṣu dṛṣṭa-naṣṭā
20.8 tataḥ
praviśati
vidūṣakaḥ
vidūṣaka
20.9 aho
tattahodo
sugahīda-ṇāmaheassa
sovīra-rāassa
a-dhaṇṇadā
jāe
ciraṃ
a-putto
bhavia
attaṇo
ṇiama-viseseṇa
devva-ppasādeṇa
a
māṇusa-ḷoa-duḷḷabhaṃ
su-puttaṃ
ḷabhia
puṇo
vi
tādiso
eva
saṃvutto
20.10 savvahā
mama
a
samatta-jīvidadāe
bandhu-jaṇassa
a-dhaṇṇadāe
paribbhaṭṭho
kumāro
20.9b aho
tatrabhavataḥ
sugṛhīta-nāmadheyasya
sauvīra-rājasyā^'-dhanyatā
yayā
ciram
a-putro
bhūtvā^tmano
niyama-viśeṣeṇa
daiva-prasādena
ca
mānuṣa-loka-durlabhaṃ
su-putraṃ
labdhvā
punar
api
tādṛśa
eva
saṃvṛttaḥ
20.10b sarvathā
mama
ca
samāpta-jīvitatayā
bandhu-janasyā^'-dhanyatayā
paribhraṣṭaḥ
kumāraḥ
20.11 parikramya
20.12 ajja
khu
tattahodīe
bhaṇidaṃ
khemeṇa
gado
kumāro
tti
20.13 ahava
ko
ettha
jāṇādi
adi-suumāro
rāa-'umāro
eāī
vammaheṇa
abhitāḷiamāṇo
paribbhaṭṭho
kusaḷo
hodi
tti
20.14 ahaṃ
vi
kumāraṃ
vā
kumārassa
sarīraṃ
vā
pekkhissāmi
dāva
savva-ḷoaṃ
paribbhamia
20.15 jadi
ṇa
pekkhāmi
tattahodo
paratta
sahāo
homi
20.16 parissanto
khu
ahaṃ
20.17 bhodu
edassiṃ
pāda-pa-cchāāaṃ
muhuttaaṃ
vissamia
gamissaṃ
20.12b adya
khalu
tatrabhavatyā
bhaṇitaṃ
kṣemeṇa
gataḥ
kumāra
iti
20.13b athavā
ko
'tra
jānāti
ati-sukumāro
rāja-kumāra
ekākī
manmathenā^bhitāḍyamānaḥ
paribhraṣṭaḥ
kuśalo
bhavatī^ti
20.14b aham
api
kumāraṃ
vā
kumārasya
śarīraṃ
vā
prekṣiṣye
tāvat
sarva-lokaṃ
paribhramya
20.15b yadi
na
prekṣe
tatrabhavataḥ
paratra
sahāyo
bhavāmi
20.16b pariśrāntaḥ
khalv
aham
20.17b bhavatu
etasyāṃ
pāda-pa-cchāyāyāṃ
muhūrtakaṃ
viśramya
gamiṣyāmi
20.18 svapiti
avimāraka
20.19 kā
nu
khalu
santuṣṭasyā^vasthā
20.20 suṣṭhu
bhaved
yadi
me
nirgamanaṃ
tena
śrutaṃ
na
śrutaṃ
ced
vipatsyate
sa
brāhmaṇaḥ
20.21 athavā
kiṃ
mama
sarvā^rambhais
tena
vinā
20.22 sa
hi
21
goṣṭhīṣu hāsyaḥ samareṣu yaudhaḥ
śoke guruḥ sāhasikaḥ pareṣu
maho^tsavo me hṛdi kiṃ pralāpair
dvidhā vibhaktaṃ khalu me śarīram
vidūṣaka
21.6 buddhvā
21.7 ciraṃ
khu
sutta
'hmi
21.8 jāva
gacchāmi
21.9 ko
vissamo
ṇāma
vibbhaṭṭha-maṇo-rahāṇaṃ
21.7b ciraṃ
khalu
supto
'smi
21.8b yāvad
gacchāmi
21.9b ko
viśramo
nāma
vibhraṣṭa-mano-rathānām
21.10 parikramyā^vimārakaṃ
vilokya
21.11 kahaṃ
tattabhavaṃ
avimārao
21.11b kathaṃ
tatrabhavān
avimārakaḥ
avimāraka
21.12 aye
vayasyaḥ
santuṣṭaḥ
21.13 ubhau
pariṣvajete
vidūṣaka
21.14 uccervihasya
21.15 bho
vaassa
kahehi
kahehi
ettiaṃ
kāḷaṃ
kiṃ
tue
kidaṃ
21.15b bho
vayasya
kathaya
kathayai^tāvantaṃ
kālaṃ
kiṃ
tvayā
kṛtam
avimāraka
21.16 vayasya
etat
kṛtam
21.17 aṅgulīyakaṃ
dakṣiṇāṅgulyāṃ
prakṣipya
tiras-kṛtaḥ
vidūṣaka
21.18 hā
hā
kahiṃ
kahiṃ
tattabhavaṃ
21.19 kahaṃ
ṇa
dissadi
21.20 ā
tassiṃ
gadāe
cintāe
taṃ
via
pekkhāmi
21.21 ahava
phuḍī-karissaṃ
21.22 bho
vaassa
sāveṇa
sāvido
si
jadi
attāṇaṃ
chādesi
21.18b hā
hā
kva
kva
tatrabhavān
21.19b kathaṃ
na
dṛśyate
21.20b ā
tasmin
gatayā
cintayā
tam
iva
paśyāmi
21.21b athavā
sphuṭī-kariṣyāmi
21.22b bho
vayasya
śāpena
śāpito
'si
yady
ātmānaṃ
chādayasi
avimāraka
21.23 vayasya
ayam
asmi
vidūṣaka
21.24 kahiṃ
kahiṃ
si
21.24b kva
kvā^si
avimāraka
21.25 vāmāṅgulyāmaṅgulīyakaṃ
prakṣipya
21.26 vayasya
ayam
asmi
vidūṣaka
21.27 puḍhamaṃ
suddho
avimārao
idāṇiṃ
māā-vimārao
saṃvutto
21.28 evaṃ
māā-vittaa
kissa
tuvaṃ
kaṇṇā-'ure
pacchaṇṇa-rūvo
ṇa
carasi
21.27b prathamaṃ
śuddho
'vimārakaḥ
idānīṃ
māyā-vimārakaḥ
saṃvṛttaḥ
21.28b evaṃ
māyā-vittaka
kasmāt
tvaṃ
kanyā-pure
pracchanna-rūpo
na
carasi
avimāraka
21.29 vayasya
idānīṃ
khalv
etad
upalabdham
vidūṣaka
21.30 accharīaṃ
accharīaṃ
21.31 kudo
dāṇi
edassa
āgamo
21.30b āścaryam
āścaryam
21.31b kuta
idānīm
etasyā^gamaḥ
avimāraka
21.32 sarvam
antaḥ-pure
kathayiṣyāmi
vidūṣaka
21.33 sampadi
bubhukkhido
si
21.33b saṃprati
bubhukṣito
'si
avimāraka
21.34 vaidheya
śīghram
āgaccha
prakṣepa-bhūmi-praveśāya
21.35 nai^vā^yaṃ
hasto
mocayitavyaḥ
vidūṣaka
21.36 accharīaṃ
accharīaṃ
21.37 ahaṃ
pi
dāva
a-disso
21.38 mama
sarīraṃ
atthi
vā
ṇa
'tthi
vā
21.39 ucchiṭṭhaṃ
karissaṃ
21.40 thu
thu
21.36b āścaryam
āścaryam
21.37b aham
api
tāvad
a-dṛśyaḥ
21.38b mama
śarīram
asti
vā
nā^sti
vā
21.39b ucchiṣṭaṃ
kariṣyāmi
21.40b thu
thu
avimāraka
21.41 mūrkha
alamalaṃ
vilambitena
21.42 tvarate
me
manaḥ
kāntā-darśanāya
21.43 ākarṣati
vidūṣaka
21.44 ṇa
me
saddhā
21.44b na
me
śraddhā
avimāraka
21.45 hanta
bhojana-velāṃ
pratipālayāmi
vidūṣaka
21.46 kañci
kāḷaṃ
vissamia
gamissāmo
21.46b kaṃcit
kālaṃ
viśramya
gamiṣyāvaḥ
avimāraka
21.47 kiṃ
na
smarati
māṃ
kuraṅgī
vidūṣaka
21.48 kiṇṇukhu
jīvadi
ṇaggandhassamaṇiā
21.48b kiṃnukhalu
jīvati
nagnāndhaśramaṇikā
avimāraka
21.49 vayasya
yāce
bhavantaṃ
śīghram
āgamyatām
vidūṣaka
21.50 kissa
tuvaṃ
kida-samāvutto
vaḍuo
via
tuvarasi
21.50b kasmāt
tvaṃ
kṛta-samāvarto
vaṭuka
iva
tvarase
avimāraka
21.51 mūrkha
itas
tāvat
vidūṣaka
21.52 mā
kaḍḍhehi
aaṃ
aṇudhāvāmi
21.52b mā
karṣa
ayam
anudhāvāmi
avimāraka
21.53 parikramya
21.54 etan
nagaram
vidūṣaka
21.55 pekkhāmi
dāva
ṇaarassa
sohaṃ
21.55b paśyāmi
tāvan
nagarasya
śobhām
avimāraka
21.56 idaṃ
rājakulam
22
etan narendra-bhavanaṃ niśi jāta-śaṅko
yat sāhasaṃ samupalabhya tathā praviṣṭaḥ
bhūyas tad eva divase su-sahāyamāyo
bṛndaṃ satām iva paṭuḥ praviśāmy a-śaṅkaḥ
vidūṣaka
22.3 jahiṃ
vā
tahiṃ
vā
pavisāmo
22.4 adikkamadi
bhikkha-veḷā
22.3b yatra
vā
tatra
vā
praviśāvaḥ
22.4b atikrāmati
bhikṣā-velā
avimāraka
22.5 ehi
tāvad
abhyantaram
eva
praviśāvaḥ
22.6 praviśya
22.7 iha
hi
23
pure gṛhe vā^pi purā sukho^ṣitair
manasvibhir dur-labha-cintayā^gataiḥ
punaḥ kṛtā^rthair muditā^ntarātmabhiḥ
sukhaṃ praveṣṭuṃ sa-viśeṣa-karmabhiḥ
23.1 niṣkrāntau