1
dhanyā ke^yaṃ sthitā te śirasi śaśikalā kiṃ nu nāmai^tad asyā
nāmai^vā^syās tad etat paricitam api te vismṛtaṃ kasya hetoḥ
nārīṃ pṛcchāmi ne^nduṃ kathayatu vijayā na pramāṇaṃ yadī^ndur
devyā nihnotum icchor iti surasaritaṃ śāṭhyam avyād vibhor vaḥ
2
pādasyā^vir-bhavantīm avanatim avane rakṣataḥ svaira-pātaiḥ
saṅkocenai^va doṣṇāṃ muhur abhinayataḥ sarva-lokā^tigānām
dṛṣṭiṃ lakṣyeṣu no^gra-jvalana-kaṇa-mucaṃ badhnato dāha-bhīter
ity ādhārā^nurodhāt tripura-vijayinaḥ pātu vo duḥkha-nṛttam
2.1 nāndyante
sūtradhāraḥ
2.2 alam
atiprasaṅgena
2.3 ājñāpito
'smi
pariṣadā
yathā^dya
tvayā
sāmantavaṭeśvaradattapautrasya
mahārājapadabhākpṛthusūnoḥ
kaver
viśākhadattasya
kṛtir
abhinavaṃ
mudrārākṣasaṃ
nāma
nāṭakaṃ
nāṭayitavyam
iti
2.4 yat
satyaṃ
kāvya-viśeṣa-vedinyāṃ
pariṣadi
prayuñjānasya
mamā^pi
cetasi
sumahān
paritoṣaḥ
prādur-bhavati
2.5 kutaḥ
3
cīyate bāliśasyā^pi
sat-kṣetra-patitā kṛṣiḥ
na śāleḥ stamba-karitā
vaptur guṇam apekṣate
4
vahati jalam iyaṃ pinaṣṭi gandhān
iyam iyam udgrathate srajo vicitrāḥ
musalam idam iyaṃ ca pāta-kāle
muhur anuyāti kalena huṃ-kṛtena
5
guṇavaty upāya-nilaye sthiti-hetoḥ sādhike tri-vargasya
mad-bhavana-nīti-vidye kāryā^cārye drutam upehi
naṭī
5.2 ajja
ia
hmi
5.3 aṇṇā-ṇioeṇa
maṃ
ajjo
aṇugehṇadu
5.2b ārya
iyam
asmi
5.3b ājñā-niyogena
mām
āryā^nugṛhṇātu
sūtra
5.4 ārye
tiṣṭatu
tāvad
ājñā-niyogaḥ
5.5 kathaya
kim
adya
bhavatyā
bhagavatāṃ
brāhmaṇānām
upanimantraṇena
kuṭumbakam
anugṛhītam
abhimatā
vā
bhavanam
atithayaḥ
saṃprāptā
yata
eṣa
pāka-viśeṣā^rambhaḥ
naṭī
5.6 ajja
āmantidā
mae
bhaavanto
bahmaṇā
5.6b ārya
āmantritā
mayā
bhagavanto
brāhmaṇāḥ
sūtra
5.7 kathaya
kasmin
nimitte
naṭī
5.8 uvarajjadi
kila
bhaavaṃ
cando
tti
5.8b uparajyate
kila
bhagavān
candra
iti
naṭī
5.10 evaṃ
khu
ṇaara-vāsī
jaṇo
mantedi
5.10b evaṃ
khalu
nagara-vāsī
jano
mantrayate
sūtra
5.11 ārye
kṛta-śramo
'smi
catuḥṣaṣṭy-aṅge
jyotiḥ-śāstre
5.12 tat
pravartyatāṃ
bhagavato
brāhmaṇān
uddiśya
pākaḥ
5.13 candro^parāgaṃ
prati
tu
kenā^pi
vipralabdhā^si
5.14 paśya
6
krūra-grahaḥ sa-ketuś candaṃ saṃpūrṇa-maṇḍalam idānīm
abhibhavitum icchati balāt
nepathye
6.1 āḥ
ka
eṣa
mayi
sthite
candram
abhibhavitum
icchati
6
rakṣaty enaṃ tu budha-yogaḥ
naṭī
6.2 ajja
ko
uṇa
eso
dharaṇī-goaro
bhavia
candaṃ
ggahā^bhijoādo
rakkhiduṃ
icchadi
6.2b adya
kaḥ
punar
eṣa
dharaṇī-gocaro
bhūtvā
candraṃ
grahā^bhiyogād
rakṣitum
icchati
sūtra
6.3 ārye
yat
satyaṃ
mayā^pi
no^palakṣitaḥ
6.4 bhavatu
bhūyo
'bhiyuktaḥ
svara-vyaktim
upalapsye
6.5 krūra-graha
ity-ādi
punas
tad
eva
paṭhati
nepathye
6.6 āḥ
ka
eṣa
mayi
sthite
candraguptam
abhibhavitum
icchati
sūtra
6.7 ākarṇya
6.8 āṃ
jñātam
6.9 kauṭilyaḥ
7
kauṭilyaḥ kuṭila-matiḥ sa eṣa yena
krodhā^gnau prasabham adāhi nandavaṃśaḥ
candrasya grahaṇam iti śruteḥ sanāmno
mauryendor dviṣad-abhiyoga ity avaiti
7.3 tataḥ
praviśati
muktāṃ
śikhāṃ
parāmṛśan
kupitaś
cāṇakyaḥ
cāṇa
7.4 kathaya
ka
eṣa
mayi
sthite
candraguptam
abhibhavitum
icchati
7.5 paśya
8
āsvādita-dvirada-śoṇita-śoṇa-śobhāṃ
sandhyā-aruṇām iva kalāṃ śaśalāñchanasya
jṛmbhā-vidārita-mukhasya mukhāt sphurantīṃ
ko hartum icchati hareḥ paribhūya daṃṣṭrām
9
nanda-kula-kāla-bhujagīṃ kopā^nala-bahala-nīla-dhūma-latām
adyā^pi badhyamānāṃ vadhyaḥ ko ne^cchati śikhāṃ me
10
ullaṅghayan mama samujjvalataḥ pratāpaṃ
kopasya nandakula-kānana-dhūma-ketoḥ
sadyaḥ parā^tma-parimāṇa-viveka-mūḍhaḥ
kaḥ śālabhena vidhinā labhatāṃ vināśam
śiṣyaḥ
10.3 upādhyāya
ājñāpaya
cāṇa
10.4 vatsa
upaveṣṭum
icchāmi
śiṣyaḥ
10.5 upādhyāya
nanv
iyaṃ
sannihita-vetrā^sanai^va
dvāra-prakoṣṭa-śālā
10.6 tad
asyām
upaveṣṭum
arhaty
upādhyāyaḥ
cāṇa
10.7 vatsa
kāryā^bhiniyoga
evā^smān
vyākulayati
na
punar
upādhyāya-sahabhūḥ
śiṣya-jane
duḥśīlatā
10.8 nāṭyeno^paviśyā^tma-gatam
10.9 kathaṃ
prakāśatāṃ
gato
'yam
arthaḥ
paureṣu
yathā
kila
nanda-kula-vināśa-janita-roṣo
rākṣasaḥ
pitṛ-vadhā^'-marṣitena
sakala-nanda-rājya-paripaṇana-protsāhitena
parvataka-putreṇa
malayaketunā
saha
sandhāya
tad
upagṛhītena
ca
mahatā
mleccha-rāja-balena
parivṛto
vṛṣalam
abhiyoktum
udyata
iti
10.10 vicintya
10.11 athavā
yena
mayā
sarva-loka-prakāśaṃ
nanda-vaṃśa-vadhaṃ
pratijñāya
nistīrṇā
dustarā
pratijñā-sarit
so
'ham
idānīṃ
prakāśī-bhavantam
apy
enam
arthaṃ
samarthaḥ
praśamayitum
10.12 kutaḥ
10.13 yasya
mama
11
śyāmī-kṛtyā^nane^ndūn ari-yuvati-diśāṃ santataiḥ śoka-dhūmaiḥ
kāmaṃ mantri-drumebhyo naya-pavana-hṛtaṃ moha-bhasma prakīrya
dagdhvā saṃbhrānta-paura-dvija-gaṇa-rahitān nanda-vaṃśa-prarohān
dāhyā^'-bhāvān na khedāj jvalana iva vane śāmyati krodha-vahniḥ
12
śocanto 'vanatair narādhipa-bhayād dhik-śabda-garbhair mukhair
mām agrā^sanato 'vakṛṣṭam a-vaśaṃ ye dṛṣṭavantaḥ purā
te paśyanti tathai^va saṃprati janā nandaṃ mayā sā^nvayaṃ
siṃhene^va gajendram adri-śikharāt siṃhā^sanāt pātitam
13
samutkhātā nandā nava hṛdaya-śalyā iva bhuvaḥ
kṛtā maurye lakṣmīḥ sarasi nalinī^va sthira-padā
dvayoḥ sāraṃ tulyaṃ dvitayam abhiyuktena manasā
phalaṃ kopa-prītyor dviṣati ca vibhaktaṃ suhṛdi ca
14
aiśvaryād an-apetam īśvaram ayaṃ loko 'rthataḥ sevate
taṃ gacchanty anu ye vipattiṣu punas te tat-pratiṣṭhā^śayā
bhartur ye pralaye 'pi pūrva-sukṛtā^saṅgena niḥsaṅgayā
bhaktyā kārya-dhurāṃ vahanti kṛtinas te dur-labhās tvādṛśāḥ
15
a-prājñena ca kātareṇa ca guṇaḥ syād bhakti-yuktena kaḥ
prajñā-vikrama-śālino 'pi hi bhavet kiṃ bhakti-hīnāt phalam
prajñā-vikrama-bhaktayaḥ samuditā yeṣāṃ guṇā bhūtaye
te bhṛtyā nṛpateḥ kalatram itare saṃpatsu cā^patsu ca
16
svayam āhṛtya bhuñjānā
balino 'pi svabhāvataḥ
gajendrāś ca narendrāś ca
prāyaḥ sīdanti duḥkhitāḥ
17
paṇamaha jamassa calaṇe kiṃ kajjaṃ devaehi aṇṇehiṃ
eso khu aṇṇa-bhattāṇaṃ harai jīaṃ caḍaphaḍantaṃ
17b
praṇamata yamasya caranau kiṃ kāryaṃ daivatair anyaiḥ
eṣa khalv anya-bhaktānāṃ harati jīvaṃ parisphurantam
18
purisassa jīvidavvaṃ vismādo hoi bhatti-gahiādo
mārei savva-loaṃ jo teṇa jameṇa jīāmo
18b
puruṣasya jīvitavyaṃ viṣamād bhavati bhakti-gṛhītāt
mārayati sarva-lokaṃ yas tena yamena jīvāmaḥ
śiṣyaḥ
18.3 vilokya
18.4 bhadra
na
praveṣṭavyam
caraḥ
18.5 haṃho
bahmaṇa
kassa
edaṃ
gehaṃ
18.5b aho
brahmaṇa
kasye^daṃ
gṛham
śiṣyaḥ
18.6 asmākam
upādhyāyasya
sugṛhīta-nāmna
ārya-cāṇakyasya
caraḥ
18.7 vihasya
18.8 haṃho
bahmaṇa
attakeraassa
jevva
maha
dhamma-bhāduṇo
gharaṃ
hodi
18.9 tā
dehi
me
pavesaṃ
jāva
de
uvajjhāassa
jama-paḍaṃ
pasāria
dhammaṃ
upadisāmi
18.8b aho
brāhmaṇa
ātmīyasyai^va
mama
dharma-bhrātur
gṛhaṃ
bhavati
18.9b tasmād
dehi
me
praveśaṃ
yāvat
tavo^pādhyāyasya
yama-paṭaṃ
prasārya
dharmam
upadiśāmi
śiṣyaḥ
18.10 sa-krodham
18.11 dhiṅ
murkha
kiṃ
bhavān
asmad-upādhyāyād
api
dharma-vittaraḥ
caraḥ
18.12 haṃho
bahmaṇa
mā
kuppa
18.13 ṇa
hi
savvo
savvaṃ
jāṇādi
18.14 tā
kiṃ
vi
te
uvajjhāo
jāṇādi
kiṃ
vi
ahmārisā
jāṇandi
18.12b aho
brāhmaṇa
mā
kupya
18.13b na
hi
sarvaḥ
sarvaṃ
jānāti
18.14b tat
kim
api
te
upādhyāyo
jānāti
kim
api
asmādṛśā
jānanti
śiṣyaḥ
18.15 mūrkha
sarva-jñatām
upādhyāyasya
corayitum
icchasi
caraḥ
18.16 haṃho
bahmaṇa
jai
tava
uvajjhāo
savvaṃ
jāṇādi
tā
jāṇādu
dāva
kassa
cando
aṇ-abhippedo
tti
18.16b aho
brāhmaṇa
yadi
tavo^pādhyāyaḥ
sarvaṃ
jānāti
tarhi
jānātu
tāvat
kasya
candro
'n-abhipreta
iti
śiṣyaḥ
18.17 mūrkha
kim
anena
jñātenā^'-jñātena
vā
caraḥ
18.18 tava
uvajjhāo
evva
jāṇissadi
jaṃ
imiṇā
jānideṇa
hodi
18.19 tumaṃ
dāva
ettiaṃ
jāṇāsi
kamalāṇaṃ
cando
aṇ-abhippedo
tti
18.20 ṇaṃ
pekkha
18.18b tavo^pādhyāya
eva
jñāsyati
yad
etena
jñātena
bhavati
18.19b tvaṃ
tāvad
etāvat
jānāsi
kamalānāṃ
candro
'n-abhipreta
iti
18.20b nanu
paśya
19
kamalāṇa maṇa-harāṇa vi rūvāhiṃto visaṃvadati śīlaṃ
saṃpuṇṇa-maṇḍalammi vi jāiṃ cande viruddhāiṃ
19b
kamalānāṃ mano-harāṇām api rūpād visaṃvadati śīlam
sampūrṇa-maṇḍale 'pi yāni candre viruddhāni
cāṇa
19.1 ākarṇyā^tma-gatam
19.2 aye
candraguptād
aparaktān
puruṣān
jānāmī^ty
upakṣiptam
anena
śiṣyaḥ
19.3 mūrkha
kim
idam
a-saṃbaddham
abhidhīyate
caraḥ
19.4 haṃho
bahmaṇa
su-saṃbaddhaṃ
jjevva
edaṃ
bhave
19.4b aho
brāhmaṇa
su-saṃbaddham
evai^tad
bhavet
caraḥ
19.6 jadi
suṇiduṃ
jāṇantaṃ
lahe
19.6b yadi
śrotuṃ
jānantaṃ
labhe
cāṇa
19.7 bhadra
viśrabdhaṃ
praviśa
lapsyase
śrotāraṃ
jñātāraṃ
ca
caraḥ
19.8 eso
pavisāmi
19.8b eṣa
praviśāmi
19.9 praviśyo^pasṛtya
ca
19.10 jedu
ajjo
19.10b jayatu
āryaḥ
cāṇa
19.11 vilokyā^tma-gatam
19.12 katham
ayaṃ
prakṛti-citta-parijñāne
niyukto
nipuṇakaḥ
19.13 prakāśam
19.14 bhadra
svāgatam
upaviśa
caraḥ
19.15 jaṃ
ajjo
āṇavedi
19.15b yad
ārya
ājñāpayati
19.16 bhūmāv
upaviṣṭaḥ
cāṇa
19.17 bhadra
varṇaye^dānīṃ
sva-niyoga-vṛttāntam
19.18 api
vṛṣalam
anuraktāḥ
prakṛtayaḥ
caraḥ
19.19 aha
iṃ
19.20 ajjeṇa
khu
tesu
tesu
virāa-kāraṇesu
pariharidesu
su-gahīda-ṇāmahee
deve
candautte
diḍhaṃ
aṇurattāo
pakidio
19.21 kiṃ
du
uṇa
atthi
ettha
ṇaare
amacca-rakkhaseṇa
saha
paḍhamaṃ
samuppaṇṇa-siṇeha-bahumāṇā
tiṇṇi
purīsā
devassa
canda-siriṇo
siriṃ
ṇa
sahandi
19.19b atha
kim
19.20b āryeṇa
khalu
teṣu
teṣu
virāga-kāraṇeṣu
parihṛteṣu
su-gṛhīta-nāmadheye
deve
candragupte
dṛḍam
anuraktāḥ
prakṛtayaḥ
19.21b kiṃ
tu
punar
asty
atra
nagare
amātya-rākṣasena
saha
prathamaṃ
samutpanna-sneha-bahumānās
trayaḥ
puruṣāḥ
devasya
candra-śriyaḥ
śriyaṃ
na
sahante
cāṇa
19.22 sa-krodham
19.23 nanu
vaktavyaṃ
sva-jīvitaṃ
na
sahanta
iti
19.24 bhadra
api
jñāyante
nāmadheyataḥ
caraḥ
19.25 kahaṃ
a-jāṇia-ṇāmaheā
ajjassa
ṇivedīanti
19.25b katham
a-jñāta-nāmadheyā
āryasya
nivedyante
cāṇa
19.26 tena
hi
śrotum
icchāmi
caraḥ
19.27 suṇādu
ajjo
19.28 paḍhamaṃ
dāva
ajjassa
ripu-pakkhe
baddha-pakkha-vādo
khavaṇao
19.27b śṛṇotv
āryaḥ
19.28b prathamaṃ
tāvad
āryasya
ripu-pakṣe
baddha-pakṣa-pātaḥ
kṣapaṇako
cāṇa
19.29 ātma-gatam
19.30 asmad-ripu-pakṣe
baddha-pakṣa-pātaḥ
kṣapaṇakaḥ
caraḥ
19.31 jīvasiddhī
ṇāma
so
jeṇa
sā
amacca-rakkhasa-ppauttā
visa-kaṇṇā
deve
pavvadīsare
samāvesidā
19.31b jīvasiddhir
nāṃa
sa
yena
sā
amātya-rākṣasa-prayuktā
viṣa-kanyā
deve
parvateśvara
samāveśitā
cāṇa
19.32 sva-gatam
19.33 jīvasiddhiḥ
19.34 eṣa
tāvad
asmat-praṇidhiḥ
19.35 prakāśam
19.36 bhadra
athā^paraḥ
kaḥ
caraḥ
19.37 ajja
avaro
amacca-rakkhasassa
pia-vaasso
kāattho
saaḍadāso
ṇāma
19.37b ārya
aparaḥ
amātya-rākṣasasya
priya-vayasyaḥ
kāyasthaḥ
śakaṭadāso
nāma
cāṇa
19.38 vihasyā^tma-gatam
19.39 kāyastha
iti
laghvī
mātrā
19.40 tathā^pi
na
yuktaṃ
prākṛtam
api
ripum
avajñātum
19.41 tasmin
mayā
suhṛc-chadmanā
siddhārthako
vinikṣiptaḥ
19.42 prakāśam
19.43 bhadra
tṛtīyam
api
śrotum
icchāmi
caraḥ
19.44 tidīo
vi
amacca-rakkhasassa
dudīaṃ
hiaaṃ
puṣpa-ura-ṇivāsī
maṇi-āra-seṭhṭhī
candaṇadāso
ṇāma
19.45 jassa
gehe
kalattaṃ
ṇāsī-kadua
amacca-rakkhaso
ṇaarādo
avakkanto
19.44b tṛtīyo
'pi
amātya-rākṣasasya
dvitīyam
hṛdayaṃ
puṣpa-pura-nivāsī
maṇi-kāra-śreṣṭhī
candadāso
nāma
19.45b yasya
gehe
kalatraṃ
nyāsī-kṛtya
amātya-rākṣaso
nagarād
apakrāntaḥ
cāṇa
19.46 ātma-gatam
19.47 nūnaṃ
suhṛttamaḥ
19.48 na
hy
an-ātma-sadṛśeṣu
rākṣasaḥ
kalatraṃ
nyāsī-kariṣyati
19.49 prakāśam
19.50 bhadra
candanadāsasya
gṛhe
rākṣasena
kalatraṃ
nyāsī-kṛtam
iti
katham
avagamyate
caraḥ
19.51 ajja
iaṃ
aṅguli-muddā
ajjaṃ
avagada-'tthaṃ
karissadi
19.51b ārya
iyam
aṅguli-mudrā
āryam
avagatā^rthaṃ
kariṣyati
19.52 iti
mudrām
arpayāti
cāṇa
19.53 mudrām
avalokya
gṛhītvā
rākṣasasya
nāma
vācayati
19.54 sa-harṣaṃ
sva-gatam
19.55 nanu
vaktavyaṃ
rākṣasa
evā^smad-aṅguli-praṇayī
saṃvṛtta
iti
19.56 prakāśam
19.57 bhadra
aṅguli-mudrā^dhigamaṃ
vistareṇa
śrotum
icchāmi
caraḥ
19.58 suṇādu
ajjo
19.59 atthi
dāva
ahaṃ
ajjeṇa
paura-jaṇa-carida-aṇṇesaṇe
ṇiutto
para-ghara-ppavese
parassa
aṇ-āsaṅkaṇijjeṇa
imiṇā
jama-paḍeṇa
hiṇḍanto
maṇi-āra-seṭhṭhiṇo
candaṇadāsassa
gehaṃ
paviṭhṭho
hmi
19.60 tahiṃ
jama-paḍaṃ
pasāria
pautto
hmi
gīdāiṃ
gāiduṃ
19.58b śṛṇotv
āryaḥ
19.59b asti
tāvad
aham
āryeṇa
paura-jana-caritā^nveṣaṇe
niyuktaḥ
para-gṛha-praveśe
parasyā^n-āśaṅkanīyena
anena
yama-paṭena
hiṇḍamāno
maṇi-kāra-śreṣṭhinaś
candanadāsasya
gṛhaṃ
praviṣṭo
'smi
19.60b tatra
yama-paṭaṃ
prasārya
pravṛtto
'smi
gītāni
gātum
caraḥ
19.62 tato
ekkādo
avavarakādo
pañca-varisa-desīo
pia-daṃsaṇīa-sarīrā^kidī
kumārao
bālattaṇa-su-laha-koduhalo^pphulla-ṇaaṇo
ṇikkamiduṃ
pautto
19.63 tado
hā
ṇiggado
hā
ṇiggado
ttiṃ
saṅkā-pariggaha-ṇivedaittio
tassa
evva
avavarakassa
abbhantare
itthiā-jaṇassa
uṭhṭhido
mahanto
kalaalo
19.62b tataś
ekasmād
apavarakāt
pañca-varṣa-deśīyaḥ
priya-darśanīya-śarīrā^kṛtiḥ
kumārako
bālatva-su-labha-kautūhalo^tphulla-nayano
niṣkramituṃ
pravṛttaḥ
19.63b tato
hā
nirgato
hā
nirgata
iti
śaṅkā-parigraha-nivedayitā
tasyai^vā^pavarakasyā^bhyantare
strī-janasyo^tthito
mahān
kalakalaḥ
19.64 tado
īsi
dāra-deśa-dāvida-muhīe
ekkāe
itthiāe
so
kumārao
ṇikkamanto
evva
nibbhacchia
avalambido
komalāe
bāhuladāe
19.65 tassāe
kumāra-saṃrodha-saṃbhama-ppacalida-'ṅgulido
karādo
purisa-aṇguli-pariṇāha-ppamāṇa-ghaḍiā
vialiā
iaṃ
aṅguli-muddiā
dehali-bandhammi
paḍiā
uṭhṭhidā
tāe
aṇ-avabuddhā
evva
mama
calaṇa-pāsaṃ
samāgacchia
paṇāma-ṇihudā
kula-vahu
viha
ṇiccalā
saṃvuttā
19.66 mae
vi
amacca-rakkhasassa
ṇāma-'ṅkide^tti
ajjassa
pāda-mūlaṃ
pāvidā
19.67 tā
eso
imāe
āamo
19.64b tata
īṣad
dvāra-deśa-dāpita-mukhyā
ekayā
striyā
sa
kumārako
niṣkrāmann
eva
nirbhartsyā^valambitaḥ
komalayā
bāhulatayā
19.65b tasyāḥ
kumāra-saṃrodha-saṃbhrama-pracalitā^ṅguleḥ
karāt
puruṣā^ṅguli-pariṇāha-pramāṇa-ghaṭitā
vigalite^yam
aṅguli-mudrikā
dehalī-bandhe
patitā
utthitā
tayā
an-avabuddhai^va
mama
caraṇa-pārśvaṃ
samāgatya
praṇāma-nibhṛtā
kula-vadhūr
iva
niścalā
saṃvṛttā
19.66b mayā^pi
amātya-rākṣasasya
nāmā^ṅkite^ti
āryasya
pāda-mūlaṃ
prāpitā
19.67b tasmād
eṣo
'syā
āgamaḥ
cāṇa
19.68 bhadra
śrutam
19.69 apasara
19.70 na-cirād
asya
pariśramasyā^nurūpaṃ
phalam
adhigamiṣyasi
caraḥ
19.71 jaṃ
ajjo
āṇavedi
19.71b yad
ārya
ājñāpayati
19.72 iti
niṣkrāntaḥ
cāṇa
19.73 śārṅgarava
śārṅgarava
19.74 praviśy
śiṣyaḥ
19.75 upādhyāya
ājñāpaya
cāṇa
19.76 vatsa
masī-bhājanaṃ
patraṃ
co^pānaya
cāṇa
19.78 patraṃ
gṛhītvā
sva-gatam
19.79 kim
atra
likhāmi
19.80 anena
khalu
lekhena
rākṣaso
jetavyaḥ
19.81 praviśya
pratihāri
19.82 jedu
ajjo
19.82b jayatv
āryaḥ
cāṇa
19.83 sa-harṣam
ātma-gatam
19.84 gṛhīto
jaya-śabdaḥ
19.85 prakāśam
19.86 śoṇottare
kim
āgamana-prayojanam
pratī
19.87 ajja
devo
candrasirī
sīse
kamala-muulā^āraṃ
añjaliṃ
ṇivesia
ajjaṃ
viṇṇavedi
19.88 icchāmi
ajjeṇa
abbhaṇuṇṇādo
devassa
pavvadīsarassa
pāraloiaṃ
kāduṃ
19.89 teṇa
a
dhārida-puvvāiṃ
āharaṇāiṃ
bahmaṇāṇaṃ
paḍivādimi
tti
19.87b ārya
devaś
candraśrīḥ
śīrṣe
kamala-mukulā^kāram
añjaliṃ
niveśya
āryaṃ
vijñāpayati
19.88b icchāmy
āryeṇā^bhyanujñāto
devasya
parvateśvarasya
pāralaukikaṃ
kartum
19.89b tena
ca
dhārita-pūrvāṇi
ābharaṇāni
brāhmaṇebhyaḥ
pratipādayāmī^ti
cāṇa
19.90 sa-harṣam
ātma-gatm
19.91 sādhu
vṛṣala
mamai^va
hṛdayena
saha
saṃmantrya
sandiṣṭavān
asi
19.92 prakāśam
19.93 śoṇottare
ucyatām
asmad-vacanād
vṛṣalaḥ
sādhu
vatsa
abhijñaḥ
khalv
asi
loka-vyavahārāṇāṃ
tad
anuṣṭīyatām
ātmano
'bhiprāyaḥ
19.94 kiṃtu
parvateśvara-dhṛta-pūrvāṇi
guṇavanti
bhūṣaṇāni
guṇavadbhya
eva
pratipādanīyāni
19.95 tad
ahaṃ
svayam
eva
parīkṣita-guṇān
brāhmaṇān
preṣayāmī^ti
prati
19.96 jaṃ
ajjo
āṇavedi
19.96b yat
ārya
ājñāpayati
19.97 iti
niṣkrāntā
cāṇa
19.98 śārṅgarava
ucyantām
asmad-vacanād
viśvāvasu-prabhṛtayas
trayo
bhrātaraḥ
vṛṣalāt
pratigṛhyā^bharaṇāni
bhavadbhir
ahaṃ
draṣṭavya
iti
śiṣyaḥ
19.99 niṣkrāntaḥ
19.100 tathe^ti
cāṇa
19.101 uttaro
'yaṃ
lekhā^rthaḥ
19.102 pūrvaḥ
katham
astu
19.103 vicintya
19.104 āḥ
jñātam
19.105 upalabdhavān
asmi
praṇidhibhyo
yathā
tasya
mleccha-rāja-lokasya
madhyāt
pradhānatamāḥ
pañca
rājānaḥ
parayā
suhṛttayā
rākṣasam
anuvartante
19.106 te
yathā
20
kaulūtaś citra-varmā malaya-nara-patiḥ siṃha-nādo nṛ-siṃhaḥ
kāṣmīraḥ puṣkarākṣaḥ kṣata-ripu-mahimā saindhavaḥ sindhuṣeṇaḥ
meghākhyaḥ pañcamo 'smin pṛthu-turaga-balaḥ pārasīkā^dhirājo
nāmā^nyeṣāṃ likhāmi dhruvam aham adhunā citra-guptaḥ pramārṣṭu
20.5 praviśya
śiṣyaḥ
20.6 upādhyāya
ājñāpaya
cāṇa
20.7 vatsa
śrotriyā^kṣarāṇi
prayatna-likhitāny
api
niyatam
a-sphuṭāni
bhavanti
20.8 tad
ucyatām
asmad-vacanāt
siddhārthakaḥ
20.9 ebhir
akṣaraiḥ
kenā^pi
kasyā^pi
svayaṃ
vācyam
iti
a-datta-vāhya-nāmānaṃ
lekhaṃ
śakaṭadāsena
lekhayitvā
mām
upatiṣṭasva
20.10 na
cā^khyeyam
asmai
cāṇakyo
lekhayatī^ti
śiṣyaḥ
20.11 tathā
20.12 iti
niṣkrāntaḥ
cāṇa
20.13 sva-gatam
20.14 hanta
jito
malayaketuḥ
siddhārthakaḥ
20.16 jedu
ajjo
20.17 ajja
aaṃ
so
saaḍadāseṇa
lihido
leho
20.16b jayatv
āryaḥ
20.17b ārya
ayaṃ
sa
śakaṭadāsena
likhito
lekhaḥ
cāṇa
20.18 gṛhītvā
20.19 aho
darṣanīyāny
akṣarāṇi
20.20 anuvācya
20.21 bhadra
anayā
mudrayā
mudrayai^nam
siddhā
20.22 tathā
kṛtvā
20.23 ajja
aaṃ
muddido
leho
20.24 kiṃ
avaraṃ
aṇuciṭṭhīadu
20.23b āryā^yaṃ
mudrito
lekhaḥ
20.24b kim
aparam
anuṣṭhīyatām
cāṇa
20.25 bhadra
kasmiṃścid
āpta-janā^nuṣṭheye
karmani
tvāṃ
vyāpārayitum
icchāmi
siddhā
20.26 sa-harṣam
20.27 ajja
aṇuggihido
'hmi
20.28 āṇavedu
ajjo
kiṃ
imiṇā
dāsa-jaṇeṇa
ajjasya
aṇuciṭṭhidavvaṃ
20.27b ārya
anugṛhīto
'smi
20.28b ājñāpayatv
āryaḥ
kim
anena
dāsa-janenā^ryasyā^nuṣṭātavyam
cāṇa
20.29 prathamaṃ
tāvad
vadhya-sthānaṃ
gatvā
ghātakāḥ
sa-roṣa-dakṣiṇā^kṣi-saṅkoca-saṃjñāṃ
grāhayitavyās
tatas
teṣu
gṛhīta-saṃjñeṣu
bhayā^padeśād
itas
tataḥ
pradruteṣu
śakaṭadāso
vadhya-sthānād
apanīya
rākṣasaṃ
prāpayitavyaḥ
20.30 tasmṣāc
ca
suhṛt-prāṇa-parituṣṭāt
pāritoṣikaṃ
grāhyam
20.31 rākṣasa
eva
kaṃcit
kālaṃ
sevitavyaḥ
20.32 tataḥ
pratyāsanneṣu
pareṣu
prayojanam
idam
anuṣṭheyam
20.33 karṇe
evam
evam
siddhā
20.34 jaṃ
ajjo
āṇavedi
20.34b yad
ārya
ājñāpayati
cāṇa
20.35 śārṅgarava
śārṅgarava
20.36 praviśya
śiṣyaḥ
20.37 upādhyāya
ājñāpaya
cāṇa
20.38 ucyatām
asmad-vacanāt
kālapāśiko
daṇḍapāśikś
ca
yathā
vṛṣalaḥ
samājñāpayati
ya
eṣa
kṣapaṇako
jīvasiddhir
nāma
rākṣasa-prayukto
viṣa-kanyayā
parvatakaṃ
ghātitavān
sa
enam
eva
doṣaṃ
prakhyāpya
sa-nikāraṃ
nagarān
nirvāsyatām
iti
śiṣyaḥ
20.39 tathe
20.40 iti
parikramya
cāṇa
20.41 vatsa
tiṣṭha
tiṣṭha
20.42 yo
'yam
aparaḥ
kāyasthaḥ
śakaṭadāso
nāma
rākṣasa-prayukto
nityam
asmac-charīram
abhidrogdhum
iha
prayatate
sa
cā^py
enaṃ
doṣaṃ
prakhyāpya
śūlam
āropyatāṃ
gṛha-janaś
cā^sya
bandhanā^gāraṃ
praveśyatām
iti
śiṣyaḥ
20.43 tathā
20.44 iti
niṣkrāntaḥ
cāṇa
20.45 cintāṃ
nāṭayati
20.46 ātma-gatam
20.47 api
nāma
dur-ātmā
rākṣaso
gṛhyeta
siddhā
20.48 ajja
gahīdo
20.48b ārya
gṛhītah
cāṇa
20.49 sa-harṣam
ātma-gatam
20.50 hanta
gṛhīto
rākṣasaḥ
20.51 prakāśam
20.52 bhadra
ko
'yaṃ
gṛhītaḥ
siddhā
20.53 gihīdo
ajja-sandeso
20.54 tā
gamissaṃ
kajja-siddhīe
20.53b gṛhīta
ārya-sandeśaḥ
20.54b tasmād
gamiṣyāmi
kārya-siddhyai
cāṇa
20.55 sā^ṅguli-mudraṃ
lekham
arpayitvā
20.56 gamyatām
20.57 astu
te
kārya-siddhiḥ
siddhā
20.58 taha
20.58b tathā
20.59 iti
niṣkrantaḥ
20.60 praviśya
śiṣyaḥ
20.61 upādhyāya
kālapāśiko
daṇdapāśikaś
ca
upādhyāyaṃ
vijñāpayataḥ
20.62 idam
anuṣṭhīyate
devasya
candraguptasya
śāsanam
iti
cāṇa
20.63 śobhanam
20.64 vatsa
maṇikāra-śreṣṭhinaṃ
candanadāsam
idānīṃ
draṣṭum
icchāmi
siṣyaḥ
20.65 tathā
20.66 iti
niṣkramya
candanadāsena
saha
praviṣya
20.67 ita
itaḥ
śreṣṭhin
andanadāsaḥ
20.68 svagatam
21
cāṇakkammi a-karuṇe sahasā saddāvidassa vi jaṇassa
ṇid-dosassa vi saṅkā kiṃ uṇa maha jāda-dosassa
21b
cāṇakyenā^'-karuṇena sahasā śabdāyitasyā^pi janasya
nir-doṣasyā^pi śaṅkā kiṃ punar mama jāta-doṣasya
śiṣyaḥ
21.4 bhoḥ
śreṣṭhin
ita
itaḥ
canda
21.5 aaṃ
āacchāmi
21.5b ayam
āgacchāmi
21.6 ubhau
parikramataḥ
śiṣyaḥ
21.7 upasṛtya
21.8 upādhyāya
ayaṃ
śreṣṭhī
candanadāsaḥ
canda
21.9 jedu
ajjo
21.9b jayatv
āryaḥ
cāṇa
21.10 nāṭyenā^valokya
21.11 śreṣṭhin
svāgatam
idam
āsanam
āsyatām
canda
21.12 praṇamya
21.13 kiṃ
ṇa
jāṇādi
ajjo
jaha
aṇ-ucido
uvaāro
hiaassa
parihavādo
vi
mahantaṃ
duḥkham
uppādedi
21.14 tā
iha
jjeva
ucidāe
bhūmīe
uvavisāmi
21.13b kiṃ
na
jānāty
āryaḥ
yathā^n-ucita
upacāro
hṛdayasya
paribhavād
api
mahad
duḥkham
utpādayati
21.14b tasmād
ihai^vo^citāyāṃ
bhūmāv
upaviśāmi
cāṇa
21.15 bhoḥ
śreṣṭhin
mā
mai^vam
21.16 saṃbhāvitam
eve^dam
asmad-vidhaiḥ
bhavataḥ
21.17 tad
upaviśyatām
āsana
eva
canda
21.18 sva-gatam
21.19 uvakkhitaṃ
aṇeṇa
duṭhṭhena
kiṃ
vi
21.19b upakṣiptam
anena
duṣṭena
kim
api
21.20 prakāśam
21.21 jaṃ
ajjo
āṇavedi
21.21b yad
ārya
ājñāpayati
21.22 ity
upaviṣṭaḥ
cāṇa
21.23 bhoḥ
śreṣṭhin
candanadāsa
api
pracīyante
saṃvyavahārāṇāṃ
vṛddhi-lābhāḥ
canda
21.24 sva-gatam
21.25 accādaro
saṅkaṇīo
21.25b atyādaraḥ
śaṅkanīyaḥ
21.26 prakāśam
21.27 aha
iṃ
21.28 ajjassa
ppasāeṇa
a-khaṇḍidā
me
vaṇijjā
21.27b atha
kim
21.28b āryasya
prasādena
a-khaṇḍitā
me
vaṇijyā
cāṇa
21.29 na
khalu
candragupta-doṣā
atikrānta-pārthiva-guṇān
adhunā
smarayanti
prakṛtīḥ
canda
21.30 karṇau
pidhāya
21.31 santaṃ
pāvaṃ
21.32 sāraa-ṇisā-samuggaeṇa
via
puṇṇimā-candeṇa
canda-siriṇā
ahiaṃ
ṇandanti
pakidio
21.31b śāntaṃ
pāpam
21.32b śārada-niśā-samudgatene^va
pūrṇimā-candreṇa
candra-śriyā^dhikaṃ
nandanti
prakṛtayaḥ
cāṇa
21.33 bhoḥ
śreṣṭhin
yady
evaṃ
pritābhyaḥ
prakṛtibhyaḥ
pratipriyam
icchanti
rājānaḥ
canda
21.34 āṇavedu
ajjo
21.35 kiṃ
kittiaṃ
imādo
jaṇādo
icchīadi
tti
21.34b ājñāpayatu
āryaḥ
21.35b kiṃ
kiyad
asmāj
janād
iṣyata
iti
cāṇa
21.36 bhoḥ
śreṣṭhin
candragupta-rājyam
idaṃ
na
nanda-rājyam
21.37 yato
nandasyai^vā^rtha-rucer
artha-sambandhaḥ
prītim
utpādayati
candaguptasya
tu
bhavatām
a-parikleśa
eva
canda
21.38 sa-harṣam
21.39 ajja
aṇuggahīdo
hmi
21.39b ārya
anugṛhīto
smi
cāṇa
21.40 bhoḥ
śreṣṭhin
sa
cā^'-parikleśaḥ
katham
āvir-bhavatī^ti
nanu
bhavatā
praṣṭavyāḥ
smaḥ
canda
21.41 āṇavedu
ajjo
21.41b ājñāpayatu
āryaḥ
cāṇa
21.42 saṃkṣepato
rājani
a-viruddhābhir
vṛttibhir
vartitavyam
canda
21.43 ajja
ko
uṇa
a-dhaṇṇo
raṇṇā
viruddho
ti
ajjeṇa
avagacchīadi
21.43b ārya
kaḥ
punar
a-dhanyo
rājñā
viruddha
iti
āryeṇā^vagamyate
cāṇa
21.44 bhavān
eva
tāvat
prathamam
canda
21.45 karnau
pidhāya
21.46 santaṃ
pāvaṃ
santaṃ
pāvaṃ
21.47 kīdiso
tiṇāṇaṃ
aggiṇā
saha
viroho
21.46b śāntaṃ
pāpaṃ
śāntaṃ
pāpam
21.47b kīdṛṣas
tṛṇānām
agninā
saha
virodhaḥ
cāṇa
21.48 ayam
īdṛśo
virodhaḥ
21.49 yat
tvam
adyā^pi
rājā^pathya-kāriṇo
'mātya-rākṣasasya
gṛha-janaṃ
sva-gṛhe
rakṣasi
canda
21.50 ajja
alīaṃ
edaṃ
keṇā^vi
aṇ-abhiṇṇeṇa
ajjassa
ṇivedidaṃ
21.50b ārya
alīkam
etat
kenā^py
an-abhijñena
āryasya
niveditam
cāṇa
21.51 bhoḥ
śreṣṭhin
alam
āśaṅkayā
21.52 bhītāḥ
pūrva-rāja-puruṣāḥ
paurāṇām
an-icchatām
api
gṛheṣu
gṛha-janaṃ
nikṣipya
deśā^ntaraṃ
vrajanti
21.53 tatas
tat-pracchādanaṃ
doṣam
utpādayati
canda
21.54 evaṃṇṇedaṃ
21.55 tassiṃ
samaye
āsi
ahma-ghare
amacca-rakkhasassa
ghara-aṇo
tti
21.54b evaṃnvidam
21.55b tasmin
samaya
āsīd
asmad-gṛhe
amātya-rākṣasasya
gṛha-jana
iti
cāṇa
21.56 pūrvam
anṛtam
idānīm
āsīd
iti
paraspara-virodhinī
vacane
canda
21.57 ettiaṃ
jevva
atthi
me
vāā-cchalam
21.57b etāvad
evā^sti
me
vāk-chalam
cāṇa
21.58 bhoḥ
śreṣṭhin
candragupte
rājany
a-parigrahaś
chalānām
21.59 tat
samarpaya
rākṣasasya
gṛha-janam
21.60 a-cchalaṃ
bhavatu
bhavataḥ
canda
21.61 ajja
ṇaṃ
viṇṇavemi
āsī
ahma-ghare
amacca-rakkhasassa
ghara-aṇo
tti
21.61b ārya
nanu
vijñāpayāmi
āsīd
asmad-gṛhe
amātya-rākṣasasya
gṛha-jana
iti
cāṇa
21.62 athe^dānīṃ
kva
gataḥ
canda
21.63 ṇa
jāṇāmi
21.63b na
jānāmi
cāṇa
21.64 smitaṃ
kṛtvā
21.65 kathaṃ
na
jñāyate
nāma
21.66 bhoḥ
śreṣṭhin
śirasi
bhayam
atidūre
tat
pratīkāraḥ
21.67 anyac
ca
nandam
iva
viṣṇuguptaḥ
21.68 ity
ardhokte
lajjāṃ
nāṭayitvā
21.69 candraguptam
amātya-rākṣasaḥ
samucchetsyatī^ti
mā
mai^vaṃ
maṃsthāḥ
21.70 paśya
22
vikrāntair naya-śālibhiḥ su-sacivaiḥ śrīr vakra-nāsā^dibhir
nande jīvati yā tadā na gamitā sthairyaṃ calantī muhuḥ
tām ekatvam upāgatāṃ dyutim iva prahlādayantīṃ jagat
kaś candrād iva candragupta-nṛpateḥ kartuṃ vyavasyet pṛthak
canda
22.4 phaleṇa
saṃvādidaṃ
se
vikatthidam
22.4b phalena
saṃvāditam
asya
vikatthitam
22.5 sva-gatam
cāṇa
22.7 śārṅgarava
jñāyatāṃ
kim
etat
śiṣyaḥ
22.8 tathā
22.9 iti
niṣkramya
punaḥ
praviśya
22.10 upādhyāya
eṣa
rājñaś
candraguptasyā^jñayā
rājā^pathya-kārī
kṣapaṇako
jīvasiddhiḥ
sanikāraṃ
nagarān
nirvāsyate
cāṇa
22.11 kṣapaṇaka
ahaha
22.12 athavā
anubhava
rājā^pathya-kāritvasya
phalam
22.13 bhoḥ
śreṣṭhin
candanadāsa
evam
ayam
apathya-kāriṣu
tīkṣṇa-daṇḍo
rājā
22.14 tat
kriyatāṃ
pathyaṃ
suhṛd-vacaḥ
22.15 samarpyatāṃ
rākṣasa-gṛha-janaḥ
22.16 anubhūyatāṃ
ciraṃ
vicitro
rāja-prasādaḥ
canda
22.17 ṇa
sthi
me
gehe
amacca-ghara-aṇo
22.17b nā^sti
me
gehe
amātya-gṛha-janaḥ
22.18 nepathye
punaḥ
kalakalaḥ
cāṇa
22.19 śārṅgarava
jñāyatāṃ
kim
etat
śiṣya
22.20 tathā
22.21 iti
niṣkramya
punaḥ
praviśya
22.22 upādhyāya
ayam
api
rājā^pathya-kāry
eva
kāyasthaḥ
śakaṭadāsaḥ
śūlam
āropayituṃ
nīyate
cāṇa
22.23 sva-karma-phalam
anubhavatu
22.24 bhoḥ
śreṣṭhin
evam
ayaṃ
rājā^pathya-kāriṣu
tīkṣṇa-daṇḍo
rājā
na
marṣayiṣyati
rākṣasa-kalatra-pracchādanaṃ
bhavataḥ
22.25 tad
rakṣa
para-kalatreṇā^tmanaḥ
kalatraṃ
jīvitaṃ
ca
canda
22.26 ajja
kiṃ
me
bhaaṃ
dāvesi
22.27 santaṃ
vi
gehe
amacca-rakkhasassa
ghara-aṇaṃ
ṇa
samappemi
kiṃ
uṇa
a-santaṃ
22.26b ārya
kiṃ
me
bhayaṃ
darśayasi
22.27b santam
api
gehe
amātya-rākṣasasya
gṛha-janaṃ
na
samarpayāmi
kiṃ
punar
a-santam
cāṇa
22.28 candanadāsa
eṣa
te
niścayaḥ
canda
22.29 vāḍhaṃ
22.30 eso
me
ṇiccao
22.29b bāḍham
22.30b eṣa
me
niścayaḥ
cāṇa
22.31 sva-gatam
22.32 sādhu
candanadāsa
sādhu
23
su-labheṣv artha-lābheṣu
para-saṃvedane jane
ka idaṃ duṣ-karaṃ kuryād
idānīṃ śibinā vinā
canda
23.3 vāḍham
23.3b bāḍham
cāṇa
23.4 sa-krodham
23.5 dur-ātman
duṣṭa-vaṇik
anubhūyatāṃ
tarhi
nara-pati-krodhaḥ
canda
23.6 sajjo
hmi
23.7 aṇuciṭhṭhadu
ajjo
attaṇo
ahiāra-sarisaṃ
23.6b sajjo
'smi
23.7b anutiṣṭhatu
āryaḥ
ātmano
'dhikāra-sadṛśam
cāṇa
23.8 śārṅgaravo^cyatām
asmad-vacanāt
kālāśiko
daṇḍapāśikaś
ca
23.9 śīghram
ayaṃ
duṣṭa-vaṇik
nigṛhyatām
23.10 athavā
tiṣṭhatu
23.11 ucyatāṃ
durgapālo
vijayapālaḥ
gṛhīta-gṛha-sāram
enaṃ
sa-putra-kalatraṃ
saṃyamya
tāvad
rakṣa
yāvan
mayā
vṛṣalāya
kathyate
23.12 vṛṣala
evā^sya
prāṇa-haraṃ
daṇḍam
ājñāpayiṣyati
śiṣyaḥ
23.13 yad
ājñāpayaty
upādhyāyaḥ
23.14 śreṣṭhin
ita
itaḥ
canda
23.15 ajja
aam
āacchāmi
23.15b ārya
ayam
āgacchāmi
23.16 sva-gatam
23.17 diṭhṭhiā
mitta-kajjeṇa
me
viṇāso
ṇa
purisa-doseṇa
23.17b diṣṭyā
mitra-kāryeṇa
me
vināśo
na
puruṣa-doṣena
23.18 parikramya
śiṣyeṇa
saha
niṣkrāntaḥ
cāṇa
23.19 sa-harṣam
23.20 hanta
labdha
idānīṃ
rākṣasaḥ
23.21 kutaḥ
24
tyajaty a-priyavat prāṇān
yathā tasyā^yam āpadi
tathai^vā^syā^padi prāṇā
nūnaṃ tasyā^pi na priyāḥ
cāṇa
24.2 śārṅgarava
ṣārṅgarava
24.3 praviśya
śiṣyaḥ
24.4 upādhyāya
ājñāpaya
śiṣyaḥ
24.6 niṣkramya
vibhāvya
punaḥ
praviśya
24.7 upādhyāya
eṣa
khalu
śakaṭadāsaṃ
vadhyamānaṃ
vadhya-bhūmer
ādāya
samapakrāntaḥ
siddhārthakaḥ
cāṇa
24.8 sva-gatam
24.9 sādhu
siddhārhaka
kṛtaḥ
kāryā^rambhaḥ
24.10 prakāśam
24.11 prasahya
kim
apakrāntaḥ
24.12 sa-krodham
24.13 vatsa
ucyatāṃ
bhāgurāyaṇo
yathā
tvaritaṃ
saṃbhāvaye^ti
śiṣyaḥ
24.15 sa-viṣādam
24.16 upādhyāya
hā
dhik
kaṣṭam
apakrānto
bhāgurāyaṇo
'pi
cāṇa
24.17 sva-gatam
24.18 vrajatu
kārya-siddhaye
24.19 prakāśām
24.20 sa-krodham
iva
24.21 vatsa
ucyantām
asmad-vacanād
bhadrabhaṭa-puruṣadatta-ḍiṅgarāta-balagupta-rājasena-rohitākṣa-vijayavarmāṇaḥ
śīghram
anusṛtya
gṛhyatāṃ
dur-ātmā
bhāgurāyaṇa
iti
śiṣyaḥ
24.22 tathā
24.23 iti
niṣkramya
punaḥ
praviśya
sa-viṣādam
24.24 hā
dhik
kaṣṭaṃ
sarvam
eva
tantram
ākulī-bhūtam
24.25 te
'pi
khalu
bhadrabhaṭa-prabhṛtayaḥ
prathamataram
uṣasy
evā^pakrāntāḥ
cāṇa
24.26 sva-gatam
24.27 sarveṣām
eva
śivāḥ
panthānaḥ
santu
24.28 prakāsam
24.29 vatsālaṃ
viṣādena
24.30 paśya
25
ye yātāḥ kim api pradhārya hṛdaye pūrvaṃ gatā eva te
ye tiṣṭhanti bhavantu te 'pi gamane kāmaṃ prakāmo^dyamāḥ
ekā kevalam eva sādhana-vidhau senāśate bhyodhikā
nando^nmūlana-dṛṣṭa-vīrya-mahimā buddhis tu mā gān mama
26
sva-cchandam eka-caram ujjvala-dāna-śaktim
utsekinā mada-balena vigāhamānam
buddhayā nigṛhya vṛṣalasya kṛte kriyāyām
āraṇyakaṃ gajam iva praguṇī-karomi
26.1 iti
niṣkrāntāḥ
sarve
iti mudrā-lābho nāma prathamo 'ṅkaḥ