0.1 tataḥ
praviśati
vidyādharās
trayaḥ
sarve
0.2 ete
smo
bho
ete
smaḥ
1
ikṣvāku-vaṃśa-vipulo^jjvala-dīpta-ketoḥ
1
rāmasya rāvaṇa-vadhāya kṛto^dyamasya
1
saṅgrāma-darśana-kutūhala-baddha-cittāḥ
1
prāptā vayaṃ himavataḥ śikharāt pratūrṇam
prathamaḥ
1.1 citraratha
ete
deva-devarṣi-siddha-vidyādharā^dayo
nirantaraṃ
nabhaḥ
kṛtvā
sthitāḥ
1.2 tasmād
vayam
apy
eteṣām
etān
gaṇān
pariharantaḥ
svairam
ekānte
sthitvā
rāma-rāvaṇayor
yuddha-viśeṣaṃ
paśyāmaḥ
prathamaḥ
1.5 aho
pratibhaya-darśanīyā
khalv
iyaṃ
yuddha-bhūmiḥ
1.6 iha
hi
2
rajanicara-śarīra-nīra-kīrṇā
kapi-vara-vīci-yutā varā^si-nakrā
udadhir iva vibhāti yuddha-bhūmī
raghu-vara-candra-śarā^ṃśu-vṛddha-vegā
3
ete pādapa-śaila-bhagna-śiraso muṣṭi-prahārair hatāḥ
kruddhair vānara-yūthapair ati-balair ut-puccha-karṇair vṛtāḥ
kaṇṭha-grāha-vivṛtta-tuṅga-nayanair daṣṭoṣṭha-tīvrair mukhaiḥ śailā vajra-hatā ivā^śu samare rakṣo-gaṇāḥ pātitāḥ
tṛtīyaḥ
3.1 ete
cā^pi
draṣṭavyā
bhavadbhyāṃ
4
niśita-vimala-khaḍgāḥ krodha-viṣphāritā^kṣā
vimala-vikṛta-daṃṣṭrā nīla-jīmūta-kalpāḥ
hari-gaṇa-pati-sainyaṃ hantukāmāḥ samantād
rabhasa-vivṛta-vaktrā rākṣasāḥ sampatantaḥ
5
bāṇāḥ pātyante rākṣasair vānareṣu
5
śailā kṣipyante vānarair nairṛteṣu
5
muṣṭi-prakṣepair jānu-saṅghaṭṭanaiś ca
5
bhīmaś citraṃ bhoḥ sampramardaḥ pravṛttaḥ
prathamaḥ
5.1 rāvaṇam
api
paśyetāṃ
bhavantau
6
kanaka-racita-daṇḍāṃ śaktim ullālayantaṃ
vimala-vikṛta daṃṣṭraṃ syandanaṃ vāhayantam
udaya-śikhari-madhye pūrṇa-bimbaṃ śaśāṅkaṃ
graham iva bhagaṇe^śaṃ rāmam ālokya ruṣṭam
dvitīyaḥ
6.1 rāmam
api
paśyetāṃ
bhavantau
7
savyena cāpam avalambya kareṇa vīram
anyena sāyaka-varaṃ parivartayantam
bhūmau sthitaṃ ratha-gataṃ ripum īkṣamāṇaṃ
krauñcaṃ yathā giri-varaṃ yudhi kārttikeyam
8
rāvaṇena vimukte^yaṃ śaktiḥ kālāntako^pamā
rāmeṇa smayamānena dvidhā chinnā dhanuṣmatā
9
śaktiṃ nipātitāṃ dṛṣṭvā krodha-viṣphārite^kṣaṇaḥ
rāmaṃ pratyaiṣavaṃ varṣam abhivarṣati rāvaṇaḥ
dvitīyaḥ
9.1 aho
rāmasya
śobhā
10
etā rāvaṇa-jīmūtād bāṇa-dhārā vinissṛtāḥ
vibhānti rāmam āsādya vāri-dhārā vṛṣaṃ yathā
11
kanaka-racita-cāpaṃ tīkṣṇam udyamya śīghraṃ
raṇa-śirasi su-ghoraṃ bāṇa-jālaṃ vidhūnvan
ratha-gatam abhiyāntaṃ rāvaṇaṃ yāti padbhyāṃ
gaja-patim iva mattaṃ tīkṣṇa-daṃṣṭro mṛge^ndraḥ
sarve
11.1 aye
jvalita
iva
prabhayā^yaṃ
deśaḥ
11.2 kinnukhalv
idam
prathamaḥ
11.3 ā
yuddha-sāmānya-janita-śaṅkena
mahe^ndreṇa
preṣito
mātali-vāhito
rathaḥ
dvitīyaḥ
11.4 upasthitaṃ
mātaliṃ
dṛṣṭvā
tasya
vacanād
ratham
ārūḍhavān
rāmaḥ
12
sura-vara-jaya-darpa-deśike 'smin
diti-suta-nāśa-kare rathe vibhāti
rajanicara-vināśa-kāraṇaḥ saṃs
tripura-vadhāya yathā purā kapardī
prathamaḥ
12.1 aho
mahat
pravṛttaṃ
yuddhaṃ
13
śara-vara-paripīta-tīvra-bāṇaṃ
nara-vara-nairṛtayoḥ samīkṣya yuddham
virata-vividha-śastra-pātam ete
hari-vara-rākṣasa-sainikāḥ sthitāś ca
dvitīyaḥ
13.1 ahotukhalu
14
cārībhir etau parivartamānau
rathe sthitau bāṇa-gaṇān vamantau
sva-raśmi-jālair dharaṇiṃ dahantau
sūryāv iva dvau nabhasi bhramantau
tṛtīyaḥ
14.1 rāvaṇam
api
paśyetāṃ
bhavantau
15
śarair bhīma-vegair hayān mardayitvā
dhvajaṃ cā^pi śīghraṃ balenā^bhihatya
mahad bāṇa-varṣaṃ sṛjantaṃ nadantaṃ
hasantaṃ nṛ-devaṃ bhṛśaṃ bhīṣayantam
16
sthānā^krāmaṇa-vāmanī-kṛta-tanuḥ kiñcit samāśvāsya vai
tīvraṃ bāṇam avekṣya rakta-nayano madhyāhna-sūrya-prabhaḥ
vyaktaṃ mātalinā svayaṃ nara-patir dattā^spado vīryavān
kruddhaḥ saṃhitavān varā^stram a-mitaṃ paitāmahaṃ pārthivaḥ
17
raghu-vara-bhuja-vega-vipramuktaṃ
jvalana-divākara-yukta-tīkṣṇa-dhāraṃ
rajani-cara-varaṃ nihatya saṅkhye
punar abhigacchati rāmam eva śīghram
sarve
17.1 hanta
nipātito
rāvaṇaḥ
18
rāvaṇaṃ nihataṃ dṛṣṭvā puṣpa-vṛṣṭir nipātitā
etā nadanti gambīraṃ bheryas tridiva-sadmanām
dvitīyaḥ
18.1 bhavatu
18.2 siddhaṃ
deva-kāryam
prathamaḥ
18.3 tad
āgamyatām
18.4 vayam
api
tāvat
sarvahitaṃ
rāmaṃ
sambhāvayiṣyāmaḥ
ubhau
18.5 bāḍham
18.6 prathamaḥ
kalpaḥ
18.7 niṣkrāntāḥ
sarve
19
hatvā rāvaṇam āhave 'dya tarasā mad-bāṇa-vegā^rditaṃ
kṛtvā cā^pi vibhīṣaṇaṃ śubha-matiṃ laṅke^śvaraṃ sāmpratam
tīrtvā cai^vam an-alpa-sattva-caritaṃ dorbhyāṃ pratijñā^rṇavaṃ
laṅkāṃ abhyupayāmi bandhu-sahitaḥ sītāṃ samāśvāsitum
19.1 praviśya
lakṣmaṇaḥ
19.2 jayatv
āryaḥ
19.3 ārya
eṣā
hy
āry
āryasya
samīpam
upasarpati
20
apāyāc ca hi vaidehyā uṣitāyā ripu-kṣaye
darśanāt sāmprataṃ dhairyaṃ manyur me vārayiṣyati
lakṣmaṇaḥ
20.1 yad
ājñāpayaty
ārya
20.2 niṣkrāntaḥ
20.3 praviśya
vibhīṣaṇaḥ
20.4 jayatu
devaḥ
21
eṣā hi rājaṃs tava dharma-patnī
tvad-bāhu-vīryeṇa vidhūta-duḥkhā
lakṣmīḥ purā daitya-kula-cyute^va
tava prasādāt samupasthitā sā
rāmaḥ
21.1 vibhīṣaṇa
tatrai^va
tāvat
tiṣṭhatu
rajanicarā^vamarśa-jāta-kalmaṣā
ikṣvāku-kulasyā^ṅka-bhūtā
21.2 rājānaṃ
daśarathaṃ
pitaram
uddiśya
na
yuktaṃ
bho
laṅkā^dhipate
māṃ
draṣṭum
21.3 api
ca
22
majjamānam a-kāryeṣu puruṣaṃ viṣayeṣu vai
nivārayati yo rājan sa mitraṃ ripur anyathā
vibhīṣaṇaḥ
22.1 prasīdatu
devaḥ
rāmaḥ
22.2 nā^rhati
bhavān
ataḥ
paraṃ
pīḍayitum
22.3 praviśya
lakṣmaṇaḥ
22.4 jayatv
āryaḥ
22.5 āryasyā^bhiprāyaṃ
śrutvā
evā^gni-praveśāya
prasādaṃ
pratipālayaty
āryā
rāmaḥ
22.6 lakṣmaṇa
asyāḥ
pati-vratāyāś
chandam
anutiṣṭha
lakṣmaṇaḥ
22.7 yad
ājñāpayati
āryaḥ
22.8 parikramya
22.9 bhoḥ
kaṣṭam
23
vijñāya devyāḥ śaucaṃ ca śrutvā cā^ryasya śāsanam
dharma-snehā^ntare nyastā buddhir dolāyate mama
23.2 praviśya
lakṣmaṇaḥ
23.4 hanūman
yadi
te
śaktir
asti
evam
ājñāpayaty
āryaḥ
hanūmān
23.5 atra
kiṃ
tarkayati
kumāraḥ
lakṣmaṇaḥ
23.6 niṣphalo
mama
tarkaḥ
23.7 athavā
vayam
āryasyā^bhiprāyam
anuvartitāraḥ
23.8 gacchāmas
tāvat
hanūmān
23.9 yad
ājñāpayati
kumāraḥ
23.10 niṣkrāntau
23.11 praviśya
lakṣmaṇaḥ
23.12 prasīdatv
āryaḥ
23.13 ārya
āścaryam
āścaryam
23.14 eṣā
hy
āryā
24
vikasita-śata-patra-dāma-kalpā
jvalanam ihā^śu vimukta-jīvitā^śā
śramam iha tava niṣphalaṃ ca kṛtvā
praviśati padma-vanaṃ yathai^va haṃsī
rāmaḥ
24.1 āścaryam
āścaryam
24.2 lakṣmaṇa
nivāraya
nivāraya
lakṣmaṇaḥ
24.3 yad
ājñāpayaty
āryaḥ
24.4 praviśya
25
eṣā kanaka-māle^va jvalanād vardhita-prabhā
pāvanā pāvakaṃ prāpya nirvikāram upāgatā
rāmaḥ
25.1 savismayam
25.2 kim
iti
kim
iti
25.4 praviśya
26
konukhalv eṣa jīvantīm ādāya janakā^tmajām
praṇamya-rūpaḥ sambhūto jvalato havya-vāhanāt
lakṣmaṇaḥ
26.1 aye
ayam
āryāṃ
puras-kṛtye^ta
evā^bhivartate
bhagavān
vibhāvasuḥ
rāmaḥ
26.2 aye
ayaṃ
bhagavān
hutāśanaḥ
26.3 upasarpāmas
tāvat
26.4 sarve
upasarpanti
26.5 tataḥ
praviśaty
agniḥ
sītāṃ
gṛhītvā
agniḥ
26.6 eṣa
bhagavān
nārāyaṇaḥ
26.7 jayatu
devaḥ
agniḥ
26.9 na
me
namaskāraṃ
kartum
arhati
deveśaḥ
27
imāṃ gṛhṇīṣva rājendra sarva-loka-namas-kṛtām
apāpām akṣatāṃ śuddhāṃ jānakīṃ puruṣottama
28
imāṃ bhagavatīṃ lakṣmīṃ jānīhi janakā^tmajām
sā bhavantam anuprāptā mānuṣīṃ tanum āsthitā
29
jānatā^pi ca vaidehyāḥ śucitāṃ dhūmaketana
pratyayā^rthaṃ hi lokānām evam eva mayā kṛtam
nepathye
divyagandharvā
gāyanti
29.1 namo
bhagavate
trailokyakāraṇāya
nārāyaṇāya
30
brahmā te hṛdayaṃ jagattraya-pate rudraś ca kopas tava
netre candra-divākau surapate jihvā ca te bhāratī
sa-brahme^ndra-marud-gaṇaṃ tri-bhuvanaṃ sṛṣṭaṃ tvayai^va prabho
sīte^yaṃ jala-sambhavā^laya-ratā viṣṇur bhavān gṛhyatām
31
magne^yaṃ hi jale varāha-vapuṣā bhūmis tvayai^vo^ddhṛtā
vikrāntaṃ bhuvana-trayaṃ surapate pāda-trayeṇa tvayā
svairaṃ rūpam upasthitena bhavatā devyā yathā sāmprataṃ
hatvā rāvaṇam āhave na hi tathā devāḥ samāśvāsitāḥ
agniḥ
31.1 bhadramukha
ete
deva-devarṣi-siddha-vidyādhara-gandharvā^psaro-gaṇāḥ
sva-vibhavair
bhavantaṃ
vardhayanti
agniḥ
31.3 bhadramukha
abhiṣekā^rtham
ita
ito
bhavān
rāmaḥ
31.4 yad
ājñāpayati
bhagavān
31.5 niṣkrāntau
nepathye
31.6 jayatu
devaḥ
jayatu
svāmī
31.7 jayatu
bhadramukhaḥ
31.8 jayatu
mahārājaḥ
31.9 jayatu
rāvaṇāntakaḥ
31.10 jayatv
āyuṣmān
vibhīṣaṇaḥ
31.11 eṣa
eṣa
mahārājaḥ
32
tīrtvā pratijñā^rṇavam āhave 'dya
samprāpya devīṃ ca vidhūta-pāpām
devaiḥ samastaiś ca kṛtā^bhiṣeko
vibhāti śubhre nabhasī^va candraḥ
lakṣmaṇaḥ
32.1 ahotukhalv
āryasya
vaiṣṇavaṃ
tejaḥ
33
yama-varuṇa-kubera-vāsavā^dyais
tridaśa-gaṇair abhisaṃvṛto vibhāti
daśaratha-vacanāt kṛtā^bhiṣekas
tridaśa-patitvam avāpya vṛtrahe^va
33.1 tataḥ
praviśati
kṛtābhiṣeko
rāmaḥ
sītayā
saha
34
yenā^haṃ kṛta-maṅgala-pratisaro bhadrā^sanā^ropito
'py ambāyāḥ priyam icchatā nṛpatinā bhinnā^bhiṣekaḥ kṛtaḥ
vyaktaṃ daiva-gatiṃ gatena guruṇā pratyakṣataḥ sāmprataṃ
tenai^vā^dya punaḥ prahṛṣṭa-manasā prāptā^bhiṣekaḥ kṛtaḥ
agniḥ
34.1 bhadramukha
etā
hi
mahendra-niyogād
bharata-śatru-ghna-puraḥsarāḥ
prakṛtayo
bhavantam
upasthitāḥ
rāmaḥ
34.2 bhagavan
prahṛṣṭo
'smi
agniḥ
34.3 ime
mahendrā^dayo
'mṛta-bhujo
bhavantam
abhivardhayanti
agniḥ
34.5 bhadramukha
kiṃ
te
bhūyo
priyam
upaharāmi
rāmaḥ
34.6 yadi
me
bhagavān
prasannaḥ
kim
ataḥ
param
aham
icchāmi
34
bhavantv arajaso gāvaḥ paracakraṃ praśāmyatu
imām api mahīṃ kṛtsnāṃ rājasiṃhaḥ praśāstu naḥ
34.1 niṣkrāntāḥ
sarve