0.1 tataḥ
praviśaty
adhva-ga-veṣaḥ
puruṣaḥ
puru
0.2 hīmāṇahe
hīmāṇahe
0.2b āścaryam
āścaryam
1
rāa-ṇioo mahio ko ṇāma gaā^'-gaam iha karei
a-ṭhṭhāṇa-gamaṇa-guvvī pahuṇo aṇṇā jai ṇa hoi
1b
rāja-niyogo mahīyān ko nāma gatā^'-gatam iha karoti
a-sthāna-gamana-gurvī prabhor ājñā yadi na bhavati
1.5 praviśya
dauvārikaḥ
1.6 bhadda
mā
uccaṃ
mantehi
1.7 eso
amacco
kajja-cintā-jaṇideṇa
jāareṇa
samuppaṇṇa-sīsa-veaṇo
ajja
vi
saaṇaṃ
ṇa
muñcadi
1.8 tā
ciṭhṭha
muhuttaaṃ
1.9 laddhā^vasaro
tuha
āamaṇaṃ
ṇivedemi
1.6b bhadra
mā
uccaiḥ
mantrayasva
1.7b eṣo
'mātyaḥ
kārya-cintā-janitena
jāgareṇa
samutpanna-śīrṣa-vedano
'dyā^pi
śayanaṃ
na
muñcati
1.8b tasmāt
tiṣṭha
muhūrtam
1.9b labdhā^vasaras
tava
āgamanaṃ
nivedayāmi
karabhakaḥ
1.10 bhaddamuha
taha
karehi
1.10b bhadramukha
tathā
kuru
1.11 tataḥ
praviśati
śayana-gṛha-gata
āsana-sthaḥ
śakaṭadāsena
saha
sa-cinto
rākṣasaḥ
2
mama vimṛśataḥ kāryā^rambhe vidher a-vidheyatām
api ca kuṭilāṃ kauṭilyasya pracintayato matim
atha ca vihite mat-kṛtyānāṃ nikāmam upagrahe
katham idam ihe^ty unnidrasya prayāty a-niśaṃ niśā
3
kāryo^pakśepam ādau tanum api racayaṃs tasya vistāram icchan
bījānāṃ garbhitānāṃ phalam ati-gahanaṃ gūḍham udbhedayaṃś ca
kurvan buddhyā vimarśaṃ prasṛtam api punaḥ saṃharan kārya-jātaṃ
kartā vā nāṭakānām imam anubhavati kleśam asmad-vidho vā
3.2 upasṛtya
dauvārikaḥ
3.3 jedu
3.3b jayatu
rākṣa
3.4 atisandhātuṃ
śakyaḥ
syāt
rākṣa
3.6 vāmā^kṣi-spandanaṃ
sūcayitvā
ātma-gatam
3.7 dur-ātmā
cāṇakya-baṭur
jayatv
atisandhātuṃ
śakyaḥ
syād
amātya
iti
vāg-īśvarī
vāmā^kṣi-spandanena
prastāva-gatā
pratipādayati
3.8 tathā
'pi
na
'dyamas
tyājyaḥ
3.9 prakāśam
3.10 bhadra
kim
asi
vaktu-kāmaḥ
dauvā
3.11 amacce
karabhao
duāre
ciṭhṭhadi
3.11b amātya
karabhako
dvāri
tiṣṭhati
dauvā
3.13 taha
3.13b tathā
3.14 iti
niṣkramya
puruṣam
upasṛtya
3.15 bhadda
upasappa
umaccam
3.15b bhadra
upasarpa
amātyam
3.16 iti
niṣkrāntaḥ
kara
3.17 upasṛtya
3.18 jedu
amacco
3.18b jayatv
amātyaḥ
kara
3.20 jaṃ
amacco
āṇavedi
3.20b yad
amātya
ājñāpayati
3.21 iti
bhūmāv
upaviṣṭaḥ
rākṣa
3.22 ātma-gatam
3.23 kasmin
prayojane
mayā^yaṃ
prahita
iti
prayojanānāṃ
bāhulyān
na
khalv
avadhārayāmi
3.24 iti
cintāṃ
nāṭayati
3.25 tataḥ
praviśati
vetra-pāṇir
dvitīyaḥ
puruṣaḥ
puru
3.26 osaleha
ajjā
osaleha
3.27 aveha
māṇahe
aveha
3.28 kiṃ
ṇa
pekkhaha
3.26b apasaratā^ryā
apasarata
3.27b apeta
mānavā
apeta
3.28b kiṃ
na
paśyatha
4
dūle paccāsattī daṃsaṇam avi dul-lahaṃ ad-haṇṇehiṃ
kallāṇa-kula-halāṇaṃ deāṇaṃ via maṇussa-deāṇaṃ
4b
dūre pratyāsattir darśanam api dur-labham a-dhanyaiḥ
kalyāṇa-kula-dharāṇāṃ devānām iva manuṣya-devānām
ākāśe
4.1 ajjā
kiṃ
bhaṇāha
kiṃ
ṇimittaṃ
osālaṇā
karīadi
tti
4.2 ajjā
eso
kkhu
kumālo
malayakedū
samuppaṇṇa-sīsa-veaṇaṃ
amacca-rakkhasaṃ
pekkhiduṃ
ido
eva
āacchadi
4.3 tā
osālaṇā
karīadi
4.1b āryāḥ
kiṃ
bhaṇatha
kiṃ
nimittam
apasāraṇā
kriyate
iti
4.2b āryāḥ
eṣa
khalu
kumāro
malayaketuḥ
samutpanna-śīrṣa-vedanam
amātya-rākṣasaṃ
prekṣitum
iti
evā^gacchati
4.3b tasmād
apasāraṇā
kriyate
4.4 iti
niṣkrāntaḥ
puruṣaḥ
4.5 tataḥ
praviśati
bhāgurāyaṇena
kañcukinā
cā^nugamyamāno
malayaketuḥ
mala
4.6 niḥśvasyā^tma-gatam
4.7 adya
daśamo
māsas
tātasyo^paratasya
na
cā^smābhir
vṛthā-puruṣā^bhimānam
udvahadbhis
tam
uddiśya
toyāñjalir
apy
āvarjitaḥ
4.8 pratijñātam
etat
purastāt
5
vakṣas-tāḍana-bhinna-ratna-valayaṃ bhraṣṭo^ttarīyā^ṃśukaṃ
hā he^ty uccaritā^rta-nāda-karuṇaṃ bhū-reṇu-rūkṣā^lakam
tādṛṅ mātṛ-janasya śoka-janitaṃ saṃpraty avasthā^ntaraṃ
śatru-strīṣu mayā vidhāya gurave deyo nivāpā^ñjaliḥ
6
udyacchatā dhuram a-kāpuruṣā^nurūpāṃ
gantavyam āji-nidhanena pituḥ pathā vā
ācchidya vā sva-jananī-jana-locanebhyo
neyo mayā ripu-vadhū-nayanāni bāṣpaḥ
kañcu
6.4 yad
ājñāpayati
kumāraḥ
6.5 iti
parikramyā^kāśe
6.6 bho
bho
rājānaḥ
kumāraḥ
samājñāpayati
na
khalv
ahaṃ
kenacid
anugantavya
iti
6.7 vilokya
sa-harṣam
6.8 kumārasyā^jñā^n-antaram
eva
sarve
rājānaḥ
pratinivṛttāḥ
6.9 paśyatu
kumāraḥ
7
so^tsedhaiḥ skandha-deśaiḥ kharatara-kavikā^karṣaṇā^ty-artha-bhugnair
aśvāḥ kaiścin niruddhāḥ kham iva khura-puṭaiḥ khaṇḍayantaḥ purastāt
kecin mātaṅga-mukhyair vihata-javatayā mūka-ghaṇṭair nivṛttā
maryādāṃ bhūmi-pālā jala-dhaya iva te deva no^llaṅghayanti
mala
7.1 ārya
tvam
api
sa-parijano
nivartasva
7.2 bhāgurāyaṇa
eko
mām
anugacchatu
kañcu
7.3 yad
ājñāpayati
kumāraḥ
7.4 iti
sa-parijano
niṣkrāntaḥ
mala
7.5 sakhe
bhāgarāyaṇa
vijñapto
'ham
ihā^gacchadbhir
bhadrabhaṭa-prabhṛtibhir
yathā
na
vayam
amātya-rākṣasa-dvāreṇa
kumāram
āśrayaṇīyam
āśrayāmahe
kiṃtu
kumārasya
senāpatiṃ
śikharasenaṃ
dvārī-kṛtya
duṣṭā^mātya-parigṛhītāc
candraguptād
apa-raktāḥ
kumāram
ābhirāmika-guṇa-yogād
āśrayaṇīyam
āśrayāmaha
iti
7.6 tan
na
mayā
su-ciram
api
vicārayatā
teṣāṃ
vākyā^rtho
'vadhāritaḥ
bhāgu
7.7 kumāra
na
dur-bodhoyam
arthaḥ
7.8 vijigīṣum
ātma-guṇa-saṃpannaṃ
priya-hita-dvāreṇā^śrayaṇīyam
āśrayed
iti
nanu
nyāyya
evā^yam
arthaḥ
mala
7.9 sakhe
bhāgurāyaṇa
nanv
amātya-rākṣaso
'smākaṃ
priyatamo
hitatamaś
ca
bhāgu
7.10 evam
etat
7.11 kiṃ
tv
amātya-rākṣasaś
cāṇakye
baddha-vairo
na
candragupte
7.12 tad
yadi
kadācic
cāṇakyam
atijita-kāśinam
a-sahamānaḥ
sa
sācivyād
avaropayet
tato
nanda-kula-bhaktyā
nandā^nvaya
evā^yam
iti
suhṛj-janā^pekṣayā
cā^mātya-rākṣasaś
cadraguptena
saha
saṃdandhīta
7.13 candragupto
'pi
pitṛ-paryāyā^gata
evā^yam
iti
sandhim
anumanyeta
7.14 evaṃ
saty
asmāsu
kumāro
na
viśvased
ity
ayam
eṣāṃ
vākyā^rthaḥ
mala
7.15 yujyate
7.16 amātyasya
gṛham
ādeśaya
7.18 ubhau
parikrāmataḥ
bhāgu
7.19 idam
amātya-gṛham
7.20 praviśatu
kumāraḥ
rākṣa
7.22 ātma-gatam
7.23 aye
smṛtam
7.24 prakāśam
7.25 bhadra
api
dṛṣṭas
tvayā
kusumapure
stanakalaśaḥ
puru
7.26 amacca
aha
iṃ
7.26b amātya
atha
kim
mala
7.27 ākarṇya
7.28 bhāgurāyaṇa
kusumapura-vṛttāntaḥ
prastūyate
7.29 na
tatra
tāvad
upasarpāmaḥ
7.30 śṛṇumas
tāvat
7.31 kutaḥ
8
sattva-bhaṅga-bhayād rājñāṃ
kathayanty anyathā puraḥ
anyathā vivṛtā^rtheṣu
svairā^lāpeṣu mantriṇaḥ
bhāgu
8.1 yad
ājñāpayati
kumāraḥ
rākṣa
8.2 bhadra
api
tat
kāryaṃ
siddham
puru
8.3 amacca-ppasāeṇa
siddham
8.3b amātya-prasādena
siddham
mala
8.4 sakhe
bhāgurāyaṇa
kiṃ
tat
kāryam
bhāgu
8.5 kumāra
gahanaḥ
saciva-vṛttāntaḥ
8.6 nai^tāvatā
paricchettuṃ
śakyate
8.7 avahitas
tāvac
chrotum
arhati
kumāraḥ
rākṣa
8.8 bhadra
vistareṇa
śrotum
icchāmi
puru
8.9 suṇādu
amacco
8.10 atthi
dāva
ahaṃ
amacceṇā^ṇṇatto
jaha
karabhaa
kusumapuraṃ
gaccha
maha
vaaṇeṇa
bhaṇa
veāliaṃ
tthaṇakalasaṃ
jaha
cāṇakka-hadaeṇa
tesu
tesu
aṇṇā-bhaṅgesu
aṇuciṭhṭhīamāṇesu
candautto
utteaṇa-samatthehiṃ
siloehiṃ
uvasiloaidavvo
tti
8.9b śrṇotv
amātyaḥ
8.10b asti
tāvad
aham
amātyenā^jñapto
yathā
karabhaka
kusumapuraṃ
gaccha
mama
vacanena
bhaṇa
vaitālikaṃ
stanakalaśaṃ
yathā
cāṇakya-hatakena
teṣu
teṣv
ājñā-bhaṇgeṣv
anuṣṭhīyamāneṣu
candragupta
uttejana-samarthaiḥ
ślokair
upaślokayitavya
iti
kara
8.12 tado
mae
pāḍaliuttaṃ
gadua
suṇāvido
amacca-sandesaṃ
veālio
sthaṇakalaso
8.13 ettha
'ntare
ṇanda-ula-viṇāsa-dūṇassa
mora-jaṇssa
paritosaṃ
samuppādaanteṇa
raṇṇā
āghosido
kaumudī-maho^ssavo
8.14 so
a
cira-kāla-parivaṭṭamāṇo
jaṇida-paricao
abhimada-vadhū-jaṇa-samāgamo
via
sa-siṇehaṃ
bahu
māṇido
ṇaara-jaṇeṇa
8.12b tato
mayā
pāṭaliputraṃ
gatvā
śrāvitaḥ
amātya-sandeśaṃ
vaitālikaḥ
stanakalaśaḥ
8.13b atra
'ntare
nanda-kula-vināśa-dūnasya
paura-janasya
paritoṣaṃ
samutpādayatā
rājñā
'ghoṣitaḥ
kaumudī-maho^tsavaḥ
8.14b sa
ca
cira-kāla-parivartamāno
janita-paricayo
'bhimata-vadhū-jana-samāgama
iva
sa-snehaṃ
bahu
mānito
nagara-janena
rāksa
8.15 sa-bāṣpam
8.16 hā
deva
nanda
9
kaumudī kumudā^nande jagad-ānanda-hetunā
kīdṛśī sati candre 'pi nṛ-pa-candra tvayā vinā
kara
9.1 tado
so
loa-loaṇā^ṇanda-bhūdo
aṇ-ichhantassa
eva
tassa
ṇivārido
cāṇakka-hadaeṇa
9.2 etth-antare
tthaṇa-kalaseṇa
candautta-samuttejiā
siloa-paripāṭī
pavaṭṭidā
9.1b tataḥ
sa
loka-locanā^nanda-bhūto
'n-icchata
eva
tasya
nivāritaś
cāṇakya-hatakena
9.2b atrā^ntare
stana-kalśena
candragupta-samuttejikā
śloka-paripāṭī
pravartitā
puru
9.4 sattvodrekasyetyādi
pūrvoktaṃ
paṭhati
rākṣa
9.5 sa-harṣam
9.6 sādhu
stanakalaśa
sādhu
9.7 kāle
bheda-bījam
uptam
avaśyaṃ
phalam
upadarśayati
9.8 kutaḥ
10
sadyaḥ krīḍā-rasa-cchedaṃ
prākṛto 'pi na marṣayet
kiṃ nu lokā^dhikaṃ tejo
bibhrāṇaḥ pṛthivī-patiḥ
mala
10.1 sadyaḥ
krīḍe^ty-ādi
punaḥ
paṭhati
10.2 evam
etat
kara
10.4 tado
candautteṇa
aṇṇā-bhaṇga-kalusideṇa
pasaṅga-sūcidaṃ
amacca-guṇaṃ
pasaṃsia
apabbhaṃsido
ahiārādo
cāṇakka-hasao
10.4b tataś
candraguptenā^jñā-bhaṇga-kaluṣitena
prasaṅga-sūcitam
amātya-guṇaṃ
praśasyā^pabhraṃśito
'dhikārāc
cāṇakya-hatakaḥ
mala
10.5 sakhe
bhāgurāyaṇa
guṇa-praśaṃsayā
darśitaś
candraguptena
rākṣase
bhakti-pakṣa-pātaḥ
bhagu
10.6 na
tathā
guṇa-praśaṃsayā
yathā
cāṇakya-baṭor
nirākaraṇena
rākṣa
10.7 kim
ayam
evai^kaḥ
kaumudī-maho^tsava-pratiṣedhaś
candraguptasya
cāṇakyaṃ
prati
kopa-kāraṇam
utā^nyad
apy
asti
mala
10.8 sakhe
candraguptasyā^para-kopa-kāraṇā^nveṣaṇena
kiṃ
phalam
eṣa
paśyati
bhāgu
10.9 kumāra
matimāṃś
cāṇakyo
na
niṣ-prayojanam
eva
candraguptaṃ
kopayiṣyati
na
ca
kṛta-vedī
candragupta
etāvatā
gauravam
ullaṇghayiṣyati
10.10 sarvathā
cāṇakya-candraguptayoḥ
puṣkalāt
kāraṇād
yo
viśleṣa
utpadyeta
sa
ātyantiko
bhaviṣyatī^ti
kara
10.11 atthi
aṇṇaṃ
vi
candauttassa
kova-kāraṇaṃ
10.12 uvekkhido
aṇeṇa
avakkamanto
malaakedū
amacca-rakkhaso
a
tti
10.11b sty
anyad
api
candraguptasya
kopa-kāraṇam
10.12b upekṣito
'nenā^pakrāman
malayaketuḥ
amātya-rākṣasaś
ce^ti
rākṣa
10.13 sa-harṣam
10.14 sakhe
śakaṭadāsa
hasta-tala-gato
me
saṃprati
candragupto
bhaviṣyati
10.15 idānīṃ
candanadāsasya
bandhanān
mokṣas
tava
ca
putra-dāraiḥ
saha
samāgamaḥ
mala
10.16 sakhe
bhāgurāyaṇa
hasta-tala-gata
iti
vyāharataḥ
ko
'syā^bhiprāyaḥ
bhāgu
10.17 kim
anyat
10.18 cāṇakyād
apakṛṣṭasya
candraguptasyo^ddharaṇān
na
kiṃcit
kāryam
a-vaśyaṃ
paśyati
rākṣa
10.19 bhadra
hṛtā^dhikāraḥ
kva
sāṃpratam
asau
baṭuḥ
kara
10.20 tahiṃ
evva
pāḍaliutte
ahivasadi
10.20b tad
eva
pāṭaliputram
adhivasati
rākṣa
10.21 sā^vegam
10.22 bhadra
tatrai^va
prativasati
10.23 tapo-vanaṃ
na
gataḥ
pratijñāṃ
vā
punar
na
samārūḍhavān
kara
10.24 amacca
tapo-vaṇaṃ
gacchadi
tti
suṇīadi
10.24b amātya
tapo-vanaṃ
gacchatī^ti
śrūyate
rākṣa
10.25 śakaṭadāsa
ne^dam
upapadyate
10.26 paśya
11
devasya yena pṛthivī-tala-vāsavasya
svā^grā^sanā^panayanān nikṛtir na soḍhā
so 'yaṃ svayaṃ-kṛta-narā^dhipater manasvī
mauryāt kathaṃ nu paribhūtim imāṃ saheta
mala
11.1 sakhe
cāṇakyasya
vana-gamane
punaḥ
pratijñā^rohaṇe
vā
kā^sya
svā^rtha-siddhiḥ
bhāgu
11.2 nā^tyanta-dur-bodho
'yam
arthaḥ
11.3 yāvad
yāvac
cāṇakya-hatakaś
candraguptād
dūrī-bhavati
tāvat
tāvad
asya
svā^rtha-siddhiḥ
śaka
11.4 amātya
alam
anyathā
vikalpya
11.5 upapadyata
etat
11.6 paśyatv
amātyaḥ
12
rājñāṃ cūḍā-maṇī^ndu-dyuti-khacita-śikhe mūrdhni vinyasta-pādaḥ
svair evo^tpādyamānaṃ kim iti viṣa-hate maurya ājñā-vighātam
kauṭilyaḥ kopano 'pi svayam abhicaraṇe jñāta-duḥkhaḥ pratijñām
daivāt tīrṇa-pratijñaḥ punar api na karoty āyati-glāni-bhītaḥ
rākṣa
12.1 sakhe
śakaṭadāsa
evam
etat
12.2 gaccha
viśrāmaya
karabhakam
śaka
12.3 yathā^jñāpayaty
amātyaḥ
12.4 iti
karabhakeṇa
saha
niṣkrāntaḥ
rākṣa
12.5 aham
api
kumāraṃ
draṣṭum
icchāmi
mala
12.6 upasṛtya
12.7 aham
evā^ryaṃ
draṣṭum
āgataḥ
rākṣa
12.8 nāṭyenā^valokya
12.9 aye
kumāraḥ
12.10 āsanād
utthāya
12.11 idam
āsanam
12.12 upaveṣṭum
arhati
kumāraḥ
mala
12.13 ayam
upaviśāmi
12.14 upaviśatv
āryaḥ
12.15 yathā^rham
upaviṣṭāḥ
12.16 ārya
api
sahyā
śiro-vedanā
rākṣa
12.17 kumāra
kumārasyā^dhirāja-śabdenā^'-tiraskṛte
kumāra-śabde
kuto
me
śiro-vedanāyāḥ
sahyatā
mala
12.18 ūrī-kṛtam
etad
āryeṇa
na
duṣ-prāpaṃ
bhaviṣyati
12.19 tat
kiyantaṃ
kālam
asmābhir
evaṃ
saṃbhṛta-balair
api
śatru-vyasanam
udīkṣamānair
udāsitavyam
rākṣa
12.20 kumāra
kuto
'dyā^pi
kāla-haraṇasyā^vakāśaḥ
12.21 pratiṣṭhasva
vijayāya
mala
12.22 ārya
śatru-vyasanam
upalabdham
rākṣa
12.23 upalabdham
rākṣa
12.25 saciva-vyasanaṃ
kim
anyat
12.26 upakṛṣṭaś
cāṇakyāc
candraguptaḥ
mala
12.27 ārya
saciva-vyasanam
a-vyasanam
eva
rākṣa
12.28 anyeṣāṃ
bhū-patīnāṃ
kadācid
amātya-vyasanam
a-vyasanaṃ
syāt
12.29 na
punaś
candraguptasya
mala
12.30 ārya
nai^tad
evam
12.31 candragupta-prakṛtīnāṃ
cāṇakya-doṣā
evā^parāga-hetavas
tasmiṃś
ca
nirākṛte
prathamam
api
candragupte
'nuraktāḥ
saṃprati
sutarām
eva
tatrā^nurāgaṃ
darśayiṣyanti
rākṣa
12.32 mā
mai^vam
12.33 tāḥ
khalu
dvi-prakārāḥ
prakṛtayaś
candragupta-saho^tthāyinyo
nandā^nuraktāś
ca
12.34 tatra
candragupta-saho^tthāyinīnāṃ
cāṇakya-doṣā
eva
virāga-hetavo
na
nanda-kulā^nuraktānām
12.35 tās
tu
khalu
nanda-kulam
anena
pitṛ-bhūtaṃ
ghātitam
ity
aparāgā^'-marṣābhyāṃ
viprakṛtāḥ
satyaḥ
svā^śrayam
a-labhamānāś
candraguptam
evā^nurvatante
12.36 tvādṛśaṃ
punaḥ
pratipakṣo^ddharaṇe
saṃbhāvita-śaktim
abhiyoktāram
āsādya
kṣipram
enaṃ
parityajya
tvām
evā^śrayiṣyante
12.37 atra
nidarśanaṃ
vayam
eva
mala
12.38 ārya
kim
etad
ekam
eva
saciva-vyasanam
abhiyoga-kāraṇaṃ
candraguptasyā^hosvid
anyad
apy
asti
rākṣa
12.39 kim
anyair
bahubhir
api
etad
dhi
pradhānatamam
mala
12.40 ārya
katham
iva
pradhānatamam
12.41 kim
idānīṃ
candraguptaḥ
sva-kārya-dhurām
anyatra
mantriṇy
ātmani
vā
samāsajya
svayaṃ
pratividhātum
a-samarthaḥ
rākṣa
12.42 bāḍham
a-samarthaḥ
12.43 kutaḥ
svā^yatta-siddhiṣū^bhayā^yatta-siddhiṣu
vā
bhūmi-pāleṣu
tat
saṃbhavati
12.44 candraguptas
tu
dur-ātmā
nityaṃ
sacivā^yatta-siddhāv
eva
sthitaś
cakṣur-vikala
ivā^'-pratyakṣa-loka-vyavahāraḥ
katham
iva
svayaṃ
pratividhātuṃ
samarthaḥ
syāt
13
atyucchrite mantriṇi pārthive ca viṣṭabhya pādāv upatiṣṭhate śrīḥ
sā strī-sva-bhāvād a-sahā bharasya tayor dvayor ekataraṃ jahāti
14
nṛpo 'pakṛṣṭaḥ sacivāt tad-arpaṇaḥ stanandhayo 'tyanta-śiśuḥ stanād iva
a-drṣṭa-loka-vyavahāra-manda-dhīr muhūrtam apy utsahate na vartitum
mala
14.1 ātma-gatam
14.2 diṣṭyā
na
sacivā^yatta-tantro
'smi
14.3 prakāśam
14.4 yady
apy
evaṃ
tathā
'pi
bahuṣv
abhiyoga-kāraṇeṣu
satsu
vyasanam
abhiyuñjānasya
śatrum
abhiyoktur
nai^kāntikī
kārya-siddhim
avagantum
arhati
rākṣa
14.5 aikāntikīm
eva
kārya-siddhim
avagantum
arhati
kumāraḥ
14.6 kutaḥ
15
tvayy utkṛṣṭa-bale 'bhiyoktari nṛpe nandā^nurakte pure
cāṇakye calitā^dhikāra-vimukhe maurye nave rājani
svā^dhīne mayi
15
mārga-mātra-kathana-vyāpāra-yogo^dyame
tvad-vāñchā^ntaritāni saṃprati vibho tiṣṭhanti sādhyāni naḥ
mala
15.2 yady
evam
abhiyoga-kālam
āryaḥ
paśyati
tataḥ
kim
āsyate
16
uttuṅgās tuṅga-kūlaṃ sruta-mada-salilāḥ prasyandi-salilaṃ
śyāmāḥ śyāmo^pakaṇṭha-drumam ati-mukharāḥ kallola-mukharam
srotaḥ-khātā^vasīdat-taṭam uru-daśanair utsādita-taṭāḥ
śoṇaṃ sindūraśoṇā mama gaja-patayo 'pāsyantu śataśaḥ
17
gambhīra-garjita-ravāḥ sva-madā^mbu-miśram
āsāra-varṣam iva śīkaram udgirantyaḥ
vindhyaṃ vikīrṇa-salilā iva megha-mālā
rundhantu vāraṇa-ghaṭā nagaraṃ madīyāḥ
puruṣaḥ
17.3 praviśya
17.4 āṇavedu
amacco
17.4b ājñāpayatu
amātyaḥ
rākṣa
17.5 priyaṃvadaka
jñāyatāṃ
sāṃvatsarikāṇāṃ
dvāri
kas
tiṣṭhati
puru
17.6 jaṃ
amacco
āṇavedi
17.6b yad
amātya
ājñāpayati
17.7 niṣkramya
punaḥ
praviśya
17.8 amacca
eso
khu
saṃvacchario
kkhavaṇao
17.8b amātya
eṣa
khalu
sāṃvatsatikaḥ
kṣapaṇakaḥ
rākṣa
17.9 ātma-gatam
17.10 a-nimittaṃ
sūciyitvā
17.11 kathaṃ
prathamam
eva
kṣapaṇakaḥ
puru
17.12 jīvasiddhī
17.12b jīvasiddhiḥ
rākṣa
17.13 prakāśam
17.14 a-bībhatsa-darśanaṃ
kṛtvā
praveśaya
puru
17.15 taha
17.15b tathā
17.16 iti
niṣkrāntaḥ
kṣapaṇakaḥ
17.17 praviśya
18
sāsaṇam alihantāṇaṃ paḍivajjaha moha-vāhi-vejjāṇaṃ
je mutta-mātta-kaḍuaṃ pacchā patthaṃ uvadisanti
18b
śāsanam arhatāṃ pratipadyadhvaṃ moha-vyādhi-vaidyānām
ye muhūrta-mātra-kaṭukaṃ paścāt pathyam upadiśanti
rākṣa
18.3 bhadanta
nirūpyatāṃ
tāvad
asmat-prasthāna-divasaḥ
kṣapa
18.4 nāṭyena
cintayitvā
18.5 sāvagā
ṇirūvidā
mae
āmajjh-aṇṇādo
ṇivvutta-savva-kallāṇā
tihī
saṃpuṇṇa-candā
puṇṇamāsī
18.6 tuhmāṇaṃ
uttalāe
disāe
dakkhiṇāṃ
disaṃ
patthidāṇaṃ
a-daskhiṇe
ṇakkhatte
18.7 avi
a
18.5b śrāvaka
nirūpitā
mayā
madhyā^hnān
nirvṛtta-sarva-kalyāṇā
tithiḥ
saṃpūrṇa-candrā
paurṇamāsī
18.6b yuṣmākam
uttarasyā
diśo
dakṣiṇāṃ
diśaṃ
prasthitānāṃ
a-dakṣiṇaṃ
nakṣatram
18.7b api
ca
19
atthā^himuhe sūre udie saṃpuṇṇa-maṇḍale cande
gamaṇaṃ budhasya lagge udid-atthamide a kedummi
19b
astā^bhimukhe sūrye udite saṃpūrṇa-maṇḍale candre
gamanaṃ budhasya lagne uditā^stamite ca ketau
rākṣa
19.1 bhadanta
tithir
eva
na
śudhyati
kṣapa
19.2 sā^vegā
19.3 śāvagā
19.3b śrāvaka
20
ekka-guṇā hoi tithi caug-guṇe hoi ṇakkhatte
causatti-guṇe lagge ese joisa-tanta-siddhante
20b
eka-guṇā bhavati tithiś catur-guṇaṃ bhavati nakṣatram
catuḥṣaṣṭi-guṇaṃ lagnam eṣa jyotiṣa-tantra-siddhāntaḥ
21
lagge hoi su-lagge kūla-ggahaṃ palihalijj āśu
pāvihi dīhaṃ lābhaṃ candassa baleṇa gacchante
21b
lagnaṃ bhavati sulagnaṃ krūraṃ grahaṃ parihara āśu
prāpnuhi dīrghaṃ lābhaṃ candrasya balena gacchan
rākṣa
21.1 bhadanta
aparaiḥ
sāṃvatsarikaiḥ
saha
saṃvādyatām
kṣapa
21.2 saṃvādedu
sāvago
21.3 ahaṃ
uṇa
gamissaṃ
21.2b saṃvādayatu
śrāvakaḥ
21.3b ahaṃ
punar
gamiṣyāmi
rākṣa
21.4 na
khalu
kupito
bhadantaḥ
kṣapa
21.5 kuvide
ṇa
tuhmāṇaṃ
bhadante
21.5b kupito
na
yuṣmākaṃ
bhadantaḥ
kṣapa
21.7 bhaavaṃ
kaanto
21.8 jeṇa
attaṇo
pakkhaṃ
ujjhia
para-pakkho
ppamāṇī-karīadi
21.7b bhagavān
kṛtāntaḥ
21.8b yenā^tmanaḥ
pakṣam
ujjhitvā
pura-pakṣaḥ
pramāṇī-kriyate
21.9 iti
niṣkrāntaḥ
kṣapaṇakaḥ
rākṣa
21.10 priyaṃvadaka
jñāyatāṃ
kā
velā
vartata
iti
priyaṃ
21.11 atthā^hilāsī
bhaavaṃ
sūro
21.11b astā^bhilāṣī
bhagavān
sūryaḥ
rākṣa
21.12 utthāya
vilokya
21.13 aye
astā^bhilāṣī
bhagavān
bhāskaraḥ
21.14 saṃprati
hi
22
āvir-bhūtā^nurāgāḥ kṣaṇam udaya-girer ujjihānasya bhānoḥ
parṇa-cchāyaiḥ purastād upavana-taravo dūram āśv eva gatvā
ete tasmin nivṛttāḥ punar apara-giri-prānta-paryasta-bimbe
prāyo bhṛtyās tyajanti pracalita-vibhavaṃ svāminaṃ sevamānāḥ
22.1 iti
niṣkrāntāḥ
sarve
iti rākṣaso^dyogo nāma caturtho 'ṅkaḥ