0.1 tataḥ
praviśaty
āhituṇḍikaḥ
1
jāṇanti tanta-juttiṃ jaha-ṭhṭhiaṃ maṇḍalaṃ ahilihanti
je manta-rakkhaṇa-parā te sappa-ṇarā^hive uvaaranti
1b
jānanti tantra-yuktiṃ yathā-sthitaṃ maṇḍalam abhilikhanti
ye mantra-rakṣaṇa-parās te sarpa-narā^dhipa upacaranti
2
kauṭilya-dhī-rajju-nibaddha-mūrtiṃ
manye sthirāṃ maurya-nṛpasya lakṣmīm
upāya-hastair api rākṣasena
nikṛṣayamāṇām iva lakṣayāmi
3
viruddhayor bhṛśam iha mantri-mukhyayor
mahāvane vana-gajayor ivā^ntare
a-niścayād gaja-vaśayeva bhītayā
gatā^'-gatair dhruvam iha khidyate śriyā
3.3 tataḥ
praviśaty
āsana-sthaḥ
sva-bhavana-gataḥ
puruṣeṇā^nugamyamānaḥ
sa-cinto
rākṣasaḥ
rākṣa
3.4 sa-bāṣpam
3.5 kaṣṭaṃ
bhoḥ
kaṣṭam
4
vṛṣṇīnām iva nīti-vikrama-guṇa-vyāpāra-śānta-dviṣāṃ
nandānāṃ vipule kule '-karuṇayā nīte niyatyā kṣayam
cintā^veśa-samākulena manasā rātriṃ-divaṃ jāgrataḥ
sai^ve^yaṃ mama citra-karma-racanā bhittiṃ vinā vartate
5
ne^daṃ vismṛta-bhaktinā na viṣaya-vyāsaṅga-rūḍhā^tmanā
prāṇa-pracyuti-bhīruṇā na ca mayā nā^tma-pratiṣṭhā^rthinā
aty-arthaṃ para-dāsyam etya nipuṇaṃ nītau mano dīyate
devaḥ svarga-gato 'pi śātrava-vadhenā^rādhitaḥ syād iti
6
ānanda-hetum api devam apāsya nandaṃ
saktā^si kiṃ kathaya vairiṇi maurya-putre
dānāmvurājir iva gandha-gajasya nāśe
tatrai^va kiṃ na capale pralayaṃ gatā^si
7
pṛthivyāṃ kiṃ dagdhāḥ prathita-kula-jā bhūmi-patayaḥ
patiṃ pāpe mauryaṃ yad asi kula-hīnaṃ vṛtavatī
prakṛtyāṃ vā kāśa-prabhava-kusuma-prānta-capalā
purandhrīṇāṃ prajñā puruṣa-guṇa-vijñāna-vimukhī
8
iṣṭā^tma-jaḥ sapadi sā^nvaya eva devaḥ
śārdūla-potam iva yaṃ paripoṣya naṣṭaḥ
tasyai^va buddhi-viśikhena bhinadmi marma
varmī-bhaved yadi na daivam a-dṛśya-rūpam
9
kāmaṃ nandam iva pramathya jarayā cāṇakya-nītyā yathā
dharmo maurya iva krameṇa nagare nītaḥ pratiṣṭhāṃ mayi
taṃ saṃpraty upacīyamānam anu me labdhā^ntaraḥ sevayā
lobho rākṣasavaj jayāya yatate jetuṃ na ṣaknoti ca
rākṣa
9.5 ārya
abhivādaye
9.6 priyaṃvadaka
āsanam
ānīyatām
puru
9.7 edaṃ
āsaṇaṃ
9.8 upavisadu
ajjo
9.7b idam
āsanam
9.8b upaviśatu
āryaḥ
kañcu
9.9 upaviśya
9.10 kumāro
malayaketur
amātyaṃ
vijñāpayati
9.11 cirāt-prabhṛty
āryaḥ
parityakto^cita-śarīra-saṃskāra
iti
pīḍyate
me
hṛdayam
9.12 yady
api
sahasā
svāmi-guṇā
na
śakyante
vismarttuṃ
tathā^pi
mad-vijñāpanāṃ
mānayitum
arhaty
āryaḥ
9.13 ity
ābharaṇāni
pradarśya
9.14 imāny
ābharaṇāni
kumāreṇa
sva-śarīrād
avatārya
preṣitāni
dhārayitum
arhaty
āryaḥ
rākṣa
9.15 arya
jājale
vijñāpyatām
asmad-vacanāt
kumāraḥ
9.16 vismṛtā
eva
bhavad-guṇa-pakṣa-pātena
svāmi-guṇāḥ
9.17 kiṃtu
10
na tāvan nir-vīryaiḥ para-paribhavā^krānti-kṛpaṇair
vahāmy aṅgair ebhiḥ pratanum api saṃskāra-racanām
na yāvan niḥśeṣa-kṣapita-ripu-cakrasya nihitaṃ
sugāṅge hemāṅgaṃ nṛvara tava siṃhā^sanam idam
kañcu
10.1 amātye
netari
su-labham
tat
kumārasya
10.2 tat
pratimānyatāṃ
kumārasya
prathamaḥ
praṇayaḥ
rākṣa
10.3 ārya
kumāra
ivā^n-atikramaṇiya-vacano
bhavān
api
10.4 tad
anuṣṭhiyatāṃ
kumārasyā^jñā
kañcu
10.5 nāṭyena
bhūṣaṇāni
paridhāpya
10.6 svasti
bhavate
sādhayāmy
aham
rākṣa
10.7 ārya
abhivādaye
kañcukī
10.8 niṣkrāntaḥ
rākṣa
10.9 priyaṃvadaka
jñāyatāṃ
ko
'smad-darśanā^rthī
dvāri
tiṣṭhatī^ti
puru
10.10 jaṃ
amacco
āṇavedi
10.10b yad
amātya
ājñāpayati
10.11 iti
parikramya
āhituṇḍikaṃ
dṛṣṭvā
10.12 ajja
ko
tumaṃ
10.12b ārya
kas
tvam
āhi
10.13 bhadda
aham
khu
āhituṇḍio
jiṇṇaviso
ṇāma
10.14 icchāmi
amaccassa
purado
sappehiṃ
kheliduṃ
10.13b bhadra
ahaṃ
khalv
āhituṇḍiko
jīrṇaviṣo
nāma
10.14b icchāmy
amātyasya
purataḥ
sarpaiḥ
khelitum
puru
10.15 ciṭhṭha
jāva
amaccassa
ṇivedemi
10.15b tiṣṭha
yāvad
amātyāya
nivedayāmi
10.16 rākṣasam
upasṛsya
10.17 amacca
eso
khu
sappo^pajīvī
icchadi
sappaṃ
daṃseduṃ
10.17b amātya
eṣa
khalu
sarpo^pajīvī
icchati
sarpaṃ
darśayitum
rākṣa
10.18 vāmā^kṣi-spandanaṃ
sūcayitvā
ātmagatam
10.19 kathaṃ
prathamam
eva
sarpa-darśanam
10.20 prakāśam
10.21 priyaṃvadaka
na
naḥ
kautūhalaṃ
sarpa-darśane
tat
paritoṣya
visarjayai^nam
priyaṃ
10.22 tathā
10.23 ity
āhituṇḍikam
upasṛtya
10.24 ajja
eso
khu
de
daṃsaṇa-kajjeṇa
amacco
pasādaṃ
karedi
10.25 ṇa
uṇa
sappa-daṃsaṇeṇa
10.24b ārya
eṣa
khalu
te
darśana-kāryeṇā^mātyaḥ
prasādaṃ
karoti
10.25b na
punaḥ
sarpa-darśanena
āhi
10.26 bhaddamuha
viṇṇavehi
amaccaṃ
ṇa
kevalaṃ
ahaṃ
sappo^pajīvī
pāuḍa-kavī
kkhu
ahaṃ
10.27 tā
jai
me
daṃsaṇeṇa
amacco
pasādaṃ
ṇa
karedi
tā
edaṃ
pattaaṃ
vāceduṃ
pasīdadu
tti
10.26b bhadramukha
vijñāpayā^mātyaṃ
na
kevalam
ahaṃ
sarpo^pajīvī
prākṛta-kaviḥ
khalv
aham
10.27b tasmād
yadi
me
darśanenā^mātyaḥ
prasādaṃ
na
karoti
tadā
etat
patrakaṃ
vācayituṃ
prasīdatv
iti
priyaṃ
10.28 patraṃ
gṛhītvā
rākṣasam
upasṛtya
10.29 ajja
eso
khu
amaccaṃ
viṇṇavedi
ṇa
kevalaṃ
ahaṃ
sappo^pajīvī
pāuḍa-kavī
khu
ahaṃ
10.30 tā
jai
me
amacco
daṃsaṇeṇa
pasādaṃ
ṇa
karedi
tado
edaṃ
vi
dāva
pattaaṃ
vāceduṃ
pasīdadu
tti
10.29b ārya
eṣa
khalv
amātyaṃ
vijñāpayati
na
kevalam
ahaṃ
sarpo^pajīvī
prākṛta-kavīḥ
khalv
aham
10.30b tasmād
yadi
me
amātyo
darśanena
prasādaṃ
na
karoti
tadā
etad
api
tāvat
patrakaṃ
vācayituṃ
prasīdatv
iti
rākṣa
10.31 patraṃ
gṛhītvā
vācayati
11
pāūṇa nir-avasesaṃ kusuma-rasaṃ attaṇo kusaladāe
jaṃ uggirei bhamaro aṇṇāṇaṃ kuṇai taṃ kajjaṃ
11b
pītvā nir-avaśeṣaṃ kusuma-rasam ātmanaḥ kuśalatayā
yad udgirati bhramaraḥ anyeṣāṃ karoti tat kāryam
priyaṃ
11.8 tathe^ti
āhituṇḍikam
upasṛtya
11.9 upasappadu
ajjo
11.9b upasarpatu
āryaḥ
āhi
11.10 nāṭyeno^pasṛtya
vilokya
ca
sva-gatam
11.11 saṃskṛtam
āśritya
11.12 ayam
amātya-rākṣasaḥ
11.13 sa
eṣaḥ
12
vāmāṃ bāhu-latāṃ niveśya śithilaṃ kaṇṭhe vivṛttā^nanā
skandhe dakṣiṇayā balān nihitayā^py aṅke patantyā muhuḥ
gāḍhā^liṅgana-saṅga-pīḍita-mukhaṃ yasyo^dyamā^śaṅkinī
mauryasyo^rasi nā^dhunā^pi kurute vāme^taraṃ śrī stanam
rākṣa
12.3 vilokya
12.4 aye
virādha
12.5 ity
arddho^kte
12.6 nanu
prarūḍha-śmaśruḥ
12.7 priyaṃvadaka
bhujaṅgair
idānīṃ
vinodayitavyam
12.8 tad
viśramyatām
itaḥ
parijanena
12.9 tvam
api
svā^dhikāram
a-śūnyaṃ
kuru
priyaṃ
12.10 tathe^ti
12.11 sa-parivāro
niṣkrāntaḥ
rākṣa
12.12 sakhe
virādhagupta
idam
āsanam
āsyatām
rākṣa
12.14 nirvarṇya
12.15 aye
deva-pāda-padmo^pajīvino
'vasthe^yam
12.16 iti
roditi
virā
12.17 amātya
alaṃ
śokena
12.18 nā^ti-cirād
amātyo
'smān
purātanīm
avasthām
āropayiṣyati
rākṣa
12.19 sakhe
varṇaya
kusumapura-vṛttāntam
virā
12.20 amātya
vistīrṇaḥ
kusumapura-vṛttāntas
tat
kutaḥ
prabhṛti
varṇayāmi
rākṣa
12.21 sakhe
cadraguptasyai^va
tāvan
nagara-praveśāt
prabhṛti
asmat-prayuktaiḥ
tīkṣṇa-rasa-dāyibhiḥ
kim
anuṣṭhitam
ity
ādy
āditaḥ
śrotum
icchāmi
virā
12.22 eṣa
kathayāmi
12.23 asti
tāvac
chaka-yavana-kirāta-kāmboja-pārasīka-bālhīka-prabhṛtibhiḥ
cāṇakya-mati-parigṛhītaiś
candragupta-parvateśvara-balair
udadhibhir
iva
pralayo^ccalita-salilaiḥ
samantād
uparuddhaṃ
kusumapuram
rākṣa
12.24 śastram
ākṛṣya
sa-sambhramam
12.25 ayi
mayi
sthite
kaḥ
kusumapuram
uparotsyati
12.26 pravīraka
pravīraka
kṣipram
idānīm
13
prākāraṃ paritaḥ śarā^sana-dharaiḥ kṣipraṃ parikramyatāṃ
dvāreṣu dviradaiḥ prati-dvipa-ghaṭā-bheda-kṣamaiḥ sthīyatām
tyaktvā mṛtyu-bhayaṃ prahartu-manasaḥ śatror bale dur-bale
te niryāntu mayā sahai^ka-manaso yeṣām abhīṣṭaṃ yaśaḥ
virā
13.1 amātyā^lam
āvegena
13.2 vṛttam
idaṃ
varṇyate
rākṣa
13.3 niḥśvasya
13.4 kaṣṭaṃ
vṛttam
idam
13.5 mayā
punar
jñātaṃ
sa
evā^yaṃ
kāla
iti
13.6 śastam
utsṛjya
13.7 hā
deva
nanda
smarāmi
te
rākṣasaṃ
prati
prasādā^tiśayam
13.8 tvam
atra
saṅgrāma-kāle
14
yatrai^ṣā megha-nīlā carati gaja-ghaṭā rākṣasas tatra yāyād
etat pāripluvā^mbhaḥ-pluti turaga-balaṃ vāryatāṃ rākṣasena
pattīnāṃ rākṣaso 'ntaṃ nayatu balam iti preṣayan mahyam ājñām
ajñāsīḥ prīti-yogāt sthitam iva nagare rākṣasānāṃ sahasram
virā
14.2 tataḥ
samantād
uparuddhaṃ
kusumapuram
avalokya
bahu-divasa-pravṛttam
atimahad
uparodha-vaiśasam
upari
paurāṇāṃ
parivartamānam
a-sahamāne
tasyām
apy
avasthāyāṃ
paura-janā^pekṣayā
suraṅgām
etyā^pakrānte
tapo-vanāya
deve
sarvārthasiddhau
svāmi-virahāt
praśithilī-kṛta-prayatneṣu
yuṣmad-baleṣu
jaya-ghoṣaṇā-vyāghātā^di-sāhasā^numiteṣv
antar-nagara-vāsiṣu
punar
api
nanda-rājya-pratyānayanāya
suraṅgayā
bahir
apagateṣu
yuṣmāsu
candragupta-nidhanāya
yuṣmat-prayuktayā
viṣa-kanyakā
ghātite
tapasvini
parvateśvare
rākṣa
14.3 sakhe
paśyā^ścaryam
15
karṇene^va viṣā^ṅganai^ka-puruṣa-vyāpādinī rakṣitā
hantuṃ śaktir ivā^rjunaṃ balavatī yā candraguptaṃ mayā
sā viṣṇor iva viṣṇugupta-hatakasyā^tyantika-śreyase
haiḍimbeyam ivai^tya parvata-nṛpaṃ tad vadhyam evā^vadhīt
virā
15.1 amātya
daivasyā^tra
kāma-cāraḥ
kiṃ
kriyatām
virā
15.3 tataḥ
pitṛ-vadha-trāsād
apakrānte
kumāre
malayaketau
viśvāsite
parvataka-bhrātari
vairocake
prakāśite
ca
candraguptasya
nanda-bhavana-praveśe
cāṇakya-hatakena
āhūyā^bhihitāḥ
sarva
eva
kusumapura-nivāsinaḥ
sūtra-dhārāḥ
yathā
sāṃvatsarikā^deśād
ardha-rātra-samaye
candraguptasya
nanda-bhavana-praveśo
bhaviṣyati
15.4 tataḥ
pūrva-dvārāt
prabhṛti
saṃskriyatāṃ
rāja-bhavanam
iti
15.5 tataḥ
sūtra-dhārair
abhihitam
ārya
prathamam
eva
devasya
candraguptasya
nanda-bhavana-praveśam
upalabhya
sutra-dhāreṇa
dāruvarmaṇā
kanaka-toraṇa-nyāsā^dibhiḥ
saṃskāra-viśeṣaiḥ
saṃskṛtaṃ
prathama-rāja-bhavana-dvāram
15.6 asmābhir
idānīm
abhyantare
saṃskāra
āyeya
iti
15.7 tataś
cāṇakya-baṭunā
an-ādiṣṭenai^va
sūtradhāreṇa
dāruvarmaṇā
saṃskṛtaṃ
rāja-bhavana-dvāram
iti
parituṣṭene^va
su-ciraṃ
dāruvarmaṇo
dākṣyaṃ
praśasyā^bhihitam
a-cirād
asya
dākṣyasyā^nurūpaṃ
phalam
adhigamiṣyasi
dāruvarmann
iti
rākṣa
15.8 so^dvegam
15.9 sakhe
kutaś
cāṇakya-baṭoḥ
paritoṣaḥ
15.10 a-phalam
an-iṣṭa-phalaṃ
vā
dāruvarmaṇaḥ
prayatnam
avagacchāmi
15.11 yad
anena
buddhi-mohād
athavā
rāja-bhakti-prakarṣān
niyoga-kālam
a-pratīkṣamāṇena
janitaś
cāṇakya-baṭoś
cetasi
balavān
vikalpaḥ
15.12 tatas
tataḥ
virā
15.13 tataś
cāṇakya-hatakenā^nukūla-lagna-vaśād
ardha-rātra-samaye
candraguptasya
nanda-bhavana-praveśo
bhaviṣyatī^ti
śilpinaḥ
paurāṃś
ca
gṛhītā^rthān
kṛtvā
tasminn
eva
kṣaṇe
parvateśvara-bhrātaraṃ
vairocakam
ekā^sane
candraguptena
saho^paveśya
kṛtaḥ
pṛthvī-rājya-vibhāgaḥ
rākṣa
15.14 kiṃ
vā^tisṛṣṭaḥ
parvaka-bhrātre
vairocakāya
pūrva-pratiśrutaḥ
rājyā^rdha-vibhāgaḥ
rākṣa
15.16 sva-gatam
15.17 niyatam
ati-dhūrtena
cāṇakya-baṭunā
tasyā^pi
tapasvinaḥ
kam
apy
upāṃśu-vadham
ākalayya
parvateśvara-vināśena
janitam
a-yaśaḥ
pramārṣṭhum
eṣa
loka-prasiddhir
upacitā
15.18 prakāśam
15.19 tatas
tataḥ
virā
15.20 tataḥ
prathamam
eva
prakāśite
rātrau
candraguptasya
nanda-bhavana-praveśe
kṛtā^bhiṣeke
kila
vairocake
vimala-muktāmaṇi-parikṣepa-viracita-citra-paṭa-maya-vārabāṇa-pracchādita-śarīre
maṇi-maya-mukuṭa-nibiḍa-niyamita-ruciratara-maulau
surabhi-kusuma-dāma-vaikakṣyā^vabhāsita-vipula-vakṣaḥ-sthale
paricitatamair
apy
an-abhijñāyamānā^kṛtau
cāṇakya-hatakā^deśāc
candragupto^pavāhyāṃ
candralekhāṃ
nāma
gaja-vaśām
āruhya
candraguptā^nuyāyinā
rāja-lokenā^nugamyamāne
devasya
nandasya
bhavanaṃ
praviśati
vairocake
yuṣmat-prayuktena
dāruvarmaṇā
sūtra-dhāreṇa
candragupto
'yam
iti
matvā
tasyo^pari
pātanāya
sajjī-kṛtaṃ
yantra-toraṇam
15.21 atrā^ntare
bahir
nigṛhīta-vāhaneṣu
sthiteṣu
candraguptā^nuyāyiṣu
nṛpeṣu
yuṣmat-prayuktenai^va
candragupta-niṣādinā
varvarakeṇa
kanaka-daṇḍikā^ntar-nihitām
asi-putrikā^kraṣṭu-kāmenā^valambitā
kareṇa
kanaka-śṛṅkhalā^valambinī
kanaka-daṇḍikā
rākṣa
15.22 ubhayor
apy
a-sthāne
yatnaḥ
virā
15.23 atha
jaghanā^bhighātam
utprekṣamāṇā
gaja-vadhūr
ati-javanatayā
gaty-antaram
ārūḍhavatī
15.24 prathama-gaty-anurodha-pratyākalita-muktena
prabhraṣṭa-lakṣyaṃ
patatā
yantra-toraṇenā^kṛṣṭa-kṛpāṇī-vyagra-pāṇir
an-āsādayann
eva
candraguptā^śayā
vairocakaṃ
hatas
tapasvī
varvarakaḥ
15.25 tato
dāruvarmaṇā
yantra-toraṇa-nipātanād
ātma-vadham
ākalayya
pūrvam
evo^ttuṅga-toraṇa-sthalam
ārūḍhena
yantra-ghaṭṭana-bījaṃ
loha-kīlakam
ādāya
hastinī-gata
eva
hatas
tapasvī
vairocakaḥ
rākṣa
15.26 kaṣṭam
an-artha-dvayam
āpatitam
15.27 na
hataś
candragupto
hatau
vairocaka-varvakau
daivena
15.28 atha
sūtra-dhāro
dāruvarmā
katham
virā
15.29 vairocaka-puraḥ-sareṇa
padāti-lokenai^va
loṣṭa-ghātaṃ
hataḥ
rākṣa
15.30 sā^stram
15.31 kaṣṭam
15.32 aho
vatsalena
suhṛdā
dāruvarmaṇā
viyuktāḥ
smaḥ
15.33 atha
tatratyena
bhiṣajā
abhayadattena
kim
anuṣṭhitam
virā
15.34 sarvam
anuṣṭhitam
rākṣa
15.35 saharṣam
15.36 kiṃ
hato
durātmā
candraguptaḥ
virā
15.37 amātya
daivān
na
hataḥ
rākṣa
15.38 sa-viṣādam
15.39 tat
kim
idānīṃ
kathayasi
sarvam
anuṣṭhitam
iti
virā
15.40 amātya
kalpipatam
anena
yoga-cūrṇa-miśritam
auṣadhaṃ
candraguptāya
15.41 tat
pratyakṣī-kurvatā
cāṇakya-hatakena
kanaka-bhājane
varṇā^ntaram
upalabhyā^bhihitaś
candraguptaḥ
15.42 vṛṣala
sa-viṣam
idam
auṣadhaṃ
na
pātavyam
iti
rākṣa
15.43 śaṭhaḥ
khalv
asau
baṭuḥ
15.44 atha
sa
vaidyaḥ
katham
virā
15.45 tad
evau^ṣadhaṃ
pāyito
mṛtaś
ca
rākṣa
15.46 sa-viṣādam
15.47 aho
mahān
vijñāna-rāśir
uparataḥ
15.48 atha
tasya
śayanā^dhikṛtasya
pramodakasya
kiṃ
vṛttam
rākṣa
15.50 so^dvegam
15.51 katham
iva
virā
15.52 sa
khalu
mūrkhas
taṃ
yuṣmābhir
atisṛṣṭaṃ
mahāntam
artha-rāśim
avāpya
mahatā
vyayeno^pabhoktum
ārabdhavān
15.53 tataḥ
kuto
'yaṃ
bhūyān
dhanā^gama
iti
pṛcchayamāno
yadā
vākya-bhedān
bahūn
agamat
tadā
cāṇakya-hatakena
vicitra-vadhena
vyāpāditaḥ
rākṣa
15.54 so^dvegam
15.55 katham
atrā^pi
daiveno^pahatā
vayam
15.56 atha
śayitasya
candraguptasya
śarīre
prahartum
asmat-prayuktānāṃ
rāja-gṛhasyā^ntar
bhitti-suraṅgām
etya
prathamam
eva
nivasatāṃ
bibhatsakā^dīnāṃ
ko
vṛttāntaḥ
virā
15.57 amātya
dāruṇo
vṛttāntaḥ
rākṣa
15.58 sā^vegam
15.59 kathaṃ
dāruṇo
vṛttāntaḥ
15.60 na
khalu
viditās
te
tatra
nivasantaś
cāṇakya-hatakena
virā
15.61 amātya
atha
kim
15.62 prāk
candragupta-praveśāc
chayana-gṛhaṃ
praviṣṭa-mātreṇai^va
nipuṇam
avalokayatā
dur-ātmanā
cāṇakya-hatakena
kasmāccid
bhitti-cchidrād
gṛhīta-bhaktā^vayavāṃ
niṣkrāmantīṃ
pipīlikā-paṅktim
avalokya
puruṣa-garbham
etad
gṛham
iti
gṛhītā^rthena
dāhitaṃ
tac
chayana-gṛham
15.63 tasmiṃś
ca
dahyamāne
dhūmā^varuddha-dṛṣṭayaḥ
prathama-vihita-nirgamana-mārgam
an-adhigamya
dvāraṃ
sarva
eva
bībhatsakā^dayo
jvalanam
upagamya
tatrai^va
naṣṭāḥ
rākṣa
15.64 sā^stram
15.65 kaṣṭaṃ
bhoḥ
kaṣṭam
15.66 sakhe
paśya
daiva-saṃpadaṃ
dur-ātmanaś
candragupta-hatakasya
15.67 kutaḥ
16
kanyā tasya vadhāya yā viṣa-mayī gūḍhaṃ prayuktā mayā
daivāt parvatakas tayā sa nihato yas tasya rājyā^rdha-hṛt
ye śastreṣu raseṣu ca praṇihitās tair eva te ghātitā
mauryasyai^va phalanti paśya vividha-śreyāṃsi man-nītayaḥ
virā
16.1 amātya
tathā^pi
khalu
prārabdham
a-parityājyam
eva
16.2 paśya
17
prārabhyate na khalu vighna-bhayena nīcaiḥ
prārabhya vighna-vihatā viramanti madhyāḥ
vighnaiḥ punaḥ punar api pratihanyamānāḥ
prārabdham uttama-janā na parityajanti
18
kiṃ śeṣasya bhara-vyathā na vapuṣi kṣmāṃ na kṣipaty eṣa yat
kiṃ vā nā^sti pariśramo dina-pater āste na yan niścalaḥ
kiṃ tv aṅgī-kṛtam utsṛjan kṛpaṇavac chlāghyo jano lajjate
nirvyūḍhaṃ pratipanna-vastuṣu satām etad dhi gotra-vratam
rākṣa
18.1 sakhe
prārabdham
a-parityājyam
iti
pratyakṣam
evai^tad
bhavatām
18.2 tatas
tataḥ
virā
18.3 tataḥ-prabhṛti
candragupta-śarīre
sahasra-guṇam
a-pramattaś
cāṇakya-hataka
ebhya
etad
īdṛśaṃ
bhavatī^ty
anviṣya
nigṛhītavān
pura-nivāsino
yuṣmadīyān
āpta-puruṣān
rākṣa
18.4 so^dvegam
18.5 kathaya
kathaya
ke
ke
nigṛhītāḥ
virā
18.6 prathaṃ
tāvat
kṣapaṇako
jīvasiddhiḥ
sa-nikāraṃ
nagarān
nirvāsitaḥ
rākṣa
18.7 sva-gatam
18.8 etāvat
sahyam
18.9 na
niṣ-parigrahaṃ
sthāna-bhraṃśaḥ
pīḍayiṣyati
18.10 prakāśam
18.11 vayasya
kam
aparādham
uddiśya
nirvāsitaḥ
virā
18.12 eṣa
rākṣasa-prayuktayā
viṣa-kanyayā
parvateśvaraṃ
vyāpāditavān
iti
rākṣa
18.13 sva-gatam
18.14 sādhu
kauṭilya
sādhu
18.15 svasmin
19
parihṛtam a-yaśaḥ pātitam asmāsu ca ghātito 'rdha-rājya-haraḥ
ekam api nīti-bījaṃ bahu-phalatām eti yasya tava
virā
19.3 tataś
candragupta-śarīram
abhidrogdhum
anena
vyāpāritā
dāruvarmā^daya
iti
nagare
prakhyāpya
śakaṭadāsaḥ
śūlam
āropitaḥ
rākṣa
19.4 sā^sram
19.5 hā
sakhe
śakaṭadāsa
a-yukta-rūpas
tavā^yam
īdṛśo
mṛtyuḥ
19.6 athavā
svāmy-artham
uparato
na
śocyas
tvam
19.7 vayam
evā^tra
śocyā
ye
nanda-kula-vināśe
'pi
jīvitum
icchāmaḥ
virā
19.8 amātya
svāmy-artha
eva
sādhayitavya
iti
prayatase
20
asmābhir amum evā^rtham
ālambya na jijīviṣām
para-loka-gato devaḥ
kṛta-ghnair nā^nugamyate
virā
20.2 etad
upalabhya
candanadāsenā^pavāhitam
amātya-kalatram
rākṣa
20.3 sakhe
krūrasya
cāṇakya-baṭor
viruddham
a-yuktam
anuṣṭhitaṃ
tena
virā
20.4 amātya
nanv
a-yuktataraḥ
suhṛd-drohaḥ
virā
20.6 tato
yācyamānenā^py
anena
na
samarpitam
amātya-kalatraṃ
yadā
tadā^ti-kupitena
cāṇakya-baṭunā
rākṣa
20.7 so^dvegam
20.8 na
khalu
vyāpāditaḥ
virā
20.9 na
hi
20.10 gṛhīta-gṛha-sāraḥ
sa-putra-kalatro
bandhanā^gāre
nikṣiptaḥ
rākṣa
20.11 tat
kiṃ
parituṣṭaḥ
kathayasi
apavāhitaṃ
rākṣasa-kalatram
iti
20.12 nanu
vaktavyaṃ
saṃyamitaḥ
sa-putra-kalatro
rākṣasa
iti
20.13 praviśya
puruṣaḥ
20.14 jedu
amajjo
20.15 eso
khu
saaḍadāso
paḍihāra-bhūmim
uvaṭhṭhido
20.14b jayatu
amātyaḥ
20.15b eṣa
khalu
śakaṭadāsaḥ
pratīhāra-bhūmim
upasthitaḥ
puru
20.17 kiṃ
aliaṃ
amacca-pādesu
viṇivedemi
20.17b kim
alīkam
amātya-pādeṣu
vinivedayāmi
rākṣa
20.18 sakhe
virādhagupta
katham
etat
virā
20.19 amātya
syād
etad
evaṃ
yato
bhavyaṃ
rakṣati
bhavitavyatā
rākṣa
20.20 priyaṃvadaka
kim
adyā^pi
cirayasi
20.21 kṣipraṃ
praveśayai^nam
puru
20.22 jaṃ
amacco
āṇavedi
20.22b yad
amātya
ājñāpayati
20.23 iti
niṣkrāntaḥ
20.24 tataḥ
praviśati
siddhārthakenā^nugamyamānaḥ
śakaṭadāsaḥ
21
dṛṣṭvā mauryam iva pratiṣṭhita-padaṃ śūlaṃ dharitryās tale
tal lakṣmīm iva cetanā-pramathinīṃ mūrdhā^vabaddha-srajam
śrutvā svāmy-aparopa-raudra-viṣamān āghata-turya-svanān
na dhvastaṃ prathamā^bhighāta-kaṭhinaṃ manye madīyaṃ manaḥ
22
a-kṣīṇa-bhaktiḥ kṣīṇo 'pi
nande svāmy-artham udvahan
pṛthivyāṃ svāmi-bhaktānāṃ
pramāṇe parame sthitaḥ
rākṣa
22.3 vilokya
sa-harṣam
22.4 sakhe
śakaṭadāsa
diṣṭyā
kauṭilya-gocara-gato
'pi
tvaṃ
dṛṣṭo
'si
22.5 tat
pariṣvajasva
mām
rākṣa
22.7 ciraṃ
pariṣvajya
22.8 idam
āsanam
āsyatām
rākṣa
22.10 sakhe
śakaṭadāsa
atha
ko
'yaṃ
me
īdṛśasya
hṛdayā^nandasya
hetuḥ
śaka
22.11 siddhārkaṃ
nirdiśya
22.12 anena
priya-suhṛdā
siddhārthakena
ghātakān
vidrāvya
vadhya-sthānād
apahṛto
'smi
rākṣa
22.13 sa-harṣam
22.14 bhadra
siddhārthaka
kiṃ
paryāptam
idam
asya
priyasya
22.15 tathā^pi
gṛhyatām
22.16 iti
sva-gātrād
avatārya
bhūṣaṇāni
prayacchāti
siddhā
22.17 gṛhītvā
pādayor
nipatya
sva-gatam
22.18 aaṃ
khu
ajjo^vadeso
22.19 hodu
taha
karissaṃ
22.18b ayaṃ
khalu
āryo^padeśaḥ
22.19b bhavatu
tathā
kariṣyāmi
22.20 prakāśam
22.21 amacca
ettha
me
paḍhama-paviṭhṭhassa
ṇa
'tthi
ko
'vi
paricido
jattha
edaṃ
amaccassa
pasādaṃ
ṇikkhinia
nivvudo
bhavissaṃ
22.22 tā
icchāmi
ahaṃ
imāe
muddāe
muddidaṃ
amaccassa
evva
bhaṇḍā^āre
ṭhāviduṃ
22.23 jadā
me
paoaṇaṃ
tadā
gehṇissaṃ
22.21b amātya
atra
me
prathama-praviṣṭasya
nā^sti
ko
'pi
paricitaḥ
yatre^mam
amātyasya
prasādaṃ
nikṣipya
nirvṛto
bhavāmi
22.22b tasmād
icchāmy
aham
etayā
mudrayā
mudritam
amātyasyai^va
bhāṇḍā^gāre
sthāpayitum
22.23b yadā
me
prayojanaṃ
tadā
grahīṣyāmi
rākṣa
22.24 bhadra
ko
doṣaḥ
22.25 śakaṭadāsa
evaṃ
kriyatām
śaka
22.26 yad
ājñāpayaty
amātyaḥ
22.27 mudrāṃ
vilokya
janā^ntikam
22.28 amātya
bhavan-nāmā^ṅkite^yaṃ
mudrā
rākṣa
22.29 vilokyā^tmagatam
22.30 satyaṃ
nagarān
niṣkrāmato
mama
hastād
brāhmaṇyā
utkaṇṭhā-vinodā^rthaṃ
gṛhītā
22.31 tat
katham
asya
hastam
upāgatā
22.32 prakāśam
22.33 bhadra
siddhārthaka
kutas
tvaye^yam
adhigatā
siddhā
22.34 atthi
kusumapure
maṇi-āra-seṭhṭhī
candanadāso
ṇāma
22.35 tassa
geha-duāra-paḍisare
paḍidā
mae
āsādidā
22.34b asti
kusumapure
maṇi-kāra-śreṣṭhī
candanadāso
nāma
22.35b tasya
geha-dvāra-parisare
patitā
mayā
āsāditā
siddhā
22.37 amacca
ettha
kiṃ
yujjai
22.37b amātya
atra
kiṃ
yujyate
rākṣa
22.38 bhadra
yan
mahā-dhanānāṃ
gṛhe
patitasyai^vaṃ-vidhasyo^palabdhir
iti
śaka
22.39 sakhe
siddhārthaka
amātya-nāmā^ṅkitā^yaṃ
mudrā
22.40 tad
ito
bahutareṇā^rthena
bhavantam
amātyas
toṣayiṣyati
22.41 dīyatām
eṣā
siddhā
22.42 ajja
ṇaṃ
pasādo
eso
jaṃ
imāe
muddāe
amacco
pariggahaṃ
karedi
22.42b ārya
nanu
prasāda
eṣa
yad
asyā
mudrāyā
amātyaḥ
parigrahaṃ
karoti
22.43 iti
mudrām
arpayati
rākṣa
22.44 sakhe
śakaṭadāsa
anayai^va
mudrayā
svā^dhikāre
vyavahartavyaṃ
bhavatā
śaka
22.45 yad
ājñāpayaty
amātyaḥ
siddhā
22.46 amacca
kiṃ
api
viṇṇavemi
22.46b amātya
kim
api
vijñāpayāmi
rākṣa
22.47 brūhi
viśrabdham
siddhā
22.48 jāṇādi
evva
amacco
jaha
cāṇakka-baḍuasya
pippiṇaṃ
kadua
ṇa
'tthi
puṇo
pāḍiliutte
paveso
tti
icchāmi
ahaṃ
amacca-calaṇe
eva
sussūsidum
22.48b jānāty
evā^mātyo
yathā
cāṇakya-baṭukasya
vipriyaṃ
kṛtvā
nā^sti
punaḥ
pāṭaliputre
praveśa
iti
icchāmy
aham
amātyasya
caraṇe
eva
śuśrūṣitum
rākṣa
22.49 bhadra
priyaṃ
naḥ
22.50 kiṃ
tu
tvad-abhiprāyā^'-parijñānā^ntarito
'yam
asmad
anunayaḥ
22.51 tad
evaṃ
kriyatām
siddhā
22.52 sa-harṣam
22.53 anugihido
hmi
22.53b anugṛhīto
'smi
rākṣa
22.54 sakhe
śakaṭadāsa
viśrāmaya
siddhārthakam
śaka
22.55 tathā
22.56 iti
siddhārthakena
saha
niṣkrāntaḥ
rākṣa
22.57 sakhe
virādhagupta
varṇaya
vṛtta-śeṣam
22.58 api
kṣamante
'smad-upajāpaṃ
candragupta-prakṛtayaḥ
virā
22.59 amātya
bāḍhaṃ
kṣamante
yathā-prakāśam
anugacchanty
eva
rākṣa
22.60 sakhe
kiṃ
tatra
prakāśam
virā
22.61 amātya
idaṃ
tatra
prakāśam
22.62 malayaketor
apakramaṇāt
prabhṛti
kupitaś
candraguptaś
cāṇakyasyo^parī^ti
cāṇakyo
'py
atijita-kāśitayā^'-sahamānaś
candraguptaṃ
tais
tair
ājñā-bhaṅgaiś
candraguptasya
cetaḥ-pīḍām
upacinoti
22.63 ittham
api
mamā^nubhavaḥ
rākṣa
22.64 sa-harṣam
22.65 sakhe
virādhagupta
gaccha
tvam
anenai^vā^hituṇḍika-cchadmanā
punaḥ
kusumapuram
22.66 tatra
me
priya-suhṛd-vaitālikavyañjanaḥ
stanakalaśo
nāma
prativasati
22.67 sa
tvayā
mad-vacanād
vācyaḥ
yathā
cāṇakyena
kriyamāṇeṣv
ājñā-bhaṅgeṣu
candraguptaḥ
samuttejana-samarthaiḥ
ślokair
upaślokayitavyaḥ
kāryaṃ
cā^ti-nibhṛtaṃ
karabhaka-hastena
sandeṣṭavyam
iti
virā
22.68 yad
ājñāpayaty
amātyaḥ
22.69 iti
niṣkrāntaḥ
22.70 praviśya
puruṣaḥ
22.71 jedu
amacco
22.72 amacca
saaḍadāso
viṇṇavedi
ede
khu
tiṇṇi
alaṅkāra-sañjoā
vikkāandi
22.73 te
paccakkhī-karedu
amacco
22.71b jayatu
amātyaḥ
22.72b amātya
śakaṭadāso
vijñāpayati
ete
khalu
trayo
'laṅkāra-saṃyogā
vikrīyante
22.73b tān
pratyakṣī-karotv
amātya
rākṣa
22.74 vilokyā^tma-gatam
22.75 aho
mahā^rhāṇy
ābharaṇāni
22.76 prakāśam
22.77 bhadra
ucyatām
asmad-vacanāc
chakaṭadāsaḥ
paritoṣya
vikretāraṃ
gṛhyatām
iti
puru
22.78 taha
22.78b tathā
22.79 iti
niṣkrāntaḥ
rākṣa
22.80 yāvad
aham
api
kusumapurāya
karabhakaṃ
preṣayāmi
22.81 utthāya
22.82 api
nāma
dur-ātmanaś
cāṇakyāc
candragupto
bhidyeta
22.83 athavā
siddham
eva
naḥ
samīhitaṃ
paśyāmi
22.84 kutaḥ
23
mauryas tejasi sarva-bhū-tala-bhujām ājñāpako vartate
cāṇakyo 'pi mad-āśrayād ayam abhūd rāje^ti jāta-smayaḥ
rājya-prāpti-kṛtā^rtham ekam aparaṃ tīrṇa-pratijñā^rṇavaṃ
sauhārdāt kṛta-kṛtyatai^va niyataṃ labdhā^ntarā bhetsyati
23.1 iti
niṣkrāntāḥ
sarve
iti rākṣasavicāro nāma dvitīyo 'ṅkaḥ