0.1 tataḥ
praviśaty
ākāśa-yānena
rathā^dhirūḍho
rājā
mātaliś
ca
rājā
0.2 mātale
anuṣṭhita-nideśo
'pi
maghavataḥ
satkriyā-viśeṣād
an-upayuktam
ivā^tmānaṃ
samarthaye
mātaliḥ
0.3 sa-smitam
0.4 āyuṣman
ubhayam
apy
a-paritoṣam
0.5 kutaḥ
1
prathamo^pakṛtaṃ marutvataḥ
pratipattyā laghu manyate bhavān
gaṇayaty avadāna-vismito
bhavataḥ so 'pi na satkriyā-guṇān
rājā
1.1 mātale
mā
mai^vam
1.2 sa
khalu
manorathānām
apy
a-bhūmir
visarjanā^vasara-satkāraḥ
1.3 mama
hi
divaukasāṃ
samakṣam
ardhā^sano^paveśitasya
2
antar-gata-prārthanam antika-sthaṃ
jayantam udvīkṣya kṛta-smitena
āmṛṣṭa-vakṣo-hari-candanā^ṅkā
mandāra-mālā hariṇā pinaddhā
mātaliḥ
2.1 kim
iva
nāmā^yuṣmān
amareśvarān
nā^rhati
2.2 paśya
3
sukha-parasya harer ubhayaiḥ kṛtaṃ
tridivam uddhṛta-dānava-kaṇṭakam
tava śarair adhunā nata-parvabhiḥ
puruṣa-kesariṇaś ca purā nakhaiḥ
rājā
3.1 atra
khalu
śatakrator
eva
mahimā
stutyaḥ
4
sidhyanti karmasu mahatsv api yan niyojyāḥ
saṃbhāvanā-guṇam avehi tam īśvarāṇām
kiṃ vā^bhaviṣyad aruṇas tamasāṃ vibhettā
taṃ cet sahasra-kiraṇo dhuri nā^kariṣyat
mātaliḥ
4.1 sadṛśam
evai^tat
4.2 stokam
antaram
atītya
4.3 āyuṣman
itaḥ
paśya
nāka-pṛṣṭha-pratiṣṭhitasya
saubhāgyam
ātma-yaśasaḥ
5
vicchitti-śeṣaiḥ sura-sundarīṇāṃ
varṇair amī kalpa-latā^ṃśukeṣu
saṃcintya gīta-kṣamam artha-bandhaṃ
divaukasas tvac-caritaṃ likhanti
rājā
5.1 mātale
asura-saṃprahāro^tsukena
pūrvedyurdivam
adhirohatā
na
lakṣito
mayā
svarga-mārgaḥ
5.2 katamasmin
marutāṃ
pathi
vartāmahe
6
tri-srotasaṃ vahati yo gagana-pratiṣṭhāṃ
jyotīṃṣi vartayati ca pravibhakta-raśmiḥ
tasya dvitīya-hari-vikrama-nistamaskaṃ
vāyor imaṃ parivahasya vadanti mārgam
rājā
6.1 mātale
ataḥ
khalu
sa-bāhyā^ntaḥ-karaṇo
mamā^ntarā^tmā
prasīdati
6.2 rathā^ṅgam
avalokya
6.3 megha-padavīm
avatīrṇau
svaḥ
mātaliḥ
6.4 katham
avagamyate
7
ayam ara-vivarebhyaś cātakair niṣpatadbhir
haribhir a-cira-bhāsāṃ tejasā cā^nuliptaiḥ
gatam upari ghanānāṃ vāri-garbho^darāṇāṃ
piśunayati rathas te śīkara-klinna-nemiḥ
mātaliḥ
7.1 kṣaṇād
āyuṣmān
svā^dhikāra-bhūmau
vartiṣyate
rājā
7.2 adho
'valokya
7.3 vegā^vataraṇād
āścarya-darśanaḥ
saṃlakṣate
manuṣya-lokaḥ
7.4 tathā
hi
8
śailānām avarohatī^va śikharād unmajjatāṃ medinī
parṇā^bhyantara-līnatāṃ vijahati skandho^dayāt pādapāḥ
saṃtānais tanu-bhāva-naṣṭa-salilā vyaktiṃ bhajanty āpagāḥ
kenā^py utkṣipate^va paśya bhuvanaṃ mat-pārśvam ānīyate
mātaliḥ
8.1 sādhu
dṛṣṭam
8.2 sa-bahumānaṃ
vilokya
8.3 aho
udāra-ramaṇīyā
pṛthivī
rājā
8.4 mātale
katamo
'yaṃ
pūrvā^para-samudrā^vagāḍhaḥ
kanaka-rasa-nisyandī
sāṃdhya
iva
megha-parighaḥ
sānumān
ālokyate
mātaliḥ
8.5 āyuṣman
eṣa
khalu
hemakūṭo
nāma
kiṃpuruṣa-parvatas
tapasvināṃ
siddhi-kṣetram
8.6 paśya
9
svāyaṃbhuvān marīcer yaḥ
prababhūva prajāpatiḥ
surā^sura-guruḥ so 'tra
sapatnīkas tapasyati
rājā
9.1 tena
hy
an-atikramaṇīyāni
śreyāṃsi
9.2 pradakṣiṇī-kṛtya
bhagavantaṃ
gantum
icchāmi
10
upoḍha-śabdā na rathā^ṅga-nemayaḥ
pravartamānaṃ na ca dṛśyate rajaḥ
a-bhūtala-sparśatayā '-nirundhatas
tavā^vatīrṇo 'pi ratho na lakṣyate
mātaliḥ
10.1 etāvān
eva
śatakrator
āyuṣmataś
ca
viśeṣaḥ
rājā
10.2 mātale
katamasmin
pradeśe
mārīcā^śramaḥ
11
valmīkā^rdha-nimagna-mūrtir urasā saṃdaṣṭa-sarpa-tvacā
kaṇṭhe jīrṇa-latā-pratāna-valayenā^ty-artha-saṃpīḍitaḥ
aṃsa-vyāpi śakunta-nīḍa-nicitaṃ bibhraj jaṭā-maṇḍalaṃ
yatra sthāṇur ivā^'-calo munir asāv abhy-arka-bimbaṃ sthitaḥ
rājā
11.1 namaste
kaṣṭa-tapase
mātaliḥ
11.2 saṃyata-pragrahaṃ
rathaṃ
kṛtvā
11.3 mahārāja
etāv
aditi-parivardhita-mandāra-vṛkṣaṃ
prajāpater
āśramaṃ
praviṣṭau
svaḥ
rājā
11.4 svargād
adhikataraṃ
nirvṛti-sthānam
11.5 amṛta-hradam
ivā^vagāḍho
'smi
mātaliḥ
11.6 rathaṃ
sthāpayatvā
11.7 avataratv
āyuṣmān
rājā
11.8 avatīrya
11.9 mātale
bhavān
katham
idānīm
mātaliḥ
11.10 saṃyantrito
mayā
rathaḥ
11.11 vayam
apy
avatarātamaḥ
11.12 tathā
kṛtvā
11.13 ita
āyusmān
11.14 parikramya
11.15 dṛśyantām
atrabhavatām
ṛṣīṇāṃ
tapo-vana-bhūmayaḥ
rājā
11.16 nanu
vismayād
avalokayāmi
12
prāṇānām anilena vṛttir ucitā sat-kalpa-vṛkṣe vane
toye kāñcana-padma-reṇu-kapiśe dharmā^bhiṣeka-kriyā
dhyānaṃ ratna-śilā-taleṣu vibudha-strī-saṃnidhau saṃyamo
yat kāṅkṣanti tapobhir anya-munayas tasmiṃs tapasyanty amī
mātaliḥ
12.1 utsarpiṇī
khalu
mahatāṃ
prārthanā
12.2 parikramya
ākāśe
12.3 aye
vṛddha-śākalya
kim
anutiṣṭhati
bhagavān
mārīcaḥ
12.4 kiṃ
bravīṣi
12.5 dākṣāyaṇyā
pati-vratā-dharmam
adhikṛtya
pṛṣṭas
tat
tasyai
maharṣi-patnī-sahitāyai
kathayatī^ti
rājā
12.6 karṇaṃ
dattvā
12.7 aye
pratipālyā^vasaraḥ
khalu
prastāvaḥ
mātaliḥ
12.8 rājānam
avalokya
12.9 asminn
aśoka-vṛkṣa-mūle
tāvad
āstām
āyuṣmān
12.10 yāvat
tvām
indra-gurave
nivedayitum
antarā^nveṣī
bhavāmi
rājā
12.11 yathā
bhagavān
manyate
12.12 iti
sthitaḥ
13
manorathāya nā^śaṃse
kiṃ bāho spandase vṛthā
pūrvā^vadhīritaṃ śreyo
duḥkhaṃ hi parivartate
nepathye
13.1 mā
khu
cāvalaṃ
karehi
13.2 kadha
13.3 gadoj
jevva
attaṇo
pakidiṃ
rājā
13.4 karṇaṃ
dattvā
13.5 a-bhūmir
iyam
a-vinayasya
13.6 ko
nu
khalv
eṣa
niṣidhyate
13.7 śabdā^nusāreṇā^valokya
13.8 sa-vismayam
13.9 aye
ko
nu
khalv
ayam
anubadhyamānas
tapasvinībhyām
a-bāla-sattvo
bālaḥ
14
ardha-pīta-stanaṃ mātur
āmarda-kliṣṭa-kesaram
prakrīḍituṃ simha-śiśuṃ
balāt-kāreṇa karṣati
14.1 tataḥ
praviśati
yathā-nirdiṣṭa-karmā
tapasvinībhyāṃ
bālaḥ
bālaḥ
14.2 jimbha
siṃha
14.3 dantāiṃ
gaṇaissaṃ
prathamā
14.4 aviṇīda
kiṃ
ṇo
apacca-ṇivvisesāiṃ
sattāiṃ
vippaaresi
14.5 hanta
vaḍḍhadi
de
saṃrambho
14.6 ṭhāṇe
kkhu
isi-jaṇeṇa
savva-damaṇo
tti
kida-ṇāmaheo
si
rājā
14.7 kiṃ
nu
khalu
bāle
'sminn
aurasa
iva
putre
snihyati
me
manaḥ
14.8 nūnam
an-apatyatā
māṃ
vatsalayati
dvitīyā
14.9 esā
khu
kesariṇī
tumaṃ
laṅghedi
14.10 jai
se
puttaaṃ
ṇa
muñcasi
bālaḥ
14.11 sa-smitam
14.12 amhahe
baliaṃ
khu
bhīdo
'mhi
14.13 ity
adharaṃ
darśayati
15
mahatas tejaso bījaṃ
bālo 'yaṃ pratibhāti me
sphuliṅgā^vasthayā vahnir
edhā^pekṣa iva sthitaḥ
prathamā
15.1 vaccha
edaṃ
miindaaṃ
muñca
15.2 avaraṃ
de
kīlaṇaaṃ
dāissaṃ
bālaḥ
15.3 kahiṃ
15.4 dehi
ṇaṃ
15.5 iti
hastaṃ
prasārayati
rājā
15.6 katham
cakravarti-lakṣaṇam
apy
anena
dhāryate
15.7 tathā
hy
asya
16
pralobhya-vastu-praṇaya-prasārito
vibhāti jāla-grathitā^ṅguliḥ karaḥ
a-lakṣya-patrā^ntaram iddha-rāgayā
navo^ṣasā bhinnam ivai^ka-paṅka-jam
dvitīyā
16.1 suvvade
ṇa
sakko
eso
vāā-metteṇa
viramāviduṃ
16.2 gaccha
tumaṃ
16.3 mamakerae
uḍae
makkaṇḍeassa
isi-kumāraassa
vaṇṇa-cittido
mittiā-morao
ciṭṭhadi
16.4 taṃ
se
uvahara
prathamā
16.5 tadhā
16.6 iti
niṣkrānṭā
bālaḥ
16.7 imiṇā
jevva
dāva
kīlissaṃ
16.8 iti
tāpasīṃ
vilokya
hasati
rājā
16.9 spṛhayāmi
khalu
dur-lalitāyā^smai
17
ālakṣya-danta-mukulān a-nimitta-hāsair
a-vyakta-varṇa-ramaṇīya-vacaḥ-pravṛttīn
aṅkā^śraya-praṇayinas tanayān vahanto
dhanyās tad-aṅga-rajasā malinī-bhavanti
tāpasī
17.1 bhodu
17.2 ṇa
maṃ
aaṃ
gaṇedi
17.3 pārśvam
avalokayati
17.4 ko
ettha
isi-kumārāṇaṃ
17.5 rājānam
avalokya
17.6 bhaddamuha
ehi
dāva
17.7 moāvehi
imiṇā
summoa-hattha-ggāheṇa
ḍimbha-līlāe
bāhīamāṇaṃ
bāla-miindaaṃ
rājā
17.8 upagamya
17.9 sa-smitam
17.10 ayi
bho
maharṣi-putra
18
evam āśrama-viruddha-vṛttinā
saṃyamaḥ kim iti janmatas tvayā
sattva-saṃśraya-sukho 'pi duṣyate
kṛṣṇa-sarpa-śiśune^va candanaḥ
tāpasī
18.1 bhaddhamuha
ṇa
hu
aaṃ
isi-kumāraṇo
rājā
18.2 ākāra-sadṛśaṃ
ceṣṭitam
evā^sya
kathayati
18.3 sthāna-pratyayāt
tu
vayam
evaṃ-tarkiṇaḥ
18.4 yathā^bhyarthitam
anutiṣṭhan
bāla-sparśam
upalabhya
18.5 ātmagatam
19
anena kasyā^pi kulā^ṅkureṇa
sprṣṭasya gātreṣu sukhaṃ mamai^vam
kāṃ nirvṛtiṃ cetasi tasya kuryād
yasyā^yam aṅkāt kṛtinaḥ prarūḍhaḥ
tāpasī
19.1 ubhau
nirvarṇya
19.2 accharīaṃ
accharīaṃ
tāpasī
19.4 imassa
bālassa
tuha
saṃbandha-vādiṇī
ākidi
tti
vimhida
'mhi
19.5 a-pariidassa
vi
de
a-ppaḍilomo
saṃvutto
tti
rājā
19.6 bālam
upalālayan
19.7 na
cen
muni-kumāro
'yam
19.8 atha
ko
'sya
vyapadeśaḥ
rājā
19.10 ātma-gatam
19.11 katham
ekā^nvayo
mama
19.12 ataḥ
khalu
mad-anukāriṇam
enam
atrabhavatī
manyate
19.13 asty
etat
pauravāṇām
antyaṃ
kula-vratam
20
bhavaneṣu rasā^dhikeṣu pūrvaṃ
kṣiti-rakṣā^rtham uśanti ye nivāsam
niyatai^ka-yati-vratāni paścāt
taru-mūlāni gṛhī-bhavanti teṣām
tāpasī
20.3 jadha
bhaddamuho
bhaṇādi
20.4 accharā-saṃbandheṇa
imassa
bālassa
jaṇaṇī
ettha
deva-guruṇo
tavo-vaṇe
pasūdā
rājā
20.5 apavārya
20.6 hanta
dvitīyam
āśā-jananam
20.7 prakāśam
20.8 atha
sā
tatrabhavatī
kim-ākhyasya
rājarṣeḥ
patnī
tāpasī
20.9 ko
tassa
dhamma-dāra-pariccāiṇo
ṇāmaṃ
cintaissadi
rājā
20.10 sva-gatam
20.11 iyaṃ
khalu
kathā
mām
eva
lakṣī-karoti
20.12 yadi
tāvad
asya
śiśor
nāmato
mātaraṃ
pṛccheyam
20.13 atha
vā
anāryaḥ
para-dāra-vyavahāraḥ
20.14 praviśya
mṛn-mayūra-hastā
tāpasī
20.15 savvadamaṇa
saunta-lāvaṇṇaṃ
pekkha
bālaḥ
20.16 sa-dṛṣṭi-kṣepam
20.17 kahiṃ
vā
me
ajjū
ubhe
20.18 ṇāma-sārisseṇa
vañcido
mādu-vacchalo
dvitīyā
20.19 vaccha
imassa
mittiā-moraassa
rammattaṇaṃ
pekkha
tti
bhaṇido
si
rājā
20.20 ātma-gatam
20.21 kiṃ
vā
śakuntale^ty
asya
mātur
ākhyā
20.22 santi
punar
nāmadheya-sādṛśyāni
20.23 api
nāma
mṛgatṛṣṇike^va
nāma-mātra-prastāvo
me
viṣādāya
kalpate
bālaḥ
20.24 ajjue
loadi
me
eso
bhaddamolao
20.25 iti
krīḍanakam
ādatte
prathamā
20.26 vilokya
20.27 so^dvegam
20.28 amhahe
rakkhā-karaṇḍaaṃ
se
maṇi-bandhe
ṇa
dīsadi
rājā
20.29 alam
alam
āvegena
20.30 nanv
idam
asya
siṃha-śāva-vimardāt
paribhraṣṭam
20.31 ity
ādātum
icchati
ubhe
20.32 mā
khu
mā
khu
edaṃ
avalambia
20.33 kadhaṃ
20.34 gahidaṃ
ṇeṇa
20.35 iti
vismayād
uro-nihita-haste
parasparam
avalokayataḥ
rājā
20.36 kim-arthaṃ
pratiṣiddhāḥ
smaḥ
prathamā
20.37 suṇādu
mahārāo
20.38 esā
avarāidā
ṇāma
osahī
imassa
jāda-kamma-samae
bhaavadā
mārīeṇa
diṇṇā
20.39 edaṃ
kila
mādā-pidare
attāṇaṃ
ca
vajjia
avaro
bhūmi-paḍidaṃ
ṇa
geṇhadi
prathamā
20.41 tado
taṃ
sappo
bhavia
daṃsadi
rājā
20.42 bhavatībhyāṃ
kadācid
asyāḥ
pratyakṣī-kṛtā
vikriyā
rājā
20.44 sa-harṣam
20.45 āgatam
20.46 katham
iva
saṃpūrṇam
api
me
manorathaṃ
nā^bhinandāmi
20.47 iti
bālaṃ
pariṣvajate
dvitīyā
20.48 suvvade
ehi
20.49 imaṃ
vuttantaṃ
ṇiama-vvāvudāe
sauntalāe
ṇivedemha
20.50 iti
niṣkrānte
bālaḥ
20.51 muñca
maṃ
20.52 jāva
ajjūe
saāsaṃ
gamissaṃ
rājā
20.53 putraka
mayā
sahai^va
mātaram
abhinandayiṣyasi
bālaḥ
20.54 mama
kkhu
tādo
dussanto
20.55 ṇa
tumaṃ
rājā
20.56 sa-smitam
20.57 eṣa
vivāda
eva
pratyāyayati
20.58 tataḥ
praviśaty
eka-veṇī-dharā
śakuntalā
śakuntalā
20.59 viāra-kāle
vi
pakidi-tthaṃ
savvadamaṇassa
osahiṃ
suṇia
ṇa
me
āsā
āsī
attaṇo
bhāaheesu
20.60 adha
vā
jadhā
sāṇumadīe
ācakkhidaṃ
tadhā
saṃbhāvīadi
edaṃ
rājā
20.61 śakuntalāṃ
vilokya
20.62 aye
se^yam
atrabhavatī
śakuntalā
20.63 yai^ṣā
21
vasane paridhūsare vasānā
niyama-kṣāma-mukhī dhṛtai^ka-veṇiḥ
ati-niṣ-karuṇasya śuddha-śīlā
mama dīrghaṃ viraha-vrataṃ bibharti
śakuntalā
21.1 paścāt-tāpa-vivarṇaṃ
rājānaṃ
dṛṣṭvā
21.2 ṇa
kku
ajjautto
via
21.3 tado
ko
eso
kida-rakkhā-maṅgalaṃ
dāraaṃ
me
gatta-saṃsaggeṇa
dūsedi
bālaḥ
21.4 mātaram
upetya
21.5 ajjue
ko
eso
puliso
maṃ
putto
tti
āliṅgadi
rājā
21.6 priye
krauryam
api
me
tvayi
prayuktam
anukūla-pariṇāmaṃ
saṃvṛttam
21.7 yad
aham
idānīṃ
tvayā
pratyabhijñātam
ātmānaṃ
paśyāmi
śakuntalā
21.8 ātma-gatam
21.9 hiaa
samassasa
samassasa
21.10 pariccatta-macchareṇa
aṇukampida
'mhi
devveṇa
21.11 ajjautto
kkhu
eso
22
smṛti-bhinna-moha-tamaso
diṣṭyā pramukhe sthitā^si me sumukhi
uparāgā^nte śaśinaḥ
samupagatā rohiṇī yogam
śakuntalā
22.1 jedu
jedu
ajjautto
22.2 ity
ardho^kte
bāṣpa-kaṇṭhī
viramati
23
bāṣpeṇa pratiṣiddhe 'pi
jaya-śabde jitaṃ mayā
yat te dṛṣṭam a-saṃskāraṃ
pāṭaloṣṭha-puṭaṃ mukham
śakuntalā
23.2 vaccha
te
bhāaheāiṃ
puccha
rājā
23.3 śakuntalāyāḥ
pādayoḥ
praṇipatya
24
sutanu hṛdayāt pratyādeśa-vyalīkam apaitu te
kim api manasaḥ saṃmoho me tadā balavān abhūt
prabala-tamasām evaṃ prāyāḥ śubheṣu hi vṛttayaḥ
srajam api śirasy andhaḥ kṣiptāṃ dhunoty ahi-śaṅkayā
śakuntalā
24.1 uṭṭhedu
ajautto
24.2 ṇūṇaṃ
me
suarida-ppaḍibandhaaṃ
purākidaṃ
tesu
diasesu
pariṇāmā^himuhaṃ
āsi
jeṇa
sā^ṇukkoso
vi
ajjautto
mai
tadhā-viho
saṃvutto
rājā
24.5 uddhṛta-viṣāda-śalyaḥ
kathayiṣyāmi
25
mohān mayā sutanu pūrvam upekṣitas te
yo baddha-bindur adharaṃ paribādhamānaḥ
taṃ tāvad ākuṭila-pakṣma-vilagnam adya
bāṣpaṃ pramṛjya vigatā^nuśayo bhaveyam
śakuntalā
25.2 nāma-mudrāṃ
dṛṣṭvā
25.3 ajjautta
edaṃ
taṃ
aṅgulīaaṃ
rājā
25.4 asmād
aṅgulīyo^palambhāt
khalu
smṛtir
upalabdhā
śakuntalā
25.5 visamaṃ
kidaṃ
ṇeṇa
jaṃ
tadā
ajjauttassa
paccāaṇa-kāle
dullahaṃ
āsi
rājā
25.6 tena
hy
ṛtu-samavāya-cihnaṃ
pratipadyatāṃ
latā
kusumam
śakuntalā
25.7 ṇa
se
vissasāmi
25.8 ajjauttoj
jevva
ṇaṃ
dhāredu
mātaliḥ
25.10 diṣṭyā
dharma-patnī-samāgamena
putra-mukha-darśanena
cā^yuṣmān
vardhate
rājā
25.11 abhūt
saṃpādita-svādu-phalo
me
manorathaḥ
25.12 mātale
na
khalu
vidito
'yam
ākhaṇḍalena
vṛttāntaḥ
syāt
mātaliḥ
25.13 sa-smitam
25.14 kim
īśvarāṇāṃ
parokṣam
25.15 ehy
āyuṣman
25.16 bhagavān
mārīcas
te
darśanaṃ
vitarati
rājā
25.17 śakuntale
avalambyatāṃ
putraḥ
25.18 tvaṃ
puraskṛtya
bhagavantaṃ
dṛṣṭum
icchāmi
śakuntalā
25.19 jihiriāmi
ajjautteṇa
saha
guru-samīvaṃ
gantuṃ
rājā
25.20 ayi
ācaritavyam
etad
abhyudaya-kāleṣu
25.21 ehy
ehi
25.22 sarve
parikrāmanti
25.23 tataḥ
praviśaty
adityā
sārdham
āsana-stho
mārīcaḥ
mārīcaḥ
25.24 rājānam
avalokya
25.25 dākṣāyaṇi
26
putrasya te raṇa-śirasy ayam agra-yāyī
duṣyanta ity abhihito bhuvanasya bhartā
cāpena yasya vinivartita-karma jātaṃ
tat koṭimat kuliśam ābharaṇaṃ maghonaḥ
aditiḥ
26.1 saṃbhāvaṇīā^ṇubhāvā
se
ākidī
mātaliḥ
26.2 āyuṣman
etau
putra-prīti-piśunena
cakṣuṣā
divaukasāṃ
pitarāv
āyuṣmantam
avalokayataḥ
26.3 tāv
upasarpa
27
prāhur dvādaśa-dhā sthitasya munayo yat tejasaḥ kāraṇaṃ
bhartāraṃ bhuvana-trayasya suṣuve yad yajña-bhāge^śvaram
yasminn ātma-bhuvaḥ paro 'pi puruṣaś cakre bhavāyā^spadaṃ
dvaṃdvaṃ dakṣa-marīci-saṃbhavam idaṃ tat sraṣṭur ekā^ntaram
rājā
27.2 praṇipatya
27.3 ubhābhyām
api
vāsava-niyojyo
duṣyantaḥ
praṇamati
mārīcaḥ
27.4 vatsa
ciraṃ
pṛthivīṃ
pālaya
aditiḥ
27.5 vaccha
a-ppaḍiradho
hohi
śakuntalā
27.6 dāraa-sahidā
vo
pāda-vandaṇaṃ
karesi
28
ākhaṇḍala-samo bhartā
jayanta-pratimaḥ sutaḥ
āśīr anyā na te yogyā
paulomyā sadṛśī bhava
aditiḥ
28.1 jāde
bhattuṇo
ahimadā
hohi
28.2 avassaṃ
dīhā^ū
vacchao
de
uhaa-kula-ṇandaṇo
bhodu
28.3 uvavisadha
28.4 sarve
prajāpatim
abhita
upaviśanti
29
diṣṭyā śakuntalā sādhvī
sad apatyam idaṃ bhavān
śraddhā vittaṃ vidhiś ce^ti
tritayaṃ tat samāgatam
rājā
29.1 bhagavan
prāg
abhipreta-siddhiḥ
paścād
darśanam
ato
'pūrvaḥ
khalu
vo
'nugrahaḥ
29.2 kutaḥ
30
udeti pūrvaṃ kusumaṃ tataḥ phalaṃ
ghano^dayaḥ prāk tad-anantaraṃ payaḥ
nimitta-naimittikayor ayaṃ kramas
tava prasādasya puras tu saṃpadaḥ
mātaliḥ
30.1 evaṃ
vidhātāraḥ
prasīdanti
rājā
30.2 bhagavan
imām
ājñā-karīṃ
vo
gāndharveṇa
vivāha-vidhino^payamya
kasyacit
kālasya
bandhubhir
ānītāṃ
smṛti-śaithilyāt
pratyādiśann
aparāddho
'smi
tatrabhavato
yuṣmat-sagotrasya
kaṇvasya
30.3 paścād
enām
aṅgulīyaka-darśanād
ūḍha-pūrvām
avagato
'ham
30.4 tac
citram
iva
me
pratibhāti
31
yathā gajo ne^ti samakṣa-rūpe
tasminn atikrāmati saṃśayaḥ syāt
padāni dṛṣṭvā tu bhavet pratītis
tathā-vidho me manaso vikāraḥ
mārīcaḥ
31.1 vatsa
alam
ātmā^pacāra-śaṅkayā
31.2 saṃmoho
'pi
tvayy
upapannaḥ
31.3 śrūyatām
mārīcaḥ
31.5 yadai^vā^psarastīrthā^vataraṇāt
pratyakṣa-vaiklavyāṃ
śakuntalām
ādāya
menakā
dākṣāyaṇīm
upagatā
tadai^va
dhyānād
avagato
'smi
31.6 durvāsasaḥ
śāpād
iyaṃ
tapasvinī
saha-dharma-cāriṇī
tvayā
pratyādiṣṭā
31.7 nā^nyathe^ti
31.8 sa
cā^yam
aṅgulīyaka-darśanā^vasānaḥ
rājā
31.9 so^cchvāsam
31.10 eṣa
vacanīyān
mukto
'smi
śakuntalā
31.11 sva-gatam
31.12 diṭṭhiā
a-kāraṇa-paccādesī
ṇa
ajjautto
31.13 ṇa
hu
sattaṃ
attāṇaṃ
sumarāmi
31.14 adha
vā
patto
mae
sa
hi
sāvo
viraha-suṇṇa-hiaāe
ṇa
vidido
31.15 jado
sahīhiṃ
saṃdiṭṭha
'mhi
31.16 bhattuṇo
aṅgulīaaṃ
daṃsaidavvaṃ
ti
mārīcaḥ
31.17 vatse
viditā^rthā^si
31.18 saha-dharma-cāriṇaṃ
prati
na
tvayā
manyuḥ
kāryaḥ
31.19 paśya
32
śāpād asi pratihatā smṛti-rodha-rūkṣe
bhartary apeta-tamasi prabhutā tavai^va
chāyā na mūrchati malo^pahata-prasāde
śuddhe tu darpaṇa-tale sulabhā^vakāśā
rājā
32.1 bhagavan
atra
khalu
me
vaṃśa-pratiṣṭhā
32.2 iti
bālaṃ
hastena
gṛhṇāti
mārīcaḥ
32.3 tathā-bhāvinam
enaṃ
cakravartinam
avagacchatu
bhavān
32.4 paśya
33
rathenā^n-udghāta-stimita-gatinā tīrṇa-jaladhiḥ
purā sapta-dvīpāṃ jayati vasudhām a-pratirathaḥ
ihā^yaṃ sattvānāṃ prasabha-damanāt sarvadamanaḥ
punar yāsyaty ākhyāṃ bharata iti lokasya bharaṇāt
rājā
33.1 bhagavatā
kṛta-saṃskāre
sarvam
asmin
vayam
āśāsmahe
aditiḥ
33.2 bhaavaṃ
imāe
duhidu-maṇoradha-saṃpattīe
kaṇṇo
vi
dāva
suda-vitthāro
karīadu
33.3 duhidu-vacchalā
meṇaā
idhaj
jevva
uvacarantī
ciṭṭhadi
śakuntalā
33.4 ātma-gatam
33.5 maṇoradho
kkhu
me
bhaṇido
bhaavadīe
mārīcaḥ
33.6 tapaḥ-prabhāvāt
pratyakṣaṃ
sarvam
eva
tatrabhavataḥ
rājā
33.7 ataḥ
khalu
mamā^n-atikruddho
muniḥ
mārīcaḥ
33.8 tathā^py
asau
priyam
asmābhiḥ
praṣṭavyaḥ
33.9 kaḥ
ko
'tra
bhoḥ
33.10 praviśya
śiṣyaḥ
33.11 bhagavan
ayam
asmi
mārīcaḥ
33.12 gālava
idānīm
eva
vihāyasā
gatvā
mama
vacanāt
tatrabhavate
kaṇvāya
priyam
āvedaya
yathā
33.13 putravatī
śakuntalā
tac-chāpa-nivṛttau
smṛtimatā
duṣyantena
pratigṛhīte^ti
śiṣyaḥ
33.14 yad
ājñāpayati
bhagavān
33.15 iti
niṣkrāntaḥ
mārīcaḥ
33.16 vatsa
tvam
api
svā^patya-dāra-sahitaḥ
sakhyur
ākhaṇḍalasya
ratham
āruhya
svāṃ
rāja-dhānīṃ
pratiṣṭhasva
rājā
33.17 yad
ājñāpayati
bhagavān
34
tava bhavatu viḍaujāḥ prājya-vṛṣṭiḥ prajāsu
tvam api vitata-yajñaḥ svargiṇaḥ prīṇayālam
yuga-śata-parivartān evam anyonya-kṛtyair
nayatam ubhaya-lokā^nugraha-ślāghanīyaiḥ
rājā
34.1 bhagavan
yathā-śakti
śreyase
yatiṣye
mārīcaḥ
34.2 vatsa
kiṃ
bhūyaḥ
priyam
upaharāmi
rājā
34.3 ataḥ
param
api
priyam
asti
34.4 yad
iha
bhagavān
priyaṃ
kartum
icchati
tarhī^dam
astu
bharata-vākyam
35
pravartatāṃ prakṛti-hitāya pārthivaḥ
sarasvatī śruti-mahatā mahīyatām
mamā^pi ca kṣapayatu nīla-lohitaḥ
punar bhavaṃ parigata-śaktir ātma-bhūḥ
35.1 iti
niṣkrāntāḥ
sarve